Kāpēc dienasgaismas spuldzes nevaram vienkārši izmest atkritumu konteinerā?
Foto: Kāpēc dienasgaismas spuldzes nevaram vienkārši izmest atkritumu konteinerā?
Pārstrādājot 100 000 lampu, iegūst trīs kilogramus dzīvsudraba masas, no kuras 30% ir tīrs dzīvsudrabs. Lai gan energoekonomiskās spuldzes kalpo ilgi – daža pat līdz piecpadsmit gadiem, tomēr pienāk brīdis, kad tā ir nokalpojusi. Ko darīt? Izmest atkritumos? Nedari tā! – brīdina vides sargi, raksta "Latvijas Avīze".
Pārstrādājot 100 000 lampu, iegūst trīs kilogramus dzīvsudraba masas, no kuras 30% ir tīrs dzīvsudrabs.
Lai gan energoekonomiskās spuldzes kalpo ilgi – daža pat līdz piecpadsmit gadiem, tomēr pienāk brīdis, kad tā ir nokalpojusi. Ko darīt? Izmest atkritumos? Nedari tā! – brīdina vides sargi.
Energoekonomiskās jeb dienasgaismas spuldzes, turklāt ne tikai tās lielās, kas deg ielu laternu stabos vai garās dienasgaismas lampas, kādas var redzēt gluži vai katrā birojā un rūpnīcas cehā, bet arī tās, ko gandrīz katrs no mums lieto mājsaimniecībā, satur zināmu daudzumu indīgā dzīvsudraba, tāpēc ieskaitītas bīstamo atkritumu kategorijā. Lampu saplēšot vai vienkārši izmetot kopīgajā atkritumu grozā, mēs jau esam nodarījuši postu dabai.
Inde, kas nav iznīcināma
Dzīvsudrabs (Hg) un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem un videi. Lielās devās tie var iedarboties pat nāvējoši, mazākās – radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus. Hg iedarbojas uz nierēm, asinsrites sistēmu, uz kuņģa – zarnu traktu, vēlāk var attīstīties muskuļu – nervu, kustību – nervu un arī galvas smadzeņu bojājumi. Letālā deva ir 1– 4 g neorganisko Hg sāļu.
Vidē dzīvsudrabs veido toksisku savienojumu – metildzīvsudrabu (MeHg). Tas uzkrājas ūdenstilpju augos, dūņās, sīkajos ūdens organismos, kurus uzturā izmanto zivis. MeHg koncentrējas augstākajos barības ķēdes posmos – uzkrājas jūras zivīs (zobenzivīs, marlīnās, līdakās, tunčos), kuras uzturā lieto arī cilvēki.
Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements – tā globālais apjoms cirkulē vidē arī lielos attālumos – gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvajos organismos. Hg piesārņojums konstatēts pat Arktikas iedzīvotājiem, jo tas uzkrājas dzīvniekos, kurus tie lieto uzturā.
Kāpēc tomēr energoekonomiskās?
Lai gan energoekonomiskās spuldzes satur zināmu dzīvsudraba daudzumu, nav paredzams, ka to ražošana varētu tikt pārtraukta. Tieši otrādi – arvien vairāk valstu paziņo, ka tās atsakās no neekonomiskajām kvēlspuldzēm, un līdz 2015. gadam no tirgus varētu izzust visas neekonomiskās spuldzes! Kāpēc? Tāpēc, ka energoekonomiskā spuldze tērē desmit reižu mazāk elektroenerģijas un, to lietojot, rodas piecreiz mazāk ogļskābās gāzes, kas ir siltumnīcas efekta galvenā vaininiece! Parastā simtvatu kvēlspuldze dod 10% gaismas un 90% siltuma, bet energoekonomiskā spuldze tieši otrādi – 10% siltuma un 90% gaismas.
Kur likt izlietotās spuldzes?
Izlietoto spuldžu apsaimniekošanā specializējusies SIA "Ekogaisma". Kompānijas dibinātāji ir Eiropas lielie spuldžu ražotāji, un tās uzdevums ir nodrošināt energoefektīvo spuldžu savākšanu un pārstrādi Latvijā. Spuldžu savākšanas punkti izvietoti visā Latvijā, un tieši uz turieni jānogādā izlietotās spuldzes. Punktu sarakstu var atrast "Ekogaismas" mājaslapā: www.ekogaisma.lv. Ekogaismas konteinerus ir viegli atpazīt – tie ir koši zaļā krāsā, uz tiem ir uzņēmuma logotips, un no skata tie atgādina lielas vannas vai kastes. Kad konteineri ir pilni, tos ved uz pārstrādes vietu. Baltijā lielākais dzīvsudraba spuldžu pārstrādes uzņēmums – Lampu demerkurizācijas centrs – atrodas Liepājā.
Vecās lampas samaļ miltos
"Pārstrādājot 100 000 lampu, iegūst trīs kilogramus dzīvsudraba masas, no kuras 30% ir tīrs dzīvsudrabs," stāsta Liepājas Lampu demerkurizācijas centra vadītājs Agris Magone. Pērn uzņēmums pārstrādājis 1,5 miljonus lampu. Uz Liepāju ceļo transports ar "Ekogaismas" zaļajiem konteineriem, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī pārējām divām Baltijas valstīm. Demerkurizācijas centrā vienlaikus lampas tiek sasmalcinātas un atdalīts tajās esošais dzīvsudrabs. Vēlāk stikla lauskas speciālās dzirnavās tiek samaltas smalkos miltos, par kuru tālāku izmantošanu A. Magone jau vienojies ar betona un betona bruģa ražotājiem. Taču tas jau ir cits stāsts.
Lai gan energoekonomiskās spuldzes kalpo ilgi – daža pat līdz piecpadsmit gadiem, tomēr pienāk brīdis, kad tā ir nokalpojusi. Ko darīt? Izmest atkritumos? Nedari tā! – brīdina vides sargi.
Energoekonomiskās jeb dienasgaismas spuldzes, turklāt ne tikai tās lielās, kas deg ielu laternu stabos vai garās dienasgaismas lampas, kādas var redzēt gluži vai katrā birojā un rūpnīcas cehā, bet arī tās, ko gandrīz katrs no mums lieto mājsaimniecībā, satur zināmu daudzumu indīgā dzīvsudraba, tāpēc ieskaitītas bīstamo atkritumu kategorijā. Lampu saplēšot vai vienkārši izmetot kopīgajā atkritumu grozā, mēs jau esam nodarījuši postu dabai.
Inde, kas nav iznīcināma
Dzīvsudrabs (Hg) un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem un videi. Lielās devās tie var iedarboties pat nāvējoši, mazākās – radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus. Hg iedarbojas uz nierēm, asinsrites sistēmu, uz kuņģa – zarnu traktu, vēlāk var attīstīties muskuļu – nervu, kustību – nervu un arī galvas smadzeņu bojājumi. Letālā deva ir 1– 4 g neorganisko Hg sāļu.
Vidē dzīvsudrabs veido toksisku savienojumu – metildzīvsudrabu (MeHg). Tas uzkrājas ūdenstilpju augos, dūņās, sīkajos ūdens organismos, kurus uzturā izmanto zivis. MeHg koncentrējas augstākajos barības ķēdes posmos – uzkrājas jūras zivīs (zobenzivīs, marlīnās, līdakās, tunčos), kuras uzturā lieto arī cilvēki.
Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements – tā globālais apjoms cirkulē vidē arī lielos attālumos – gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvajos organismos. Hg piesārņojums konstatēts pat Arktikas iedzīvotājiem, jo tas uzkrājas dzīvniekos, kurus tie lieto uzturā.
Kāpēc tomēr energoekonomiskās?
Lai gan energoekonomiskās spuldzes satur zināmu dzīvsudraba daudzumu, nav paredzams, ka to ražošana varētu tikt pārtraukta. Tieši otrādi – arvien vairāk valstu paziņo, ka tās atsakās no neekonomiskajām kvēlspuldzēm, un līdz 2015. gadam no tirgus varētu izzust visas neekonomiskās spuldzes! Kāpēc? Tāpēc, ka energoekonomiskā spuldze tērē desmit reižu mazāk elektroenerģijas un, to lietojot, rodas piecreiz mazāk ogļskābās gāzes, kas ir siltumnīcas efekta galvenā vaininiece! Parastā simtvatu kvēlspuldze dod 10% gaismas un 90% siltuma, bet energoekonomiskā spuldze tieši otrādi – 10% siltuma un 90% gaismas.
Kur likt izlietotās spuldzes?
Izlietoto spuldžu apsaimniekošanā specializējusies SIA "Ekogaisma". Kompānijas dibinātāji ir Eiropas lielie spuldžu ražotāji, un tās uzdevums ir nodrošināt energoefektīvo spuldžu savākšanu un pārstrādi Latvijā. Spuldžu savākšanas punkti izvietoti visā Latvijā, un tieši uz turieni jānogādā izlietotās spuldzes. Punktu sarakstu var atrast "Ekogaismas" mājaslapā: www.ekogaisma.lv. Ekogaismas konteinerus ir viegli atpazīt – tie ir koši zaļā krāsā, uz tiem ir uzņēmuma logotips, un no skata tie atgādina lielas vannas vai kastes. Kad konteineri ir pilni, tos ved uz pārstrādes vietu. Baltijā lielākais dzīvsudraba spuldžu pārstrādes uzņēmums – Lampu demerkurizācijas centrs – atrodas Liepājā.
Vecās lampas samaļ miltos
"Pārstrādājot 100 000 lampu, iegūst trīs kilogramus dzīvsudraba masas, no kuras 30% ir tīrs dzīvsudrabs," stāsta Liepājas Lampu demerkurizācijas centra vadītājs Agris Magone. Pērn uzņēmums pārstrādājis 1,5 miljonus lampu. Uz Liepāju ceļo transports ar "Ekogaismas" zaļajiem konteineriem, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī pārējām divām Baltijas valstīm. Demerkurizācijas centrā vienlaikus lampas tiek sasmalcinātas un atdalīts tajās esošais dzīvsudrabs. Vēlāk stikla lauskas speciālās dzirnavās tiek samaltas smalkos miltos, par kuru tālāku izmantošanu A. Magone jau vienojies ar betona un betona bruģa ražotājiem. Taču tas jau ir cits stāsts.