Kampars: jaunais Būvniecības likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem

Foto: Kampars: jaunais Būvniecības likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem; autors: Kampars: jaunais Būvniecības likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem

Ministru kabineta sēdē tika akceptēts jaunais Būvniecības likumprojekts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka jaunais likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem.

"Jaunais Būvniecības likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem. Tas būtiski uzlabos visas ekonomikas un būvniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radot pamatu pozitīvai izaugsmei," uzsver A.Kampars.

Būvniecības nozare tradicionāli bijusi viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, tādēļ Ekonomikas ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildus darbavietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Būvniecības likumprojekts izstrādāts ar mērķi radīt kvalitatīvu dzīves vidi, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu. Mērķa sasniegšanā jāievēro 4 būvniecības pamatprincipi – arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspējīga būvniecība un vides pieejamība.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu Latvijas pievilcību vietējiem un ārvalstu investoriem, izstrādājot likumprojektu ir ņemts vērā Pasaules bankas pētījumā Doing Business sniegtais novērtējums dažādām būvniecības procedūrām. Latvijas mērķis - pietuvoties Dānijas rādītājiem – piemēram, vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums esošo 187 dienu un 25 procedūru vietā būs 69 dienas un 6 procedūras, kā tas ir Dānijā.

Likumprojekts kā pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteiks būves metu, no kura jau taps skaidras paredzētās būves aprises un būvvaldei būs vieglāk izvērtēt tās atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu prasībām. Tādējādi, būvniecības procesā vairs nebūs nepieciešams plānošanas un arhitektūras uzdevums, jo visu nepieciešamo informāciju persona var atrast teritorijas plānojumā, apbūves noteikumos un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Vienlaikus likums saglabā arī šobrīd esošas vienkāršotās procedūras, paredzot arī izņēmumus attiecībā uz būvēm ar iespējami mazu apdraudējumu (ģimenes mājām un to palīgēkām).

Likumprojekts noteikts, ka turpmāk būvniecības procesā no būvvaldes būs nepieciešams saņemt tikai vienu atļauju – būvatļauju; un būvvaldei būs pienākums to izsniegt 10 darbadienu laikā. Tādējādi jau pēc desmit darbadienām jebkurš būvniecības ierosinātājs saņems skaidru atbildi uz jautājumu - vai es šeit varu būvēt to, ko esmu iecerējis.

Arī sabiedrība varēs iesaistīties pašā būvniecības sākumstadijā, jo no būvatļaujas saņemšanai iesniedzamās dokumentācijas jau precīzi būs iespējams konstatēt, kāda būve un kurā vietā atradīsies un kādi būs tās izmēri.

Būvatļauja saturēs Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos nosacījumus (būvprojekta sastāvs un detalizācija, nepieciešamie būvspeciālisti, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana u.c.) un tikai pēc to izpildes būs iespējams uzsākt būvdarbus. Nosacījumi tiks diferencēti atkarībā no tā, ko ir paredzēts būvēt.

Likumprojekts paredz arī no pašreizējās situācijas atšķirīgu pieeju būvspeciālistiem - projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un būvekspertiem, kuriem vairs nebūs nepieciešams saņemt arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, bet pēc izglītības un zināmas pieredzes iegūšanas būs iespēja reģistrēties būvspeciālistu reģistrā, tādējādi piesakot sevi kā aktīvi būvniecības tirgus dalībnieku.

Skaidri nosakot valsts un pašvaldību institūciju kompetences un būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, Būvniecības likumprojektā nostiprināta būvniecības dalībnieka individuālā atbildība, kura nevar tikt pārnesta uz valsts vai pašvaldības institūciju ar saskaņojuma saņemšanu. Būvspeciālistu atbildības stiprināšanai paredzēta arī obligātā būvspeciālistu profesionālās atbildības apdrošināšana, ko jau šobrīd praktizē vadošie jomas speciālisti.

Likumprojekts paredz arī citas novitātes, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu un palielinās tā caurspīdīgumu, kā arī veicinās būvniecības tirgus, līdz ar to visas tautsaimniecības, attīstību.

Likums vēl ir jāpieņem Saeimai, bet Ekonomikas ministrijas piedāvāto Būvniecības likumprojekta redakciju iespējams iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā - /em/2nd/?cat=22044.

Evita Urpena
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja