Kāpnes. Drošas un ērtas

Foto: Kāpnes. Drošas un ērtas; autors: Kāpnes. Drošas un ērtas

Pareizi izvēlētas kāpnes ekonomēs telpu, būs skaistas un drošas. Latvijas tirgū ir ievērojama kāpņu materiālu un to formu daudzveidība, tā dodot iespēju realizēt visdažādākos risinājumus. Labas kāpnes par sevi neliek manīt, staigāšana pa tām nerada piepūli, tās nečīkst un negrab, uz tām neviens neklūp.

Izvēles kritēriji

Pastāv vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā, projektējot kāpnes – cik cilvēku izmantos kāpnes, uz kādām telpām vedīs kāpnes, kad tām paredzama noslodze – visas dienas garumā vai tikai rītos un vakaros. Četru cilvēku ģimenes dzīvoklī vai privātmājā kāpņu platumam vajadzētu būt vismaz 1100 milimetri.

Svarīgs faktors ir pakāpiena augstuma attiecība pret pakāpienu dziļumu. Ir aprēķināti optimālākie standarta risinājumi – piemēram, ja pakāpiena augstums ir 200 milimetri, tad pakāpiena dziļumam jābūt 300 milimetru. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar vītņu kāpnēm. Šajā gadījumā pakāpienu augstumu vajadzētu noteikt katrā individuālā gadījumā atšķirīgu. Jāņem vērā, ka kāpšana pa vītņu kāpņu ārējo un iekšējo malu atšķiras.

Lai, kāpjot pa kāpnēm, justos droši, nepieciešamas stingras un ērtas margas. Modes tendenču iespaidā ne vienmēr dizains un drošība iet roku rokā. Jāizvērtē, kas ir svarīgāk – kāpnes kā praktisks elements, vai kāpnes kā dizainisks stila elements, kura dēļ tiek upurēta drošība. Bieži redzami kāpņu paraugi, kuros pakāpieni iestiprināti sienā, bet nav savstarpēji savienoti. Šādam kāpņu modelim bieži nav arī margu. Lai cik vizuāli pievilcīga būtu šī konstrukcija, par drošu to nevarētu saukt.

Pirms konkrēta kāpņu risinājuma izvēles derētu ņemt vērā, ka pa kāpnēm vajadzēs uznest vai nonest, piemēram, dīvānu, gultu, skapi, bufeti. Protams, iespējams rīkoties arī citādi – otrā stāva telpas var aprīkot ar mēbelēm vēl būvniecības laikā un tikai tad izbūvēt gaisīgas un šauras kāpnes.

Svarīgi! Mazi bērni mājoklī! Horizontālas reliņu līnijas kāpņu margās nenoliedzami izskatās labi, tomēr tas ir nevēlams vilinājums bērniem tur uzlikt kāju vai cauri reliņiem izbāzt galvu. Starp margu reliņiem atstarpe nedrīkstētu pārsniegt 120 milimetrus, ja mājās ir mazi bērni.

Kāpņu konstrukcija

* Kāpnes sastāv no pakāpieniem, kurus kāpņu konstrukcijā sarindo laidos. Optimālais laida platums sabiedriskās ēkās ir 300 centimetri, daudzdzīvokļu mājās -120–150 centimetri, bēniņu un pagrabu kāpņu laidi var būt arī tikai 80–100 centimetru plati. Jo laids ir platāks, jo ērtāk pārvietoties pa kāpnēm, bet tādā gadījumā kāpņu konstrukcija aizņems vairāk vietas un dārgāk izmaksās.

* Griestu augstumam virs laidiem jābūt vismaz 200 centimetru, lai cilvēks nesasistu galvu. Tomēr, rēķinoties ar to, ka cilvēku vidējais garums palielinās, būtu vēlams šo augstumu palielināt.

* Kāpnes nedrīkstētu būt stāvākas par 45  grādiem.

* Kāpņu pagriezienos veido trepju laukumiņus vai posmeņus. Posmeņa platumam jābūt vismaz laida platumā.

* Pakāpienu augstumu un platumu mēra pēc īpašas formulas, vadoties no cilvēka soļa kāpiena, kas atbilst 63–65 centimetriem. Sabiedriskajās ēkās, kur laida platums ir 300 centimetri, pakāpiena augstums ir 15 centimetri, bet platums 32 centimetri. Dzīvojamās mājās pakāpiena augstums ir 17–19 centimetru, bēniņos un pagrabos 19–20 centimetru. Vienā kāpņu laidā vēlams izvietot līdz 15 pakāpieniem. Jo lielāks ir pakāpienu augstums, jo neērtāk ir izmantot kāpnes.

* Kāpšļu skaitu rēķina, dalot stāva augstumu ar pakāpiena augstumu. Ja mājas stāvs ir 306 centimetru augsts un pakāpiena augstums ir 17 centimetri, kāpnēm būs 18 pakāpienu, kuri tiks sakārtoti divos laidos pa 9 pakāpieniem katrā.

* Nekvalitatīvi izgatavotas kāpnes var būt ne tikai estētiski vai funkcionāli nepatīkamas (čīkst, neērti (pārāk augsti vai zemi) pakāpieni), bet pat bīstamas, jo pārāk šauri pakāpieni, nekvalitatīvas margu konstrukcijas u.c. var izraisīt traumas.

* Rupja kļūda ir nevienāda augstuma pakāpienu veidošana vienās kāpnēs. Cilvēkam, regulāri izmantojot kāpnes, izveidojas kāpšanas nosacījumu reflekss attiecībā pret pakāpiena augstumu. Ja pakāpiena augstums ir mainīgs, samazinoties koncentrēšanās spējām vai pārvietojoties sliktā kāpņu telpas apgaismojumā, cilvēks var paklupt un gūt traumas. Tāpēc ārpus trepju sistēmas izvietotus pakāpienus dēvē par nāves pakāpieniem, jo tie rada īpaši lielas traumatisma iespējas.

* Dzīvojamās mājās kāpnes parasti tiek iebūvētas atsevišķās kāpņu telpās. Tām jābūt izturīgām, labi apgaismotām un pēc iespējas ugunsdrošām. Tāpēc koka kāpnes drīkst izmantot tikai vienstāva un divstāvu dzīvojamajās mājās.

* Visvienkāršākās ir taisnā laidiena kāpnes, taču no telpas ekonomijas viedokļa arī visizšķērdīgākās. Kāpnes ar 2 laidieniem un starplaukumu, ar asu vai noapaļotu 90 vai 180 grādu pagriezienu ir sarežģītākas un lietotājiem visērtākās.

* Īpašs kāpņu veids ir spirālveida vai vītās kāpnes, kas izkārtotas ap vienu asi starp diviem mājas stāviem. Tās nav tik ērtas kā parastās kāpnes, toties ir dizainiski atraktīvākas. Tās gan nav ieteicamas mājokļos, kur uzturas vecāki cilvēki. Vīto kāpņu vienā pilnā apgriezienā nepieciešami vismaz divpadsmit 18 centimetru augsti kāpšļi. Pakāpienu skaitu aprēķina, izdalot stāva augstumu ar pakāpšļa augstumu. Liektās kāpnēs pakāpiena platums tiek mērīts laida vidū, un tam jāatbilst formulā aprēķinātajam. Tādējādi, ņemot platumu kāpšļu vidusdaļā, var izrēķināt, kur trepēm jāsākas, lai tās ērti beigtos nākamajā stāvā.

* Kāpnes būtībā ir pirmā mēbele, ko parasti iebūvē mājā, taču tās jāveido ar īpašu atbildību, jo to pārbūve, pārveide būs ļoti sarežģīta. Tāpēc to forma un materiālu risinājums jāplāno jau laikus, vislabāk ēkas projektēšanas brīdī. Visbiežāk sastopamās kļūdas ir mēģinājums iebūvēt kāpnes ēkā, kas jau praktiski pabeigta, vai arī aprēķinos šai konstrukcijai atstāts pārāk maz vietas. Lai savienotu telpu 3 m augstumā, kāpnēm jāatvēl vismaz 2 x 3 m liela platība.

* Atsevišķa kāpņu sastāvdaļa ir margas. Margas sastāv no roktura un margu stabiņiem. Kāpņu rokturus parasti izgatavo no 7–10 centimetru bieza cieta koka un piestiprina pie vaigos iegremdētiem margu stabiņiem. Margu rokturim nepieciešams izveidot ērtu profilu un rūpīgi noslīpēt. Koka trepēm margu stabiņus visbiežāk izvirpo vai izgriež no koka dēļiem. Modernām kāpnēm margas izgatavo no visdažādākajiem materiāliem – nerūsošā tērauda, akmens, stikla u.c. Tomēr margām ir divas pamatprasības: tām jābūt izturīgām – jānotur cilvēks – un gludām – jāsarga rokas no traumām.