Kas veido apsaimniekošanas izmaksas?

Foto: Kas veido apsaimniekošanas izmaksas?; autors: Kas veido apsaimniekošanas izmaksas?

Dzīvojamā fonda pārvaldnieka darbs galvenokārt ir saistīts ar darbaspēka izmaksām – tās veido ap 80% no visām izmaksām, neskaitot remontus un ēkā plānotos kapitālieguldījumus.

1.Lai arī minimālā alga ar 1.janvāri ir paaugstināta, tā ir tikai teorētisks iegansts apsaimniekošanas maksas pacelšanai vai indeksēšanai. Realitātē ir novērojams bezdarba pieaugums. Nodarbinātības valsts aģentūra pavasarī prognozē bezdarba līmeni 10 - 12% apmērā. Lielākā daļa starp pašreizējiem bezdarbniekiem ir nekvalificēts darbaspēks. Tieši no šo darbinieku vidus pārvaldnieki izvēlas sētniekus, apkopējas.

2.Apsaimniekošanas tirgū otra būtiska joma darbaspēka izmaksu pozīcijās ir grāmatveži. Apsaimniekošanā, atšķirībā no citām biznesa jomām, grāmatveži nodarbojas ne tikai ar uzņēmuma kopējo grāmatvedību, bet seko līdzi arī katra iedzīvotāja individuālajiem norēķiniem ar apsaimniekotāju, citu pakalpojumu sniedzējiem. Taču saistībā ar uzņēmējdarbības aktivitātes kopējo kritumu un to, ka pirmie savus darbības apjomus ir spiesti samazināt mazie un vidējie uzņēmumi, tie, optimizējot darbaspēka izmaksas, ir spiesti samazināt grāmatvežu štata vienības un esošo noslogojumu. Tādējādi tirgū šobrīd vērojams liels grāmatvežu piedāvājums. Rezultātā – tirgus konkurences apstākļos arī grāmatvežu izmaksas pārvaldniekiem kļūst zemākas.

3.Vēl šajos 80% izmaksu ietilpst algas kvalificētajam specializētajam darbaspēkam (santehniķi, elektriķi, namdari, krāsotāji, skārdnieki, siltumtehniķi). Šo arodu meistari pēdējo piecu gadu laikā lielākoties bija iesaistīti būvniecībā, un līdz ar to apsaimniekotājiem par šo profesiju pārstāvju pakalpojumiem nācās konkurēt ar būvniecības algām. Pašlaik, kad būvniecības apjomi ir katastrofāli samazinājušies, šie cilvēki ir nonākuši brīvā darba tirgū kā potenciālie darba ņēmēji. Līdz ar to arī specializētā darbaspēka izmaksās parādās samazinājums, kas samazina kopējās apsaimniekošanas izmaksas.

Pārējos 20% izmaksu veido biroju telpu (namu pārvaldes) noma (bet nomas maksas kopš pavasara ir samazinājušās par vidēji 20%), degviela un telefonsarunas, kas arī konkurences apstākļos turpina samazināties.

Privātie mazie un vidējie uzņēmumi, kas kā pārvaldnieki tirgū darbojas daudzus gadus un ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi, ir spiesti pārdomāt katru iztērēto latu, lai izdzīvotu šajos tirgus apstākļos. Tādā veidā tie spēj piedāvāt pakalpojumu, kas ir par 15 – 50% lētāki kā to piedāvā pašvaldību struktūras.

Papildu informācija:

Eduards Krūmiņš,
"NIRA Fonds" viceprezidents,
Tālr.: 67216678, 67216679; mob.: 28233019
E-pasts: eduards@nirafonds.com

Dace Zandfelde,
"NIRA Fonds" sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29241538