Kārlis Miķelsons: tarifu kāpums ir neizbēgams
Foto: Kārlis Miķelsons: tarifu kāpums ir neizbēgams
Tas, ka pēdējos mēnešos ir bijušas augstas naftas un ar to saistītās pārējās energoresursu cenas, automātiski nozīmē arī to, ka siltumenerģijas tarifi 2009. gadā būs augsti, biznesa žurnāla "Kapitāls" komentārā atzīst AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Tas, ka pēdējos mēnešos ir bijušas augstas naftas un ar to saistītās pārējās energoresursu cenas, automātiski nozīmē arī to, ka siltumenerģijas tarifi 2009. gadā būs augsti. Īstermiņā nav redzamas arī būtiskas alternatīvas, jo masveidīga iedzīvotāju pāreja uz malkas apkuri vienkārši izraisīs malkas cenu paaugstināšanos – tas jau agrāk ir pieredzēts.
Tādēļ 2008./2009. gada ziema būs samērā smaga, ar augstām siltuma cenām – tā vienkārši jāpārdzīvo. Bez tam 2009. gadā neizbēgama ir arī elektroenerģijas tarifu paaugstināšana, jo pašreizējā tarifā iestrādātā daļa, kas paredzēta infrastruktūras attīstībai, nesedz infrastruktūras attīstības vajadzības.
Runājot par citiem tirgu ietekmējošiem faktoriem – naftas cenas lielo svārstību dēļ ir grūti prognozēt importētās elektroenerģijas cenu, īpaši Krievijas elektroenerģijas cenu. Bez tam – tā kā kopš Estlink (kabelis, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas pa Somu jūras līča dibenu – red. piez.) atklāšanas esam kļuvuši par Skandināvijas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem – mūs ietekmē notikumi arī tur. Pārējie lielie Baltijas enerģijas tirgus procesi – tādi kā jautājums par Narvas degslānekļa elektrostacijas tālāko attīstību, vecās Ignalinas AES darbības pārtraukšanu un jaunas būvi, kā arī jautājums par Elektrēnu GRES (ar gāzi un šķidro kurināmo darbināma elektrostacija Lietuvā, kas kādu laiku aizpildīs deficītu elektroenerģijas tirgū, ko radīs Ignalinas AES slēgšana – red. piez.) turpmāko darbību – nākamgad vēl neradīs būtisku ietekmi tirgū.
Vēl varētu piebilst – lai gan Eesti Energia konkurence pagaidām vēl nerada Latvenergo tiešas ekonomiskas sekas, tā tomēr rada morālu spiedienu. Līdz šim uz iedzīvotājiem esam skatījušies vairāk kā uz patērētājiem, nevis klientiem, par kuriem jācīnās. Tādēļ var prognozēt mūsu pakāpenisku Latvenergo uzvedības maiņu tirgū, kas gan nenozīmē, ka būsim gatavi pārdot elektroenerģiju zem pašizmaksas. Tāpat jāatgādina, ka joprojām situācija ir nevienlīdzīga – Eesti Energia var konkurēt Latvijas enerģijas tirgū, bet Latvenergo Igaunijas enerģijas tirgū piedalīties nevar – galvenokārt atšķirīgā tirgus regulējuma dēļ.
Gustavs Eglītis, Nordea bankas korporatīvo darījumu departamenta vadītājs
Enerģētika ir viena no pēdējo gadu aktuālākajām nozarēm. Ņemot vērā energoresursu pieprasījuma pieaugumu un pat deficītu, tirgus izaugsme gaidāma arī turpmākajos gados. Enerģētika ir nozare, kura prasa lielus kapitālieguldījumus, un Latvijas enerģētikas uzņēmumi katru gadu veic pietiekami lielus ieguldījumus savā infrastruktūrā.
Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti atkarīgs no ārvalstu energoresursu cenu pieauguma, kas izraisa arī energoresursu cenu pieaugumu Latvijā. Gaidāms, ka palielināsies zaļās enerģijas īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu saražotās enerģijas struktūrā – to veicina gan ES politika, gan dalībvalstu vēlme būt enerģētiski neatkarīgām no trešajām valstīm. Gaidāms, ka enerģētikas nozares ieņēmumi turpinās augt – pārsvarā pieaugošo energoresursu cenu dēļ. Nozares rentabilitāte ir vidēja, bet stabila.
Tādēļ 2008./2009. gada ziema būs samērā smaga, ar augstām siltuma cenām – tā vienkārši jāpārdzīvo. Bez tam 2009. gadā neizbēgama ir arī elektroenerģijas tarifu paaugstināšana, jo pašreizējā tarifā iestrādātā daļa, kas paredzēta infrastruktūras attīstībai, nesedz infrastruktūras attīstības vajadzības.
Runājot par citiem tirgu ietekmējošiem faktoriem – naftas cenas lielo svārstību dēļ ir grūti prognozēt importētās elektroenerģijas cenu, īpaši Krievijas elektroenerģijas cenu. Bez tam – tā kā kopš Estlink (kabelis, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas pa Somu jūras līča dibenu – red. piez.) atklāšanas esam kļuvuši par Skandināvijas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem – mūs ietekmē notikumi arī tur. Pārējie lielie Baltijas enerģijas tirgus procesi – tādi kā jautājums par Narvas degslānekļa elektrostacijas tālāko attīstību, vecās Ignalinas AES darbības pārtraukšanu un jaunas būvi, kā arī jautājums par Elektrēnu GRES (ar gāzi un šķidro kurināmo darbināma elektrostacija Lietuvā, kas kādu laiku aizpildīs deficītu elektroenerģijas tirgū, ko radīs Ignalinas AES slēgšana – red. piez.) turpmāko darbību – nākamgad vēl neradīs būtisku ietekmi tirgū.
Vēl varētu piebilst – lai gan Eesti Energia konkurence pagaidām vēl nerada Latvenergo tiešas ekonomiskas sekas, tā tomēr rada morālu spiedienu. Līdz šim uz iedzīvotājiem esam skatījušies vairāk kā uz patērētājiem, nevis klientiem, par kuriem jācīnās. Tādēļ var prognozēt mūsu pakāpenisku Latvenergo uzvedības maiņu tirgū, kas gan nenozīmē, ka būsim gatavi pārdot elektroenerģiju zem pašizmaksas. Tāpat jāatgādina, ka joprojām situācija ir nevienlīdzīga – Eesti Energia var konkurēt Latvijas enerģijas tirgū, bet Latvenergo Igaunijas enerģijas tirgū piedalīties nevar – galvenokārt atšķirīgā tirgus regulējuma dēļ.
Gustavs Eglītis, Nordea bankas korporatīvo darījumu departamenta vadītājs
Enerģētika ir viena no pēdējo gadu aktuālākajām nozarēm. Ņemot vērā energoresursu pieprasījuma pieaugumu un pat deficītu, tirgus izaugsme gaidāma arī turpmākajos gados. Enerģētika ir nozare, kura prasa lielus kapitālieguldījumus, un Latvijas enerģētikas uzņēmumi katru gadu veic pietiekami lielus ieguldījumus savā infrastruktūrā.
Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti atkarīgs no ārvalstu energoresursu cenu pieauguma, kas izraisa arī energoresursu cenu pieaugumu Latvijā. Gaidāms, ka palielināsies zaļās enerģijas īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu saražotās enerģijas struktūrā – to veicina gan ES politika, gan dalībvalstu vēlme būt enerģētiski neatkarīgām no trešajām valstīm. Gaidāms, ka enerģētikas nozares ieņēmumi turpinās augt – pārsvarā pieaugošo energoresursu cenu dēļ. Nozares rentabilitāte ir vidēja, bet stabila.
