Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?
Apkopojot un apstrādājot, ASV Mājokļu drošības un veselības nacionālais institūts veikto, vērienīgo valsts sabiedrisko un dzīvojamo ēku iekštelpu kvalitātes izpētes datus, konstatēts, ka apmēram 30% Amerikas sabiedrisko ēku un ap 40% dzīvojamo ēku ir neapmierinoša, pat ļoti slikta, iekštelpu gaisa kvalitāte.
Apkopojot un apstrādājot, ASV Mājokļu drošības un veselības nacionālais institūts veikto, vērienīgo valsts sabiedrisko un dzīvojamo ēku iekštelpu kvalitātes izpētes datus, konstatēts, ka apmēram 30% Amerikas sabiedrisko ēku un ap 40% dzīvojamo ēku ir neapmierinoša, pat ļoti slikta, iekštelpu gaisa kvalitāte. Kā šādas gaisa kvalitātes sekas minams pazeminās darba ražīgums sabiedriskās ēkās strādājošajiem, kas rada ap 60 miljardu dolāru zaudējumu gadā, un hroniskas veselības problēmas tiem cilvēkiem, kuru mājās ir nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi. Vairāk nekā puse problēmu, ka rodas ar iekštelpu gaisa kvalitāti, ir saistītas ar ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu neprofesionālu projektēšanu un izbūvi.
Līdz 20.gs. gadsimta vidum bija vispārpieņemta doma, ka apdzīvojamo telpu galvenie piesārņotāji ir cilvēki. Kā cilvēku bioloģiskos izdalījumus uzskata ogļskābās gāzes, mitruma un tūkstošiem ķīmisko vielu izdalīšanos ļoti mazās koncentrācijas, kuras izmērīt pat ar modernu komplicētu ķīmisko tehniku ir grūti.
Tāpēc bija nepieciešams realizēt telpu ventilācijas jautājumu tā, lai bioloģiskos izdalījumus atšķaidītu līdz līmenim, kad gaisa kvalitāte ir pieņemama. Pēdējo četrdesmit gadu laikā speciālisti ir noteikuši, ka telpās, bez cilvēkiem, ir daudzi citi piesārņojuma avoti. Celtniecības materiāli, mēbeles, paklāji, elektroierīces un arī apkures sistēmas. Bieži vien ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas ne tikai uzlabo iekštelpu vides kvalitāti, bet arī pašas piesārņo gaisu.
No tā izriet, ka nepieciešamais ventilējamā gaisa daudzums jāaprēķina, ņemot vērā visus zināmos gaisa piesārņotājus. Interesanta doma no enerģijas taupības viedokļa: telpās, ar labām koka mēbelēm, paklājiem no dabīgās vilnas, maz sintētiskiem izstrādājumiem un elektroiekārtām, ir daudz mazāk piesārņojuma avotu. Šādā gadījumā ventilējamā gaisa izlietojumu var samazināt līdz minimumam un ietaupīt enerģijas patēriņu tā uzsildīšanai.
Aplūkosim piesārņojuma faktorus, kuru līmeni var regulēt ar ventilācijas sistēmu vai celtniecības materiālu un konstrukciju izvēli.
Pie šīs iekštelpu vides piesārņotāju grupas pieskaitāmas cilvēku smaržas, ogļskābā gāze, smēķēšanas produkti, formaldehīdi, radona gāze un citi.
No tiem cilvēku veselībai visbīstamākie skaitās formaldehīdi un radona gāze.
Formaldehīds ir bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
Formaldehīdu galvenais avots dzīvojamās telpās ir darinājumi no presētām koka skaidu plāksnēm, kā arī ureaformaldehīdu putuplasta siltumizolācija, ko novieto sienas dobumos. Paklāji, aizkari un arī mēbeļu apšuvums var būt par formaldehīdu izdalīšanās avotiem. Parasti izstrādājumi formaldehīdus gāzes veidā izdala, kamēr tie ir jauni; ar laiku šie izdalījumi samazinās. Neliels daudzums šo gāzu gaisā var izsaukt acu, deguna un kakla kairinājumu, var būt šķaudīšana, klepus, paaugstināta acu asarošana.
Ja gāzes koncentrācija ir lielāka, tas var izsaukt nelabuma sajūtu un elpas trūkumu.
Formaldehīds ir iekļauts absolūti kancerogēno vielu sarakstā, tas ir hroniski toksisks, negatīvi ietekmē iedzimto ģenētisko un hromosomu mutāciju, reprodukcijas orgānus, kairina acu, kakla un augšējo elpošanas orgānu gļotādu, izsauc galvas sāpes un nelabuma sajūtu.
Radona gāze ir radioaktīva gāze, kas sastopama dabā. Ir zināms, ka vairumā gadījumu lielākā daļa radona gāzes, kas ir telpās, nokļūst tur no ēkas grunts pamata. Intensitāte, ar kādu radona gāze izdalās no grunts, ir atkarīga no ļoti daudziem dažādiem faktoriem un to nosaka vietējie ģeoloģiskie, ģeofiziskie, hidroģeoloģiskie un citi apstākļi.
Radons ēkā nokļūst caur:
• grīdas pamatnes plaisām,
• konstrukciju savienojuma vietām,
• pagraba sienu plaisām,
• plaisām starpstāvu pārsegumos,
• spraugām pie caurulēm,
• gaisa starpslāņiem sienās.
Kāda ir radona bīstamība?
• Radona gāzi nevar redzēt, sajust tās smaku un garšu.
• Pazīstams efekts ir plaušu vēža izraisīšana.
Mūsu netālajās kaimiņu zemēs – Zviedrijā un Somijā tika konstatētas mājas, kurās radona koncentrācija bija tūkstošreiz lielāka, nekā tā daudzums apkārtējā vidē.
Diemžēl sabiedrība bieži vien ir nepietiekami informēta par radona bīstamību, un neuztver šīs vielas paaugstinātu koncentrāciju savās mājās vai telpās, kurās tiem ilgstoši jāuzturas, kā nopietnu problēmu.
Ir pelējums (dažādas sēnītes) un baktērijas.
Pelējums parasti rodas slikti vēdināmās dzīvojamās telpās.
Pelējuma sēnītes izplatās, gaisā nokļūstot miljoniem sīku sporu. Sēnītes ir visās dzīvojamās telpās, bet to sporas sasniedz ievērojamu daudzumu tur, kur to augšanai ir labvēlīgi apstākļi – siltums un mitrums. Pelējuma sēnīšu sporas, kas pārvietojas pa gaisu, jūtīgiem cilvēkiem var izsaukt alerģiskas reakcijas, kas līdzīgas siena drudzim vai astmai.
Pie bioloģiskā piesārņojuma veidiem pieskaitāms arī tā dēvētās leģionāru slimības izraisītājs - leģionellas baktērija, kuras pasaules epidemiologu redzeslokā nonāca pirms 32 gadiem ASV pilsētā Filadelfijā .
Leģionellas ir plaši izplatītas visā pasaulē, tā ir daudzu dabisko un mākslīgo ūdenstilpņu dabiskās floras daļa.
Šis baktērijas atrodamas gan parasta ūdensvada siltajā ūdenī un spa salonu džakuzi vannās, gan iekštelpu gaisā un tajos gaisa kondicionēšanas sistēmas posmos, kur ūdens kondicionēšanas iekārta ir kontaktā ar ieplūdes gaisu.
Lai cilvēks inficētos ar bīstamo un bieži vien pat nāvīgo baktēriju, viņam pietiek ieelpot ierosinātāju, kas var atrasties dušas ūdenī, kondensatora gaisa plūsmā, dažādās strūklās un strūklakās.
Cilvēka veselībai būtiski var kaitēt arī piesārņojums, kuru parasti nav ierasts uztvert kā iekštelpu vides kvalitātes potenciālo apdraudētāju - tas ir radioaktīvais starojums. Tomēr, arī šī savdabīgais un ļoti bīstamais piesārņojums veids ar apdraudēt cilvēka veselību gan mājās, gan darba vietā, gan arī atrodoties sabiedriskās iestādēs.
Radioaktīvā piesārņojuma bīstamība rodas no dabiskā radiācijas fona, un mākslīgi veidotiem, radiāciju izstarojošiem, avotiem.
• Ēka var būt uzcelta izmantojot radioaktīvus materiālus vai atrasties rajonā ar intensīvu radionuklīdu dabisko izdalīšanos.
• Dabisko radioaktivitātes fonu nosaka kosmisko starojumu un dabiskas (ģeoloģiskas) izcelsmes radiācijas avoti uz Zemes..
• Dabisko radionuklīdu īpatnējā efektīvā aktivitāte celtniecības materiālos, kurus izmanto jaunu dzīvojamo un sabiedrisko ēku būvniecībā un iegūst atradnēs, nedrīkst pārsniegt 370 Bq/kg (bekerels uz kilogramu).
Dažu iekštelpu apdares materiālu īpatnējā efektīvā aktivitāte, izteikta Bq/kg, ir sekojoša:
Ķite 40,2
Šuvju pierīvējuma materiāls 14,5
Līme 90,2
Pašizlīdzinošais maisījums 136,7
Līmes sausais maisījums 24,4
Sīkgraudu apmetums 33,9
Ģipsis 168,0
Ģipškartons 51,0
Marmors 137,2
Keramikas flīzes 273,4
Līdz 20.gs. gadsimta vidum bija vispārpieņemta doma, ka apdzīvojamo telpu galvenie piesārņotāji ir cilvēki. Kā cilvēku bioloģiskos izdalījumus uzskata ogļskābās gāzes, mitruma un tūkstošiem ķīmisko vielu izdalīšanos ļoti mazās koncentrācijas, kuras izmērīt pat ar modernu komplicētu ķīmisko tehniku ir grūti.
Tāpēc bija nepieciešams realizēt telpu ventilācijas jautājumu tā, lai bioloģiskos izdalījumus atšķaidītu līdz līmenim, kad gaisa kvalitāte ir pieņemama. Pēdējo četrdesmit gadu laikā speciālisti ir noteikuši, ka telpās, bez cilvēkiem, ir daudzi citi piesārņojuma avoti. Celtniecības materiāli, mēbeles, paklāji, elektroierīces un arī apkures sistēmas. Bieži vien ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas ne tikai uzlabo iekštelpu vides kvalitāti, bet arī pašas piesārņo gaisu.
No tā izriet, ka nepieciešamais ventilējamā gaisa daudzums jāaprēķina, ņemot vērā visus zināmos gaisa piesārņotājus. Interesanta doma no enerģijas taupības viedokļa: telpās, ar labām koka mēbelēm, paklājiem no dabīgās vilnas, maz sintētiskiem izstrādājumiem un elektroiekārtām, ir daudz mazāk piesārņojuma avotu. Šādā gadījumā ventilējamā gaisa izlietojumu var samazināt līdz minimumam un ietaupīt enerģijas patēriņu tā uzsildīšanai.
Aplūkosim piesārņojuma faktorus, kuru līmeni var regulēt ar ventilācijas sistēmu vai celtniecības materiālu un konstrukciju izvēli.
Foto: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?; autors: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?Gāzveida piesārņojums
Pie šīs iekštelpu vides piesārņotāju grupas pieskaitāmas cilvēku smaržas, ogļskābā gāze, smēķēšanas produkti, formaldehīdi, radona gāze un citi.
No tiem cilvēku veselībai visbīstamākie skaitās formaldehīdi un radona gāze.
Formaldehīds ir bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
Formaldehīdu galvenais avots dzīvojamās telpās ir darinājumi no presētām koka skaidu plāksnēm, kā arī ureaformaldehīdu putuplasta siltumizolācija, ko novieto sienas dobumos. Paklāji, aizkari un arī mēbeļu apšuvums var būt par formaldehīdu izdalīšanās avotiem. Parasti izstrādājumi formaldehīdus gāzes veidā izdala, kamēr tie ir jauni; ar laiku šie izdalījumi samazinās. Neliels daudzums šo gāzu gaisā var izsaukt acu, deguna un kakla kairinājumu, var būt šķaudīšana, klepus, paaugstināta acu asarošana.
Ja gāzes koncentrācija ir lielāka, tas var izsaukt nelabuma sajūtu un elpas trūkumu.
Formaldehīds ir iekļauts absolūti kancerogēno vielu sarakstā, tas ir hroniski toksisks, negatīvi ietekmē iedzimto ģenētisko un hromosomu mutāciju, reprodukcijas orgānus, kairina acu, kakla un augšējo elpošanas orgānu gļotādu, izsauc galvas sāpes un nelabuma sajūtu.
Radona gāze ir radioaktīva gāze, kas sastopama dabā. Ir zināms, ka vairumā gadījumu lielākā daļa radona gāzes, kas ir telpās, nokļūst tur no ēkas grunts pamata. Intensitāte, ar kādu radona gāze izdalās no grunts, ir atkarīga no ļoti daudziem dažādiem faktoriem un to nosaka vietējie ģeoloģiskie, ģeofiziskie, hidroģeoloģiskie un citi apstākļi.
Radons ēkā nokļūst caur:
• grīdas pamatnes plaisām,
• konstrukciju savienojuma vietām,
• pagraba sienu plaisām,
• plaisām starpstāvu pārsegumos,
• spraugām pie caurulēm,
• gaisa starpslāņiem sienās.
Kāda ir radona bīstamība?
• Radona gāzi nevar redzēt, sajust tās smaku un garšu.
• Pazīstams efekts ir plaušu vēža izraisīšana.
Mūsu netālajās kaimiņu zemēs – Zviedrijā un Somijā tika konstatētas mājas, kurās radona koncentrācija bija tūkstošreiz lielāka, nekā tā daudzums apkārtējā vidē.
Diemžēl sabiedrība bieži vien ir nepietiekami informēta par radona bīstamību, un neuztver šīs vielas paaugstinātu koncentrāciju savās mājās vai telpās, kurās tiem ilgstoši jāuzturas, kā nopietnu problēmu.
Foto: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?; autors: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?Bioloģiskais piesārņojums
Ir pelējums (dažādas sēnītes) un baktērijas.
Pelējums parasti rodas slikti vēdināmās dzīvojamās telpās.
Pelējuma sēnītes izplatās, gaisā nokļūstot miljoniem sīku sporu. Sēnītes ir visās dzīvojamās telpās, bet to sporas sasniedz ievērojamu daudzumu tur, kur to augšanai ir labvēlīgi apstākļi – siltums un mitrums. Pelējuma sēnīšu sporas, kas pārvietojas pa gaisu, jūtīgiem cilvēkiem var izsaukt alerģiskas reakcijas, kas līdzīgas siena drudzim vai astmai.
Pie bioloģiskā piesārņojuma veidiem pieskaitāms arī tā dēvētās leģionāru slimības izraisītājs - leģionellas baktērija, kuras pasaules epidemiologu redzeslokā nonāca pirms 32 gadiem ASV pilsētā Filadelfijā .
Leģionellas ir plaši izplatītas visā pasaulē, tā ir daudzu dabisko un mākslīgo ūdenstilpņu dabiskās floras daļa.
Šis baktērijas atrodamas gan parasta ūdensvada siltajā ūdenī un spa salonu džakuzi vannās, gan iekštelpu gaisā un tajos gaisa kondicionēšanas sistēmas posmos, kur ūdens kondicionēšanas iekārta ir kontaktā ar ieplūdes gaisu.
Lai cilvēks inficētos ar bīstamo un bieži vien pat nāvīgo baktēriju, viņam pietiek ieelpot ierosinātāju, kas var atrasties dušas ūdenī, kondensatora gaisa plūsmā, dažādās strūklās un strūklakās.
Foto: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?; autors: Kas apdraud iekštelpu vides ekoloģisko drošību?Radioaktīvais starojums telpās
Cilvēka veselībai būtiski var kaitēt arī piesārņojums, kuru parasti nav ierasts uztvert kā iekštelpu vides kvalitātes potenciālo apdraudētāju - tas ir radioaktīvais starojums. Tomēr, arī šī savdabīgais un ļoti bīstamais piesārņojums veids ar apdraudēt cilvēka veselību gan mājās, gan darba vietā, gan arī atrodoties sabiedriskās iestādēs.
Radioaktīvā piesārņojuma bīstamība rodas no dabiskā radiācijas fona, un mākslīgi veidotiem, radiāciju izstarojošiem, avotiem.
• Ēka var būt uzcelta izmantojot radioaktīvus materiālus vai atrasties rajonā ar intensīvu radionuklīdu dabisko izdalīšanos.
• Dabisko radioaktivitātes fonu nosaka kosmisko starojumu un dabiskas (ģeoloģiskas) izcelsmes radiācijas avoti uz Zemes..
• Dabisko radionuklīdu īpatnējā efektīvā aktivitāte celtniecības materiālos, kurus izmanto jaunu dzīvojamo un sabiedrisko ēku būvniecībā un iegūst atradnēs, nedrīkst pārsniegt 370 Bq/kg (bekerels uz kilogramu).
Dažu iekštelpu apdares materiālu īpatnējā efektīvā aktivitāte, izteikta Bq/kg, ir sekojoša:
Ķite 40,2
Šuvju pierīvējuma materiāls 14,5
Līme 90,2
Pašizlīdzinošais maisījums 136,7
Līmes sausais maisījums 24,4
Sīkgraudu apmetums 33,9
Ģipsis 168,0
Ģipškartons 51,0
Marmors 137,2
Keramikas flīzes 273,4