Kārniņu jeb dakstiņu jumta uzklāšana
Māla kārniņi jeb dakstiņi ir viens no visvecākajiem jumta segumu veidiem, kas savu nozīmību saglabājis daudzu gadsimtu garumā un, šķiet, pašlaik piedzīvo renesansi.
www.diy.lv |
Māla kārniņi
(dakstiņi) ir
viens no visvecākajiem jumta segumu veidiem, kas savu nozīmību
saglabājis daudzu gadsimtu
garumā un pašlaik, šķiet, piedzīvo renesansi. To
nosaka kārniņu izgatavošanas salīdzinošā vienkāršība un augstvērtīgās
īpašības, kam joprojām nav pilnvērtīga
aizstājēja. Kārniņi ir ilgmūžīgi (kalpo vairāk nekā 100 gadu),
ugunsizturīgi, spēj pretoties visagresīvākajai videi, saules
radiācijai, tie ir salizturīgi un skaņu izolējoši - pareizi uzklāts
jumts ne tikai
samazina ārējo trokšņu līmeni, bet arī pats negrab pat stiprāka lietus
vai vēja laikā. Ņemot vērā māla dakstiņu salīdzinoši augsto tilpummasu
un mazo siltumvadītspēju, zem šādiem jumta segumiem vasarās ir
veldzējoši vēsi, bet ziemā – omulīgi silti, zem seguma neveidojas
kondensāts.
Sākam ar brīdi, kad ēkai ir spāres un var uzsākt zemsegumu ieklāšanu. Tā uzstādīšanai nepieciešams tikai nazis, āmurs un naglas. Sākam klāt no jumta malas (1.att.), novietojot segumu horizontāli pāri spārēm un nostiprinot (2.att.) ar 25x50mm vēdināšanas līstēm.
Ja procesa laikā ir stiprāks vējš, var nākties vietām izmantot skavu pistoli (3.att.). Minimālajam pārklājuma jābūt 150mm, turklāt jumtiem, kam slīpums mazāks par 20 grādiem, tam jābūt vēl lielākam. Zemsegumu nevajag pārlieku stingri nostiept – jābūt 20-30mm ieliekumam starp spārēm. Sižetā redzamais izgatavots no polipropilēna, tam ir labas mehāniskās īpašības (vilcējspēks), turklāt viegli uzstādāms pat jumtu sarežģītākajās vietās. Segums no apakšas pārklāts ar mitrumu absorbējošu "vilnu", kas uzsūc daļu no ēkas nākošā mitruma, un kondensējošais ūdens nenonāk jumta konstrukcijās.
Pirms ķerties pie kārniņu klāšanas, tie vienmērīgi jāsakārto uz jumta (4.att.), jo lielā svara dēļ tos nedrīkst salikt veselām paletēm. Kārniņus sakārto paciņās pa ~8gab., un, lai tās klāšanas procesā nebūtu jāpārvieto, novelk vertikālas līnijas 1,2 m attālumā vienu no otras, Kārniņu paciņu sakārtošanu veic 1,2 m attālumā no malas, liekot starp 1. un 2. latu rindu. Kaudzītes novieto uz katras 2.atstarpes starp latām.
Uz 1.latas uzsit 15-25 mm augstu līsti, lai 1.kārniņu rinda (5.att.) būtu vienādā leņķī ar pārējām. Pirmās rindas kārniņš ir ~60 mm pāri dzegas apšuvuma dēlim.
Uz dzegas tiek likta 1.kārniņu rinda, sakārtojot atbilstoši jumta garumam (6.att.). Jāņem vērā, lai malu pārkares garumi būtu vienādi.
Pēc tam 1.rindu stiprina (7.att.) ar 75mm nerūsošā tērauda naglām vai kārniņu stiprinājumiem. Stiprinot dakstiņus ar naglām, nepieciešamības gadījumā tajā jāizurbj 5mm atvere. Pārējie kārniņi tiek klāti no labās puses (skatoties no zemes) uz kreiso un augšup uz kori.
Vispirms piestiprina 1. un malējo rindu, pēc tam kārniņus, kas atrodas ap lūzuma vietām (8.att.) un izvadiem.
Ieteicams mansarda logus (9.att.) iebūvēt pirms klājuma uzlikšanas. Protams, to var veikt arī vēlāk, taču būs sarežģītāk.
Ja jumta slīpums pārsniedz 45 grādus, tiek stiprināta katra 4.rinda (10.att.), ja slīpums ir lielāks par 60 grādiem, jāstiprina visi kārniņi.
Nesteidzieties un visu veiciet rūpīgi, katru kārniņu "iekārtojot" (11.att.) tam paredzētajā vietā.
Malējo kārniņu rindu stiprina ar naglām, skrūvēm vai kārniņu stiprinājumiem. Ja lieto dzegas kārniņus, zem tiem vējdēļa augšējai malai jābūt vienā augstumā ar kārniņu augšējo virsmu. Dzegas kārniņus stiprina ar skrūvēm. Pēdējos stiprina kores kārniņus.
Siltinātam jumtam ieteicams atstāt ~500mm augstu kores trijstūri, ko vēdina caur tieši jumtā izveidotām ventilācijas atverēm. Ēkās bez kores trijstūra, kā šajā piemērā, jāizmanto ventilējams kores blīvētājs. Tas izgatavots no augstas kvalitātes plastmasas, kas apvienojumā ar īpašu austu sānu materiālu nodrošina labu aizsardzību no lietus un sniega. Turklāt šīs blīvētājs piemērots visiem maza izmēra profilētajiem jumta segumiem. Kores blīvētāju stiprina pie kores dēļa ar naglām (12. att.). Pēc tam tiek stiprināti kores dakstiņi.
Tagad jumts ir gatavs (13.att.).
![src=]()
13.att.
Jāņem vērā, ka sarežģītas (lauztu, liektu) konfigurācijas jumtu vieglāk apjumt ar elastīgiem materiāliem. Taču tas nenozīmē, ka kārniņš nepavisam nederēs šādiem (14.att.) jumtiem – tikai nāksies vairāk nopūlēties, mērot, zīmējot un griežot, kā arī kombinējot ar citiem materiāliem.
![src=]()
16.att.
Lielākie kārniņu ražotāji piedāvā arī dažādus papildelementus un aksesuārus, kas paredzēti kombinējumā tieši ar attiecīgā izmēra un veida kārniņiem. Populārākie ir dažādu izmēru plastmasas ventilācijas (15.att.) un antenu izvadi, jumta kāpnes dūmeņa un paša seguma apkopei, arī sniega aiztures (16.att.), kas palēnina sniega pārvietošanos.
Sākam ar brīdi, kad ēkai ir spāres un var uzsākt zemsegumu ieklāšanu. Tā uzstādīšanai nepieciešams tikai nazis, āmurs un naglas. Sākam klāt no jumta malas (1.att.), novietojot segumu horizontāli pāri spārēm un nostiprinot (2.att.) ar 25x50mm vēdināšanas līstēm.
1.att. |
2.att. |
Ja procesa laikā ir stiprāks vējš, var nākties vietām izmantot skavu pistoli (3.att.). Minimālajam pārklājuma jābūt 150mm, turklāt jumtiem, kam slīpums mazāks par 20 grādiem, tam jābūt vēl lielākam. Zemsegumu nevajag pārlieku stingri nostiept – jābūt 20-30mm ieliekumam starp spārēm. Sižetā redzamais izgatavots no polipropilēna, tam ir labas mehāniskās īpašības (vilcējspēks), turklāt viegli uzstādāms pat jumtu sarežģītākajās vietās. Segums no apakšas pārklāts ar mitrumu absorbējošu "vilnu", kas uzsūc daļu no ēkas nākošā mitruma, un kondensējošais ūdens nenonāk jumta konstrukcijās.
3.att. |
4.att. |
Pirms ķerties pie kārniņu klāšanas, tie vienmērīgi jāsakārto uz jumta (4.att.), jo lielā svara dēļ tos nedrīkst salikt veselām paletēm. Kārniņus sakārto paciņās pa ~8gab., un, lai tās klāšanas procesā nebūtu jāpārvieto, novelk vertikālas līnijas 1,2 m attālumā vienu no otras, Kārniņu paciņu sakārtošanu veic 1,2 m attālumā no malas, liekot starp 1. un 2. latu rindu. Kaudzītes novieto uz katras 2.atstarpes starp latām.
Uz 1.latas uzsit 15-25 mm augstu līsti, lai 1.kārniņu rinda (5.att.) būtu vienādā leņķī ar pārējām. Pirmās rindas kārniņš ir ~60 mm pāri dzegas apšuvuma dēlim.
Uz dzegas tiek likta 1.kārniņu rinda, sakārtojot atbilstoši jumta garumam (6.att.). Jāņem vērā, lai malu pārkares garumi būtu vienādi.
5.att. |
6.att. |
Pēc tam 1.rindu stiprina (7.att.) ar 75mm nerūsošā tērauda naglām vai kārniņu stiprinājumiem. Stiprinot dakstiņus ar naglām, nepieciešamības gadījumā tajā jāizurbj 5mm atvere. Pārējie kārniņi tiek klāti no labās puses (skatoties no zemes) uz kreiso un augšup uz kori.
7.att. |
8.att. |
Vispirms piestiprina 1. un malējo rindu, pēc tam kārniņus, kas atrodas ap lūzuma vietām (8.att.) un izvadiem.
Ieteicams mansarda logus (9.att.) iebūvēt pirms klājuma uzlikšanas. Protams, to var veikt arī vēlāk, taču būs sarežģītāk.
9.att. |
10.att. |
Ja jumta slīpums pārsniedz 45 grādus, tiek stiprināta katra 4.rinda (10.att.), ja slīpums ir lielāks par 60 grādiem, jāstiprina visi kārniņi.
Nesteidzieties un visu veiciet rūpīgi, katru kārniņu "iekārtojot" (11.att.) tam paredzētajā vietā.
Malējo kārniņu rindu stiprina ar naglām, skrūvēm vai kārniņu stiprinājumiem. Ja lieto dzegas kārniņus, zem tiem vējdēļa augšējai malai jābūt vienā augstumā ar kārniņu augšējo virsmu. Dzegas kārniņus stiprina ar skrūvēm. Pēdējos stiprina kores kārniņus.
11.att. |
12.att. |
Siltinātam jumtam ieteicams atstāt ~500mm augstu kores trijstūri, ko vēdina caur tieši jumtā izveidotām ventilācijas atverēm. Ēkās bez kores trijstūra, kā šajā piemērā, jāizmanto ventilējams kores blīvētājs. Tas izgatavots no augstas kvalitātes plastmasas, kas apvienojumā ar īpašu austu sānu materiālu nodrošina labu aizsardzību no lietus un sniega. Turklāt šīs blīvētājs piemērots visiem maza izmēra profilētajiem jumta segumiem. Kores blīvētāju stiprina pie kores dēļa ar naglām (12. att.). Pēc tam tiek stiprināti kores dakstiņi.
Tagad jumts ir gatavs (13.att.).
13.att.
Jāņem vērā, ka sarežģītas (lauztu, liektu) konfigurācijas jumtu vieglāk apjumt ar elastīgiem materiāliem. Taču tas nenozīmē, ka kārniņš nepavisam nederēs šādiem (14.att.) jumtiem – tikai nāksies vairāk nopūlēties, mērot, zīmējot un griežot, kā arī kombinējot ar citiem materiāliem.
14.att. |
15.att. |
16.att.
Lielākie kārniņu ražotāji piedāvā arī dažādus papildelementus un aksesuārus, kas paredzēti kombinējumā tieši ar attiecīgā izmēra un veida kārniņiem. Populārākie ir dažādu izmēru plastmasas ventilācijas (15.att.) un antenu izvadi, jumta kāpnes dūmeņa un paša seguma apkopei, arī sniega aiztures (16.att.), kas palēnina sniega pārvietošanos.
| SIA "MONIER" Jumtu risinājumi Mūkusalas 72, LV 1004 Rīga, Latvija Tel. : +371 67 62 90 56 e-pasts : jumts@monier.com www.monier.lv |
Foto: Kārniņu jeb dakstiņu jumta uzklāšana; autors: Kārniņu jeb dakstiņu jumta uzklāšana |