Kalnciems: ķieģeļu laikmeta gals
Tikai dažu mēnešu pietrūka Kalnciemam, lai atzīmētu Latvijas ķieģeļu ražošanas 200. gadadienu. Pēc tam kad Latvijas lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs "Lode" paziņoja par uzņēmuma "Kalnciema ķieģelis" slēgšanu, kļuva skaidrs, ka jau šā mēneša beigās (vai, vēlākais, oktobra sākumā) pirmoreiz pusotra gadsimta laikā Kalnciems, kurš patiesībā teju divus gadsimtus tieši pateicoties šim pašam ķieģelim arī pastāvējis, paliks bez sava simbola – ķieģeļu rūpnīcas. Ar šā notikuma atspoguļošanu mēs aizsāksim publikāciju sēriju par ķieģeļu ražošanu Latvijā.
Foto: Kalnciems: ķieģeļu laikmeta gals; autors: Kalnciems: ķieģeļu laikmeta galsTikai dažu mēnešu pietrūka Kalnciemam, lai atzīmētu Latvijas ķieģeļu ražošanas 200. gadadienu. Pēc tam kad Latvijas lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs "Lode" paziņoja par uzņēmuma "Kalnciema ķieģelis" slēgšanu, kļuva skaidrs, ka jau šā mēneša beigās (vai, vēlākais, oktobra sākumā) pirmoreiz pusotra gadsimta laikā Kalnciems, kurš patiesībā teju divus gadsimtus tieši pateicoties šim pašam ķieģelim arī pastāvējis, paliks bez sava simbola – ķieģeļu rūpnīcas. Ar šā notikuma atspoguļošanu mēs aizsāksim publikāciju sēriju par ķieģeļu ražošanu Latvijā.
"Lode" citu atlaišanu ēnā
Kad tika paziņots, ka jau oktobra sākumā "Kalnciema ķieģelis" plāno atlaist 55 cilvēkus no 88 Kalnciemā strādājošajiem, Valsts nodarbinātības aģentūras Jelgavas filiāles priekšnieks Māris Narvils portālam novaja.lv paskaidroja, ka "lai gan situācija ir nepatīkama, tā tomēr atšķiras no stāvokļa Jelgavas rūpnīcā "JLM grupa" vai SIA "Loms un Ko" Glūdas pagastā.
Informācija par ražošanas pārtraukšanu tika paziņota laikus, VNA filiālē tika iesniegts 55 cilvēku saraksts, kurus paredzēts atlaist oktobra sākumā". Valsts aģentūras darbinieki tikās ar strādniekiem, un Narvilis atmosfēru kolektīvā raksturoja kā "relatīvi mierīgu": "Nav nekādu parādu algu izmaksās un sociālajos maksājumos, tāpēc nav nenoteiktības un baiļu, kā tas bija gadījumā ar "JLM grupa"."
"JLM grupas" ēna, šķiet, vēl ilgi slīgs pār jebkuru Latvijā slēdzamo ražotni. 2007. gada darba rezultāti liecina, ka 2005. gada oktobrī izveidotais uzņēmums, kas tapis apvienojot AS "Jelgavas maiznieks" un AS "Liepājas maiznieks", iekļuva vislielāko Latvijas sociālā nodokļa nemaksātāju sarakstā. Ja šā gada sākumā maiznieku parāds valsts kasei sasniedza "tikai" 123 492 latus, tad jau 30. jūnijā nebija šaubu par to, ka Valsts ieņēmumu dienests ir otrais lielākais šā uzņēmuma kreditors pēc "Swedbankas": uzņēmums valstij bija parādā jau teju 600 000 latu. Kad augusta sākumā tika pieņemts lēmums par tūlītēju maizes cepšanas pārtraukšanu, SIA "JLM" rīcībā nebija pat tās pieticīgās naudas summas, kas ļautu uzņēmumam norēķināties ar pēkšņi atlaistajiem strādniekiem (no kompānijas 290 darbiniekiem aptuveni 90 skaitījās Liepājā, pārējie - Jelgavā).
Tādējādi jūlija algu maiznieki varēs saņemt ne ātrāk kā decembrī, kad notiks kreditoru sapulce, bet viņu skaits, starp citu, ir ne mazāks kā trīs simti. Tostarp daļa maizes cepēju "metalurgu pilsētā" steidzamā kārtā pārkvalificējušies par ... metāla konstrukciju montētājiem un pat montētājām (!) – jo Valsts nodarbinātības aģentūras Liepājas filiāles direktora vietniece Baiba Tomase jaunizceptajiem bezdarbniekiem pastāvošo situāciju paskaidroja vairāk nekā lakoniski: "Ja jūs tomēr vēlaties turpināt strādāt maizes cepēja profesijā, juma jābūt gataviem meklēt darbu citā pilsētā..."
Runājot par Kalnciema gadījumu, tad, kā varam spriest no vietējās domes priekšsēdētājas Aijas Tračumas apgalvojumiem, ar atlaišanu saistītās problēmas ar municipalitāti tikušas apspriestas jau agrāk – uzņēmuma īpašnieki šai sakarā apmeklēja Kalnciema domi. SIA "Kalnciema ķieģelis" valdes priekšsēdētājs Gunārs Kandis apstiprināja, ka daļa darbinieku pagaidām paliks aprīkojuma konservācijas darbu veikšanai, pārējiem darbiniekiem (aptuveni no 20 līdz 40 cilvēkiem) piedāvāts pāriet uz pērn atvērto rūpnīcu Cenu pagasta Ānē, kas administratīvi ir piederīgs Ozolnieku novadam, tomēr būtībā ir Jelgavas satelīts, kurš izvietots pilsētas austrumu pusē. Lai gan rūpnīca "pierakstīta" citai kompānijai - "Lodes ķieģelis", tā tāpat kā "Kalnciema ķieģelis", ir viena no "Lodes" meitas firmām.
Aizvadītajā gadā tikai uzņēmuma rekonstrukcijā un augstas tehnoloģijas līnijas iegādē tika investēti teju 6 miljoni latu – un tas noticis apstākļos, kad saskaņā ar portāla BizNews.lv informāciju, tieši "Lode" kļuva par vienīgo būvmateriālu ražotāju Latvijā, kura apgrozījums pērn ir samazinājies. Tad AS "Lode" valdes priekšsēdētājs Jānis Slesars apgrozījuma samazinājumu skaidroja ar ražotnes slēgšanu uz diviem mēnešiem aprīkojuma un tehnoloģisko procesu modernizēšanai, pateicoties kurai kompānijas jauda palielinājās par 30%. Jāpiebilst, ka ceha jaudas ciematā Lielupes labajā krastā sasniedz ne vairāk, ne mazāk – 160 000 kubikmetru gadā.
Attiecībā uz šo "Kalnciema ķieģeļa" darbinieku daļu galu galā tika pieņemts lēmums, ka uz 40 kilometru tālo ražotni Cenu pagastā strādnieki no Kalnciema tiks nogādāti uz kompānijas rēķina. Šo Kalnciema domes priekšsēdētājas A. Tračumas pausto informāciju portālam novaja.lv apstiprināja arī Gunārs Kandis: "Tos, kam tiks izteikts šāds piedāvājums, nodrošināsim ar transportu nokļūšanai no Kalnciema uz Āni." Tostarp SIA "Kalnciema ķieģelis" valdes priekšsēdētājs tūlīt gan piebilda, ka, ņemot vērā to, ka aprīkojums Kalnciema rūpnīcā ir morāli un fiziski nolietojies, bet Ānē uzstādītas modernas augstas tehnoloģijas ražošanas līnijas, nebūt ne visi atlaistie darbinieki (kuru vidējais vecums ir aptuveni 45 gadi) būs gatavi jaunajām prasībām.
Turklāt, kā teica Gunārs Kandis, jau vairāki Kalnciema strādnieki atteikušies strādāt 40 kilometru attālumā no mājām.
Turpinājums sekos.
Žurnālists Andrejs Beļajevs
Autora foto
