Kalpaka pieminekļa būvniecība tuvojas noslēgumam
Patlaban sākta pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa akmens daļu montāža Esplanādē un uzraksta gravēšana pieminekļa akmens virsmā, kas ir pēdējais posms pieminekļa izveidē, aģentūrai LETA pastāstīja Kalpaka pieminekļa fonda valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK).
Patlaban sākta pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa akmens daļu montāža Esplanādē un uzraksta gravēšana pieminekļa akmens virsmā, kas ir pēdējais posms pieminekļa izveidē, aģentūrai LETA pastāstīja Kalpaka pieminekļa fonda valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK).
Piemineklī tiek iegravētas dzejnieka Andreja Eglīša dzejas rindas: "Ko varu vēl tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot…".
Tāpat pašlaik norit darbi pie laukuma veidošanas. Tiek veidotas apmaļu līnijas, kas, tuvojoties piemineklim, optiski padziļinās laukumu.
Nedēļas nogalē Esplanādē tiks nogādāta metāla zobena smaile ar Kalpaka portretu. Tā paliks aizklāta līdz pieminekļa atklāšanas dienai, aģentūrai LETA sacīja tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Pulkvedim veltītais piemineklis simbolizē izlēmību un nepadošanos kritiskos brīžos, norādīja Kristovskis.
Kā ziņots, pieminekļa celšanas nepieciešamību savulaik ierosinājis aizsaulē aizgājušais Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis.
Kopumā piemineklis izmaksās 140 000 latu. Patlaban no nepieciešamās summas trūkst vēl 7000 latu. Ziedojumu vākšana joprojām turpinās.
Jau ziņots, ka Kalpaka piemineklim izvēlēta vieta Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku štāba ēku kompleksam. Vieta būs piemērota valsts nozīmes AM un Nacionālo bruņoto spēku protokolārajiem pasākumiem.
Kalpaka pieminekli paredzēts svinīgi atklāt 22.jūnijā - Varoņu dienā.
Latvijas pirmo militāro vienību veidotājs un komandieris Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Meirānu pagasta Liepsalās. 1905.gadā iestājies Irkutskas junkurskolā, kuru beidzis 1908.gadā kā podporučiks. Pirmā pasaules kara laikā Kalpaks dienējis 183.kājnieku pulkā, izcēlies ar pārgalvīgu varonību Galīcijā, komandējis bataljonu. 1917.gada 19.septembrī viņam piešķirta apakšpulkveža dienesta pakāpe, bet pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Kalpaks iecelts par valsts armijas veidotāju.
Piemineklī tiek iegravētas dzejnieka Andreja Eglīša dzejas rindas: "Ko varu vēl tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot…".
Tāpat pašlaik norit darbi pie laukuma veidošanas. Tiek veidotas apmaļu līnijas, kas, tuvojoties piemineklim, optiski padziļinās laukumu.
Nedēļas nogalē Esplanādē tiks nogādāta metāla zobena smaile ar Kalpaka portretu. Tā paliks aizklāta līdz pieminekļa atklāšanas dienai, aģentūrai LETA sacīja tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Pulkvedim veltītais piemineklis simbolizē izlēmību un nepadošanos kritiskos brīžos, norādīja Kristovskis.
Kā ziņots, pieminekļa celšanas nepieciešamību savulaik ierosinājis aizsaulē aizgājušais Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis.
Kopumā piemineklis izmaksās 140 000 latu. Patlaban no nepieciešamās summas trūkst vēl 7000 latu. Ziedojumu vākšana joprojām turpinās.
Jau ziņots, ka Kalpaka piemineklim izvēlēta vieta Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku štāba ēku kompleksam. Vieta būs piemērota valsts nozīmes AM un Nacionālo bruņoto spēku protokolārajiem pasākumiem.
Kalpaka pieminekli paredzēts svinīgi atklāt 22.jūnijā - Varoņu dienā.
Latvijas pirmo militāro vienību veidotājs un komandieris Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Meirānu pagasta Liepsalās. 1905.gadā iestājies Irkutskas junkurskolā, kuru beidzis 1908.gadā kā podporučiks. Pirmā pasaules kara laikā Kalpaks dienējis 183.kājnieku pulkā, izcēlies ar pārgalvīgu varonību Galīcijā, komandējis bataljonu. 1917.gada 19.septembrī viņam piešķirta apakšpulkveža dienesta pakāpe, bet pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Kalpaks iecelts par valsts armijas veidotāju.