"Katram savu būvbedri!"
Foto: "Katram savu būvbedri!"
Saruna ar Viktoru Puriņu, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu
Kuras Jūs uzskatāt par aizejošā gada lielākajām veiksmēm būvniecībā?
Lielākā veiksme laikam ir tā, ka būvniecības apjomi ir tikai auguši, esam apguvuši arvien lielāku tirgu. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm ir gājis ļoti labi. Tāpēc arī uz mūsu pusi sāk virzīties ne tikai igauņi, bet arī lietuvieši.
Vai nevajadzētu mēģināt kaut kādā veidā apturēt ārzemju firmu ienākšanu Latvijā?
Kaimiņvalstu firmu ienākšanu laikam nevarēsim apturēt. Lietuviešiem ir lētāks darbaspēks un lētāki materiāli. Traucēt varētu tikai mūsu uzņēmēju attieksme pret viņiem. Bieži vien ārzemju firmu izpratne par to, kā notiek būvniecība Latvijā ir aplams.
Arī Latvijas firmas iziet ārzemēs- vairākas mūsu firma strādā Krievijā, Vācijā, Lietuvā.
Kā vērtējat šāgada veikumu būvniecībā?
Būvniecība neapstājas tā nemitīgi aug. Objekti ir labā kvalitātē, mūsu būvnieki strādā ātri un labi, tas ir ļoti svarīgi. Divi no gada lielākajiem projektiem bija lidostas būvdarbi un Latvijas Bankas jaunā ēka. Patīkami bija vērot, kā šajos objektos veiksmīgi sadarbojās pasūtītājs, projektētājs un būvuzņēmējs. Lieli objekti bija arī viesnīca "Reval Hotel Latvija", tirdzniecības centrs "Alfa", "Ciymarket", "Toyota" centrs u.c. Pašlaik sanāk diezgan daudz domāt par labākajām būvēm, jo tuvojas konkursa "Gada labākā būve 2001" noslēgums.
Kad būs konkursa noslēgums?
Konkurss katru gadu noslēdzas 15. februārī. Līdz tam ir jānodod pieteikumi- visi valsts komisiju akti, piezīmes, apraksti, celtniecības darbu ilgums, izmaksas. Tas viss nepieciešams, lai varētu novērtēt būvdarbu ilgumu, pielietotās tehnoloģijas. Mums ir svarīgi izvērtēt tehnoloģijas un pēc tam tās izmantot par paraugu cietiem. Ikviena būvnieka uzdevums ir būvēt labu, drošu un stabilu ēku, to cenšas panākt visi- pasūtītājs, projektētājs, būvuzņēmējs. Ne vienmēr tā izdodas un vienmēr kāds ir labāks par citiem. Ir svarīgi izvērtēt labāko- tas pēc tam kalpo par dzinuli citiem.
Vai arī nākamajā gadā gaidāmi kādi lieli un būtiski objekti?
Jā, nākamajā gadā ir nododami vairāki jau šajā gadā uzsākti projekti- septembra beigās tiks nodots Rātsnams- tas noteikti ir ļoti nozīmīgs projekts, kopumā tas izmaksās vairāk kā 10 miljonus. Tagad ikviens var redzēt, kā veidojas šī celtne. Nodota tiks arī Latvijas Mobilā Telefona biroja ēka.
Pie šī gada veikumiem aizmirsu minēt arī ceļu Bauskā- Via Baltika, uzskatu, ka tas ir ļoti labs. Būvnieki strādā un pateicoties tam Latvija nevis atdzimst, bet gandrīz to pa jaunu. Tas ir patīkami. Nevaram gribēt, lai viss notiek uzreiz, bet pamazām valsts paliek skaistāka.
Šobrīd visi runā par apjomu pieaugumu būvniecībā. Vai Jūs nebiedē tas, ka var pienākt lūzuma brīdis un apjomi sāks strauji kristies?
Mani šobrīd vairāk par to biedē, kas cits. Krievija pašlaik ir atvērusi vārtus Latvijas būvniekiem. Tur ir daudz neapgūtā, labas iespējas nopelnīt. Man bail, ka labākie mūsu būvnieki, speciālisti aizies strādāt tur. Jo tur var nopelnīt daudz vairāk kā te. Pats esmu bijis Krievijā (aizvadītajā gadā iekļuvām starptautiskajā Būvnieku asociācijā). Skatījāmies kā strādā būvnieki tur, redzēju vairākus objektus. Labā, izremontētā dzīvoklī viens kvadrātmetrs (!!!) maksā 5 līdz 5,5 tūkstošus dolāru. To noteikti ir vērts darīt pat par 3 tūkstošiem, tā ir fantastiska peļņa. Krievijā daudzi grib, lai būvniecībā strādā tieši latvieši.
Kāpēc?
Kādu laiku atpakaļ grupa viņu pārstāvju bija Latvijā, paskatījās šejienes projektus un novērtēja kā veiksmīgus. Igauņi man sarunās ir teikuši, ka Krievijā ir grūti saņemt licences, Latvijas būvniekiem ceļš uz Krieviju bijis samērā viegls- viņu labās darba kvalitātes dēļ. Tādējādi mani mazāk biedē apjomu kritums nekā tas, ka drīzumā Latvijā vairs nebūs labu būvnieku, jo tie būs atraduši labākas iespējas darbā ārzemēs.
Man vispār bieži vien ir kauns par to, kā daudzas lietas notiek Latvijā, kauns par to, ka pasniedzēji un mediķi saņem vairākas reizes zemākas algas nekā, piemēram, ierēdnis, kas visu dienu tikai sēž krēslā. Kauns par to, ka laukos par pienu zemniekiem maksā smieklīgi zemu cenu, bet pilsētā to pašu pienu pārdod pa dārgu naudu. Nav brīnums, ka šādā situācijā arī būvnieki ir izvērtējuši, ka ārzemēs var nopelnīt labāk.
Runājot par aizvadīto gadu. Kas Jums šķiet tā lielākās neveiksmes un problēmas, ar ko nācās saskarties būvniekiem?
Mazajās problēmās raugoties, man nepieņemami liekas tas, kā mazās būvfirmas veido attiecības ar pasūtītājiem. Viņi tādējādi rada iespaidu par būvfirmām vispār, to pēc tam izjūt ne tikai viņi, bet arī citas būvfirmas.
Runājot par lielāka mēroga neveiksmēm- nepatīkamas lietas dēļ radās labs rezultāts. Es runāju par konkursiem un jauno likumprojektu, kas stāsies spēkā 1. janvārī. Mēs ilgi meklējām tā labāko variantu. Likumā ir daudz labu un nepieciešamu punktu. Jācer, ka tas radīs labāku situāciju konkursu ziņā, jo šobrīd patiešām tur daudz kas nenotiek godīgi. Lai piedod man visi, kas uzskata, ka viņi ir godīgi. Paskatieties būvniecības konkursu nolikumus! Uzreiz var redzēt, ka tiek tēmēts uz kādu konkrētu firmu. Draugs draugam palīdz. Daudz kas notiek vienkārši uz pazīšanās rēķina. Nolikumos bieži vien minētas pat nelikumīgas lietas.
Es visu laiku cenšos panākt, ka rodas jauns amats- zvērināts būvinspektors, kas riskē ar visu, kas viņam pieder. No tāda cilvēka, kurš negodīga sīkuma dēļ var zaudēt visu tad var prasīt godprātīgu darbošanos. Tagadējie zvēresti, ko dod ierēdņi, ir visai smieklīgi un nenozīmīgi.
Mani kaitina arī tas, ka tik bieži tiek samaksāts no rokas rokā, iemaksāta kaut kāda nauda, kas palīdz tikt pie konkursa.
Muļķīga brīžiem liekas arī attieksme pret peļņas procentiem, kādus norāda būvnieki. Ja būvnieks uzraksta, ka peļņa paredzēta 7% no apjomiem, tad visi saka, ka tas esot pa daudz. Tas noteikti ir par maz! Būvniekiem ir jāpērk nepieciešamā tehnika, daudz ir dažādu sadzīvisku izdevumu, diemžēl daudzi to nesaprot. Normāli plānotajai peļņai vajadzētu būt 12%. Paskatieties, piemēram, cik maz būvnieku brauc ar ļoti labām mašīnām! Ļoti maz. Bieži vien firmu vadītāji brauc vecās automašīnās un paši tajās vēl ved uz objektu naglas. Tā nevajadzētu būt.
Jūs ļoti stipri esat būvnieku pusē..
Protams, taču arī būvnieki reizēm sakaitina. Piemēram, slikti pārzinot likumdošanu. Zvana man un saka, ka laikam (!) esot noticis nelikumīgs konkurss, bet paši negrib ieskatīties likumprojektā un izvērtēt, kas tieši tur noticis nelikumīgi.
Ko Jūs gribētu novēlēt būvniekiem Jaunajā gadā?
Kādreiz mums uz būvnieku svētkiem bija karogs, kuram otrā pusē rakstīts mūsu moto: "Katram savu būvbedri!" To arī tagad visiem gribētos novēlēt. Būvbedre ir jauna objekta sākums.
Lai būvniekiem ir daudz labu pasūtītāju! Ja būvniecība plauks, būs labi visiem- būs vairāk darbavietu un radīsies daudzas jaunas, skaistas ēkas. Lai veiksme visiem būvniekiem!
Linda Tunte
www.building.lv
Lielākā veiksme laikam ir tā, ka būvniecības apjomi ir tikai auguši, esam apguvuši arvien lielāku tirgu. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm ir gājis ļoti labi. Tāpēc arī uz mūsu pusi sāk virzīties ne tikai igauņi, bet arī lietuvieši.
Vai nevajadzētu mēģināt kaut kādā veidā apturēt ārzemju firmu ienākšanu Latvijā?
Kaimiņvalstu firmu ienākšanu laikam nevarēsim apturēt. Lietuviešiem ir lētāks darbaspēks un lētāki materiāli. Traucēt varētu tikai mūsu uzņēmēju attieksme pret viņiem. Bieži vien ārzemju firmu izpratne par to, kā notiek būvniecība Latvijā ir aplams.
Arī Latvijas firmas iziet ārzemēs- vairākas mūsu firma strādā Krievijā, Vācijā, Lietuvā.
Kā vērtējat šāgada veikumu būvniecībā?
Būvniecība neapstājas tā nemitīgi aug. Objekti ir labā kvalitātē, mūsu būvnieki strādā ātri un labi, tas ir ļoti svarīgi. Divi no gada lielākajiem projektiem bija lidostas būvdarbi un Latvijas Bankas jaunā ēka. Patīkami bija vērot, kā šajos objektos veiksmīgi sadarbojās pasūtītājs, projektētājs un būvuzņēmējs. Lieli objekti bija arī viesnīca "Reval Hotel Latvija", tirdzniecības centrs "Alfa", "Ciymarket", "Toyota" centrs u.c. Pašlaik sanāk diezgan daudz domāt par labākajām būvēm, jo tuvojas konkursa "Gada labākā būve 2001" noslēgums.
Kad būs konkursa noslēgums?
Konkurss katru gadu noslēdzas 15. februārī. Līdz tam ir jānodod pieteikumi- visi valsts komisiju akti, piezīmes, apraksti, celtniecības darbu ilgums, izmaksas. Tas viss nepieciešams, lai varētu novērtēt būvdarbu ilgumu, pielietotās tehnoloģijas. Mums ir svarīgi izvērtēt tehnoloģijas un pēc tam tās izmantot par paraugu cietiem. Ikviena būvnieka uzdevums ir būvēt labu, drošu un stabilu ēku, to cenšas panākt visi- pasūtītājs, projektētājs, būvuzņēmējs. Ne vienmēr tā izdodas un vienmēr kāds ir labāks par citiem. Ir svarīgi izvērtēt labāko- tas pēc tam kalpo par dzinuli citiem.
Vai arī nākamajā gadā gaidāmi kādi lieli un būtiski objekti?
Jā, nākamajā gadā ir nododami vairāki jau šajā gadā uzsākti projekti- septembra beigās tiks nodots Rātsnams- tas noteikti ir ļoti nozīmīgs projekts, kopumā tas izmaksās vairāk kā 10 miljonus. Tagad ikviens var redzēt, kā veidojas šī celtne. Nodota tiks arī Latvijas Mobilā Telefona biroja ēka.
Pie šī gada veikumiem aizmirsu minēt arī ceļu Bauskā- Via Baltika, uzskatu, ka tas ir ļoti labs. Būvnieki strādā un pateicoties tam Latvija nevis atdzimst, bet gandrīz to pa jaunu. Tas ir patīkami. Nevaram gribēt, lai viss notiek uzreiz, bet pamazām valsts paliek skaistāka.
Šobrīd visi runā par apjomu pieaugumu būvniecībā. Vai Jūs nebiedē tas, ka var pienākt lūzuma brīdis un apjomi sāks strauji kristies?
Mani šobrīd vairāk par to biedē, kas cits. Krievija pašlaik ir atvērusi vārtus Latvijas būvniekiem. Tur ir daudz neapgūtā, labas iespējas nopelnīt. Man bail, ka labākie mūsu būvnieki, speciālisti aizies strādāt tur. Jo tur var nopelnīt daudz vairāk kā te. Pats esmu bijis Krievijā (aizvadītajā gadā iekļuvām starptautiskajā Būvnieku asociācijā). Skatījāmies kā strādā būvnieki tur, redzēju vairākus objektus. Labā, izremontētā dzīvoklī viens kvadrātmetrs (!!!) maksā 5 līdz 5,5 tūkstošus dolāru. To noteikti ir vērts darīt pat par 3 tūkstošiem, tā ir fantastiska peļņa. Krievijā daudzi grib, lai būvniecībā strādā tieši latvieši.
Kāpēc?
Kādu laiku atpakaļ grupa viņu pārstāvju bija Latvijā, paskatījās šejienes projektus un novērtēja kā veiksmīgus. Igauņi man sarunās ir teikuši, ka Krievijā ir grūti saņemt licences, Latvijas būvniekiem ceļš uz Krieviju bijis samērā viegls- viņu labās darba kvalitātes dēļ. Tādējādi mani mazāk biedē apjomu kritums nekā tas, ka drīzumā Latvijā vairs nebūs labu būvnieku, jo tie būs atraduši labākas iespējas darbā ārzemēs.
Man vispār bieži vien ir kauns par to, kā daudzas lietas notiek Latvijā, kauns par to, ka pasniedzēji un mediķi saņem vairākas reizes zemākas algas nekā, piemēram, ierēdnis, kas visu dienu tikai sēž krēslā. Kauns par to, ka laukos par pienu zemniekiem maksā smieklīgi zemu cenu, bet pilsētā to pašu pienu pārdod pa dārgu naudu. Nav brīnums, ka šādā situācijā arī būvnieki ir izvērtējuši, ka ārzemēs var nopelnīt labāk.
Runājot par aizvadīto gadu. Kas Jums šķiet tā lielākās neveiksmes un problēmas, ar ko nācās saskarties būvniekiem?
Mazajās problēmās raugoties, man nepieņemami liekas tas, kā mazās būvfirmas veido attiecības ar pasūtītājiem. Viņi tādējādi rada iespaidu par būvfirmām vispār, to pēc tam izjūt ne tikai viņi, bet arī citas būvfirmas.
Runājot par lielāka mēroga neveiksmēm- nepatīkamas lietas dēļ radās labs rezultāts. Es runāju par konkursiem un jauno likumprojektu, kas stāsies spēkā 1. janvārī. Mēs ilgi meklējām tā labāko variantu. Likumā ir daudz labu un nepieciešamu punktu. Jācer, ka tas radīs labāku situāciju konkursu ziņā, jo šobrīd patiešām tur daudz kas nenotiek godīgi. Lai piedod man visi, kas uzskata, ka viņi ir godīgi. Paskatieties būvniecības konkursu nolikumus! Uzreiz var redzēt, ka tiek tēmēts uz kādu konkrētu firmu. Draugs draugam palīdz. Daudz kas notiek vienkārši uz pazīšanās rēķina. Nolikumos bieži vien minētas pat nelikumīgas lietas.
Es visu laiku cenšos panākt, ka rodas jauns amats- zvērināts būvinspektors, kas riskē ar visu, kas viņam pieder. No tāda cilvēka, kurš negodīga sīkuma dēļ var zaudēt visu tad var prasīt godprātīgu darbošanos. Tagadējie zvēresti, ko dod ierēdņi, ir visai smieklīgi un nenozīmīgi.
Mani kaitina arī tas, ka tik bieži tiek samaksāts no rokas rokā, iemaksāta kaut kāda nauda, kas palīdz tikt pie konkursa.
Muļķīga brīžiem liekas arī attieksme pret peļņas procentiem, kādus norāda būvnieki. Ja būvnieks uzraksta, ka peļņa paredzēta 7% no apjomiem, tad visi saka, ka tas esot pa daudz. Tas noteikti ir par maz! Būvniekiem ir jāpērk nepieciešamā tehnika, daudz ir dažādu sadzīvisku izdevumu, diemžēl daudzi to nesaprot. Normāli plānotajai peļņai vajadzētu būt 12%. Paskatieties, piemēram, cik maz būvnieku brauc ar ļoti labām mašīnām! Ļoti maz. Bieži vien firmu vadītāji brauc vecās automašīnās un paši tajās vēl ved uz objektu naglas. Tā nevajadzētu būt.
Jūs ļoti stipri esat būvnieku pusē..
Protams, taču arī būvnieki reizēm sakaitina. Piemēram, slikti pārzinot likumdošanu. Zvana man un saka, ka laikam (!) esot noticis nelikumīgs konkurss, bet paši negrib ieskatīties likumprojektā un izvērtēt, kas tieši tur noticis nelikumīgi.
Ko Jūs gribētu novēlēt būvniekiem Jaunajā gadā?
Kādreiz mums uz būvnieku svētkiem bija karogs, kuram otrā pusē rakstīts mūsu moto: "Katram savu būvbedri!" To arī tagad visiem gribētos novēlēt. Būvbedre ir jauna objekta sākums.
Lai būvniekiem ir daudz labu pasūtītāju! Ja būvniecība plauks, būs labi visiem- būs vairāk darbavietu un radīsies daudzas jaunas, skaistas ēkas. Lai veiksme visiem būvniekiem!
Linda Tunte
www.building.lv
