Kāpēc kaimiņa mājai garākas lāstekas?

Foto: Kāpēc kaimiņa mājai garākas lāstekas?; autors: Kāpēc kaimiņa mājai garākas lāstekas?

Pārdomāti ieguldījumi siltumizolācijā kalpo visam mājas mūžam.

"Ja kaimiņam lāstekas garākas, tas nozīmē, ka pašam māja būvēta rūpīgāk un dzīvošana arī ekonomiskāka," pieredzē dalās SIA "Būve "RB & B" vadītājs Harijs Tučs.

Visbiežāk skaistākās lāstekas rodas nepareizas vai nepilnīgas mājas siltumizolācijas dēļ – siltums straujāk, nekā vajadzētu, tiek cauri jumta konstrukcijai un kausē sniegu, kas notek no jumta un sasalst. Tiek zaudēts tik dārgais siltums, turklāt jumta koka konstrukcijām papildu mitrums par labu nenāk. Kur radusies kļūda un ko darīt?

Automašīnā bez blīvgumijām

Padomju gados būvētajām mājām trūka piemērotu materiālu un siltuma ekonomija bieži bija mazsvarīga. Tāpēc šo ēku siltumnoturība ir trīs līdz piecas reizes zemāka, nekā paredz mūsdienu būvnormatīvi. Visvairāk siltuma izkūp gaisā tieši caur bēniņiem, jo siltais gaiss ir vieglāks un ceļas augšup. Arī ēku modernizējot un siltinot, bieži nomaina logus, papildus izolē ārsienas, bet bēniņiem pievērš nepietiekamu uzmanību, īpaši, ja tie nav apdzīvoti. Nepareizi! Izmantojot atbilstošas tehnoloģijas (piemēram, beramo materiālu), tukšās telpās siltināšanu var veikt kaut vai tagad, negaidot vasaru. Vajadzīga tikai neliela atvere izejai uz bēniņiem, bet pašu darbu var izdarīt pat vienas dienas laikā. Ieguldījums siltuma taupīšanā atmaksāsies jau pāris gadu laikā.

Apdzīvotās bēniņu telpās siltuma zudumi caur jumtu lielākoties rodas neprasmīga darba, nepiemērotu materiālu un neatbilstošas ekonomijas dēļ. Pēdējā laikā ziemas bija siltas un paredzēto vismaz 20 cm vietā jumtus sāka siltināt ar 15 cm vai pat vēl plānāku izolācijas slāni, taču šoziem šādas telpas piekurināt praktiski nav iespējams. Apkures izdevumi veidojas milzīgi un vēl vairāk jāiegulda pārbūvē. Veidojot izolācijas sistēmu, arī meistari dažkārt strādājuši pavirši, piemēram, nav hermetizējuši izolācijas plēvju savienojumu vietas. Tur veidojas gaisa spraugas, pa kurām aizplūst siltums. Situāciju var salīdzināt ar braukšanu aukstā laikā automašīnā, kurai izņemtas logu un durvju blīvgumijas.

Piemērotākie materiāli

"Jumta konstrukcijas ir sarežģītas, un prakse pierāda, ka pažobelēs un citās šaurās vietās precīzi piegriezt ruļļos vai plāksnēs ražotos izolācijas materiālus ir grūti. Piemērotāki ir berami vai pūšami siltumizolācijas materiāli, kas blīvi piepilda visas spraugas," stāsta speciālists. Piemēram, pūšamai kokšķiedras izolācijai ir vairākas būtiskas priekšrocības – tas ir dabisks, no koksnes izejvielas ražots materiāls ar kokam raksturīgu lielu siltuma akumulācijas spēju. Tas ne tikai labi aiztur siltumu, bet arī ilgi to saglabā telpā.

Laba alternatīva iespējama arī izolācijas plēvei – tās vietā var izmantot īpašu papīru. Ja siltināšanai izmanto parastu saimniecības plēvi, nereti tās kalpošanas laiks ir ļoti īss – pēc pāris ziemas sezonām sala ietekmē tā kļūst trausla, salūst un siltums atkal vējā. Pārdomāti ieguldījumi siltumizolācijā kalpo visam mājas mūžam un parasti atmaksājas jau dažu gadu laikā, tāpēc, ja arī kādam lāstekas šķiet skaists prieks, tomēr jāatzīst, ka tas ir ļoti dārgi.

Autors: Jānis Kairis.

Informācijas avots: www2.la.lv/lat/latvijas_avize