Katrs pats labāk saskata savus trūkumus un perspektīvas

Foto: Katrs pats labāk saskata savus trūkumus un perspektīvas; autors: Katrs pats labāk saskata savus trūkumus un perspektīvas

Building.lv pirms kāda laika jau rakstīja par 4 lielu būvkopmāniju - LEC, RE&RE, SKONTO BŪVE, RBS SKALS - aiziešanu no Latvijas būvnieku asociācijas un savas Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības izveidošanu. Par to, kādēļ šāds solis tika veikts, ar ko jaunā partnerība nodarbosies, kā skatās uz šī brīža situāciju Latvijas būvniecības sfērā un to, kādu risinājumu redz šī brīža aktuālākajām problēmām, sarunājāmies ar BASP Valdes priekšsēdētāju Valdi Birkavu.

Jūsu vārds plašākajai sabiedrības daļai asociējās ar politikas sfēru un datorpirātisma apkarošanu. Šobrīd esat Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs. Kāds bija šis Jūsu ceļš no politikas uz būvniecību?
Patiesībā es jau no 2003. gada strādāju ar būvniekiem. Ja atceraties, bija 6 būvkompāniju interese par darbiem Irākā, mani pieaicināja kā speciālistu, lai izvērtētu un noteiktu, cik lielas un reālas ir iespējas iegūt kontraktus šajā zemē. Neskatoties uz to, ka iespējas noslēgt līgumus un strādāt bija, darbi Irākā netika uzsākti drošības apsvērumu dēļ. Šobrīd redzam, ka tas bija pareizs lēmums, jo šāda būvniecība būtu bijusi pārāk dārga. Faktiski jau tajā laikā, vērtējot situāciju pasaules būvniecības tirgos, nolēmām, ka sāksim gatavot platformu izejai uz ārvalstīm.
2004. gadā Latvijas būvniecības tirgus saka mainīties: straujš būvniecības materiālu cenu kāpums, vēlāk darbaspēka problēmas , līdz ar to resursu iespējas Latvijas būvniekiem kļuva stipri ierobežotas. Bija jādomā par stratēģijas maiņu.
Tā kā es ar šīm būvkopmānijām jau biju strādājis, viņi man piedāvāja uzņemties šīs jaunās partnerības vadību. Atklāti sakot, es, sākotnēji, iekšēji biju diezgan rezervēts pret šo piedāvājumu, bet, balstoties uz manu līdzšinējo pieredzi, no kurām viena ir ar loti līdzīgu raksturu , proti, BSA Latvijas komiteja, kas cīnās pret datorpirātismu, es sapratu, ka ir ļoti daudz problēmu, kuras redz paši būvnieki, kuras redz valsts, starp citu, kuras Ekonomikas Ministrija min savā ekonomiskās attīstības stratēģijā, bet neviens nenodarbojas ar sistēmas sakārtošanu kopumā. Cīņā ar datorpirātismu es to esmu izdarījis un sistēma bez milzīgiem papildus līdzekļiem šobrīd strādā vairāk vai mazāk saskaņoti. Tika iedarbināti un nostiprināti visi esošie mehānismi, sakārtota likumdošana, noteiktas prioritātes un izveidots efektīvs kontroles mehānisms. Tas ir devis zināmu, pozitīvu rezultātu. Tas pats ir jāizdara arī būvniecībā!

Kādi bija galvenie šīs organizācijas dibināšanas iemesli? Kādēļ šāds solis tika veikts?
Šīm 4 kompānijām, kas tagad nodibināja partnerību, viena no galvenajām idejām bija sākt nopietni nodarboties ar Latvijas būvniecības attīstības iekšējām problēmām, jo ārējās tirgus problēmas bija definētas un pamata platforma nākotnei sagatavota. Turpretī iekšēja tirgus problēmas sāka samilzt arvien vairāk: nelegālais darbaspēks un legāla darbaspēka aizplūšana, izmaksu pieaugums, t.s. aplokšņu algas , dempingošana konkursos un tml. Tas viss kompānijām, kuras strādā godīgi rada problēmas Bet šo problēmu risinājums, faktiski, ir ārpus valsts prioritāro interešu loka. Man patīk , ka šīm 4 kompānijām ir kopīgs redzējums uz valsts lomu , uz būvniecības sektora pārvaldes organizāciju un tās kopīgi meklē risinājumus arī citām problēmām. Šobrīd var teikt, ka būvniecību lielā mērā gremdē privātais sektors, jo daļa cilvēku aizplūst uz privāto sektoru, tāpēc, ka tas netiek tik intensīvi kontrolēts. Tajā vieglāk izvairīties no nodokļu nomaksas, vieglāk izmantot nelegālu darbaspēku, var strādāt un saņemt algu aploksnē un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pat strādāt ar zagtiem materiāliem. Pēc būtības, pareizi nosakot prioritātes, definējot "vājos punktus" un koncentrējot uz tiem Valsts nodarbinātības dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un citu ieinteresēto dienestu uzmanību var samērā ātri panākt, ka notiek situācijas uzlabošanās.

Vai Latvijas Būvnieku asociācija neprotestēja pret šādas partnerības izvedi?
Būvniecības asociācija neapšaubāmi dara svētīgu darbu. Droši vien nav patīkami, ja aiziet 4 lielas kompānijas.Es gan neesmu iedziļinājies LBA un šo kompāniju savstarpējās problēmās, taču, protams, nojaušu šādas rīcības iemeslus. Tomēr attiecību noskaidrošana nekad nav konstruktīva. Tāpēc es meklēju sadarbības , nevis konfliktu ceļus. Neredzu pretrunas, problēmas vai iemeslus cīņai. Uzskatu, ka mums ir nevis jānostājas opozīcijā, bet jādarbojas paralēli, vienam otru atbalstot (starp citu, visu nevalstisko organizāciju cieša sadarbība ar BSA autortiesību jomā deva daudz pozitīvāku efektu nekā agrāka stīvēšanās sava starpa) Katrs ar savu pieredzi un redzējumu varam daudz ko darīt, lai situācija uzlabotos.

Kādi ir BASP galvenie uzdevumi un mērķi pie kuru realizācijas tiks strādāts?
Tā pamatideja ir saprast kādā veidā jānotiek būvniecības attīstībai Latvijā. Klasiskais piemērs, ko es esmu jau vairākas reizes minējis, ir Zviedrijas gadījums. Tur būvniecības bums bija 60.tajos gados, pēc dažiem gadiem, kad tas beidzās, 90% kompānijas bankrotēja, tagad pēc 40 gadiem sakās jauna augšupeja, jo vecās mājas ir jāremontē, jāveic renovācija un citi darbi. Zviedriem tobrīd neizdevās izvairīties no šīs krīzes, Latvijai arī neizdosies. Pagaidām vēl ir augšupeja, aug gan apjomi, gan izmaksas, gan problēmas. Un fakts, ka šajā situācijā pie būvniecības apjoma augšanas, palielinās arī problēmas, prasa jaunu pieeju situācijai. Pirmais risinājums ir būvniecības nozares pārvalde. Šobrīd ir būvinspekcija, ir būvniecības padome, ir būvniecības departaments, ir sabiedriskās organizācijas, bet, ja paskatās uz visu būvniecības procesu no idejas līdz projekta nodošanai ekspluatācijā, faktiski, šī procedūra ir smaga, nesaskaņota un savā ziņā ir pilnīgi nepieņemami tas, ka no idejas līdz projekta saskaņošanai paiet daudz ilgāks laiks kā pats projekta būvniecības process. Nelegālais darba spēks, potenciālie viesstrādnieki, nenomaksātie nodokli jeb aplokšņu algas, kvalitātes krišanās, darba ražīguma problēmas, būvniecības materiālu cenu kāpums, Eiropas tehniskā apstiprinājuma nepieciešamība – tās visas ir šodienas būvniecības problēmas. Šīs 4 kompānijas, un arī būvnieku asociācija, iestājas par Būvniecības Ministrijas nepieciešamību. Ja būvniecības aģentūra būtu risinājums, tad varētu to pieņemt, bet tā nav, jo būvniecības aģentūra tiek nodibināta kā vēl viena horizontāla struktūra, kas pēc būtības neko neatrisina. Tai tiek uzticēta būvniecības informatīvās sistēmas izveidošana. Tas ir svarīgi, bet nepietiekami. Neraugoties uz to, ka Ekonomikas Ministrija savā stratēģijas dokumentā precīzi fiksē visas būvniecības pārvaldes trūkumus, tā nav piedāvājusi risinājumu . Es šo risinājumu varu piedāvāt, bet ir vajadzīga politiska griba to realizēt. Tas arī ir viens no uzdevumiem : palīdzēt sakārtot būvniecības pārvaldi. Kā viens no risinājumiem varētu būt Būvniecības Ministrija ( nav pat vajadzīgi papildus līdzekli, tikai jāsakārto esošās struktūras . Ir jāizņem no 4 Ministrijām ar būvniecību saistītos departamentus, kuru funkcijas ir saistītas, bet institucionāli pakļautas dažādām Ministrijām.). To pašu var sasniegt ar īpašo uzdevumu ministra būvniecības lietās posteņa izveidošanu.
Otrs, Latvijas būvniecība, minimāli vai nemaz, nepiedalās Eiropas būvniecības tehnoloģiskās platformas izstrādē, nepiedalās Eiropas ekonomisko interešu grupu darbā, nepiedalās Eirokonstruct darbā, kas nodarbojas ar būvniecības prognozēm, vārdu sakot, būdami Eiropas Savienībā, būvnieki, to vai citu iemeslu dēļ, turas nost no šī procesa un neskatās nākotnē. Būvniecības tehnoloģiskā platforma ir paredzēta 2030. gadam, un tā ir saistīta ar būvniecības tehnoloģijām, ar darba ražīgumu, ar tām lietām, kas noteiks kāda būs būvniecība Eiropas Savienībā nākamos 20 gadus. Mūsu uzdevums ir šo nepilnību labot un aktīvi iesaistīties šajos procesos.
Trešais, neapšaubāmi, ir saistīts ar pašmāju problēmām, proti – iedarbināt instrumentus nelegāļu un nodokļu nemaksātāju apkarošanai. Ļoti daudzas kompānijas, kas strādā privātā sektora un kas nav būvnieku asociācijas biedri, nomaksājot visus nodokļus un izmantojot legālu darba spēku nobankrotētu vienā mirklī. Un šis process ir neizbēgams! Bet to var padarīt mazāk sāpīgu, panākot, ka no privātā sektora atplūst normālā biznesa sektorā darba spēks.
Protams, ir arī citi uzdevumi, bet šie ir galvenie.

Jūs nosaucāt daudzas problēmas, kas šobrīd sastopamas būvniecības nozarē, kādi, Jūsuprāt, ir iespējamie risinājumi?
Es uzskatu, ka tas nav nekas neiespējams vai sarežģīts. Ir vajadzīga skaidra politiskā griba! Tas arī ir viens no mūsu uzdevumiem – lobēšana – panākt šo politisko gribu. Ja valsts pielieto visus instrumentus, lai apkarotu aplokšņu algas, lai panāktu nodokļu apmaksu, legālu darba spēku, tad šis problēmas ir atrisināmas Šeit taču nav nekā neiespējama! Tas ir vienkāršs uzdevums, pie kura vajag mērķtiecīgi un saskaņoti strādāt! Otrkārt, mūsu uzdevums kopā ar būvnieku asociāciju ir palīdzēt valstij pievērsties tām lietām, kuras tai ir jādara, jo cīnīties ar nelegāļiem nav būvnieku tiešais uzdevums. Ja tiks radīta sistēma, kas to palīdzēs izdarīt valstij, tad lietas sakārtosies! Protams, vienmēr kāds izspruks, bet ir jāstrādā! Daudzi nolaiž rokas un neredz nekādu atrisinājumu arī Īrijas jautājumā. Ziniet, RBS SKALS pārstāvji nesen satikās un aprunājās ar dažiem cilvēkiem, kuri gatavojās doties strādāt uz Īriju un šobrīd šie cilvēki strādā šajā kompānijā nevis Īrijā. Elementāri! Šie cilvēki valsts vietā domā par valsts uzdevumiem un tos veic! Ir jāpalīdz valstij (ar to es domāju konkrētus politiķus ) to saprast! Nestrādā jau tur tie, kas redz reālo dzīvi, viņi redz papīrus, redz masu medijus, redz problēmas, bet neredz iespējamos risinājumus! Mums jāpalīdz pievērst uzmanību tām problēmām, kas ir jārisina!

Runājot par šī brīža darba spēka trūkumu, kā skatāties uz iespēju ievest darba spēku no ārvalstīm? Vai tas ir atrisinājums un vai tas neveicinās citas problēmas?
Visvienkāršāk ir teikt – savāksim Latgales bezdarbniekus, apmācīsim, lai strādā!
Faktiski ir vajadzīga pavisam cita pieeja, protams, ir jānodrošina vesela virkne nosacījumu, lai šo problēmu atrisinātu. Tajā skaitā darba algu pieaugums, kurš šobrīd būvniecības sfērā ir visaugstākais un, protams, nav pamatots, jo darba ražīgums jau nepieaug! Attiecībā uz viesstrādniekiem, principi ir ārkārtīgi vienkārši. Šobrīd Francija, starp citu, iestājas par to, ka pilsonību dos tikai augsti kvalificētiem speciālistiem. Nekas mums netraucē šobrīd veidot tādu viesstrādnieku politiku, kurā ir divi nosacījumi – augsta kvalifikācija, kuru vienmēr var pārbaudīt un garantijas sistēma, ka viņš atstāj valstij pēc darba padarīšanas. Mani būvnieki ir sagatavojuši priekšlikumus, lai izmainītu dažas lietas likumā un vienkāršotu kārtību, kādā var uzaicināt viesstrādniekus, kādā var pagarināt termiņus un kādā var atbrīvoties no sliktiem darbiniekiem. Un tas ir jādara! Turklāt nevis tad, kad ūdens smelsies mutē, kā tas patlaban jau notiek, to vajadzēja darīt aizvakar! Mēs gribam tikai palīdzēt valstij!
Vai ar likumu noteiktais viesstrādnieku atalgojums, kurš 3 reizes pārsniedz Latvijas minimālo algu, ir adekvāts?
Tas nav pareizi! Jo šis lielais maksājums ir tāpēc, lai šeit nebūtu viesstrādnieku, jo reti kurš uzņēmums grib maksāt tādu summu viesstrādniekiem. Bet šajos apstākļos kādos mēs atrodamies mums ir vajadzīgi kvalificēti viesstrādnieki, kuriem, visticamāk, šī lielā alga tik un būs jāmaksā. Rietumeiropā, faktiski, ir tā, ka viesstrādnieki ir vajadzīgi viszemāk apmaksātajos darbos. Saprotams, ka mums liekas netaisnīgi, ka svešiniekam maksāsim lielāku algu kā savējiem. Ņemsim vērā to, ka Latvijā darbojas arī EURES sistēma, pateicoties kurai, jūs varat saņemt jebkādu darba spēku, bez jebkādām maksām no jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts. Cita lieta, ka šeit tas algu līmenis ir zemāks, bet pēc būtības Rumānijas un Bulgārijas darba tirgus atvēršana Latvijai, vēl pirms iestāšanās ES, ir pozitīvs solis, jo tad, kad šīs valstis iestāsies ES, tad šie paši Bulgāri un Rumāņi metīsies strādāt uz bagātajām ES valstīm, nevis uz Latviju. Viesstrādnieku problēma ir absolūti neizbēgama, tā ir jārisina jau šodien, bet tas nenozīmē, ka nav jārisina citas problēmas: Latvijas darba spēka pilnvērtīga izmantošana, Latvijas darba spēka atvilināšana atpakaļ un darba ražīguma celšana, ar visām jaunajām tehnoloģijām un metodēm. Ir svarīgi, lai ne tikai valstij, bet arī katrai kompānijai būtu sava programma, kā strādāt pie šiem uzdevumiem. Es zinu kompānijas, kas jau strādā pie programmām, saistībā ar potenciālajiem viesstrādniekiem, kā viņas meklē risinājumus.

Kā panākt šo emigrējušo latviešu atgriešanos mājās?
Pirmkārt, tik labi viņiem nemaz tur neiet. Otrkārt, jāsaprot, ka tas mazākums, kas tur ir ļoti labi iekārtojušies, neatgriezīsies. Ir entuziasti, kuri ir gatavi pie šiem cilvēkiem braukt, runāt, piedāvāt līdzvērtīgus nosacījumus, lai viņi brauktu mājās! Manuprāt, valstij šo problēmu vajadzētu risināt ar Ekonomikas Ministrijas, Ārlietu Ministrijas un Valsts nodarbinātības dienesta palīdzību. Pats fakts, ka konkrēti cilvēki, kuri gatavojušies pamest valsti, pēc līdzīgu nosacījumu piedāvājuma saņemšanas no mūsu uzņēmumiem, tomēr ir palikuši Latvijā , dod cerību.

Ir dzirdēti apgalvojumi, ka šeit paliekošie strādnieki lielajā cilvēku emigrācijā saskata lielākas iespējas sev, tā teikt, vairāk brīvu darba vietu pašiem. Kā Jūs raugāties uz šādu attieksmi?
Tas ir muļķīgi, jo, ja tirgū nav konkurences, tad tas degradējas. Šobrīd notiek Latvijas tirgus degradācija, tāpēc, kamēr mūsu tālbraucēji nav atgriezušies mājās, problēma jārisina ar viesstrādnieku starpniecību. Latvijā ir strukturālais bezdarbs, respektīvi, ir cilvēki bez darba, kas nestrādā un nekad nestrādās, un te nevajag lolot nekādas ilūzijas, ka Latgales pagasta dzērājs tiks pārkvalificēts par augstas kvalitātes būvnieku un ieradīsies Rīgā būvēt augstceltnes. Un ja tā notiks, tad būs jauna problēma-sāks pasliktināties būvniecības kvalitāte. Līdz šim Latvijas būvniecības kvalitāte vienmēr ir bijusi ļoti augsta un pamatots būvnieku lepnuma avots. Šobrīd var teikt, ka tā kļūst sliktāka. Bet Īrijas būvniecības kvalitāte, piemēram, pagaidām ir vēl sliktāka, tāpēc jau mūsējie tur ir cieņā..

Viens no BASP mērķiem ir piesaistīt valstij ārvalstu investīcijas...
Jā, tas nāk līdzi no iepriekšējās organizācijas, esmu diezgan daudz strādājis ar ārvalstu investoriem, un šobrīd var teikt tā, ka Latvijā ir kvalitatīvu projektu trūkums, nevis naudas trūkums. Man ir gan austrumu, gan rietumu investoru piedāvājumi, bet viņi jau arī rēķina, cik tāds projekts ir vērts, cik ilgā laikā tas atmaksāsies utt. Faktiski, ārvalstu investīciju piesaiste pie šis dinamiskās ekonomikas kas ir, patlaban nav diez cik grūta. Investīciju piesaiste dabīgi izriet ari no būvniecības attīstības perspektīvām. Šobrīd būvnieku portfelis, ja nemaldos, ir piepildīts nākamajiem 7 gadiem, bet nav jaudu, kas to varētu pilnībā realizēt. Ja šobrīd būtu Latvijā pietiekamas būvniecības jaudas, es jau rīt varētu piesaistīt 100 miljonus, bet kur viņus likt, ja nav kas ceļ?
Šobrīd notiek aktīvas diskusijas ap "trīs brāļiem", nacionālo bibliotēku, par to, ka šie projekti "noēdīs" visus būvniecības resursus un, līdz ar to, sektors vispār būs ļoti bīstamā situācijā. Mana pozīcija ir ļoti vienkārša – bez lielām ambīcijām vispār nekā nebūs, turklāt vēl jau šie projekti ir tikai uz papīra.

Jūs bieži kontaktējaties ārzemju partneriem, sakiet, vai ārzemju investoriem ir interese par Latviju?
Ziniet, Rīgas ostā pirms dažiem gadiem bija piestājis tāds slavens kuģis "Seabourn Pride", kuru uzņēma arī filmā Ātrums 2 . Uz tā bija kādi 20 cilvēki, kuriem bija pilnas kabatas, figurāli un tieši runājot, ar naudu un kuri bija gatavi investēt. Es viņiem parādīju Daugavas kreiso krastu un ziniet, viņiem "iedegās" acis, protams, katrs projekts pēc tam tiem individuāli apspriests, taču var droši teikt, ka Latvija patlaban pasaulē izskatās labi. Ekonomiskie rādītāji ārzemju investoram ir ļoti pievilcīgi un, ja tās attiecības ar Krieviju vēl veidojas normāli, tad, protams, šī ir laba bāze, gan lai strādātu ar ES kā tādu, gan ar austrumiem, gan rietumiem. Tas ir viens pievilcīgs moments, bet ārzemnieki visu kārtīgi skaita. Man te bija viens gadījums ar 5. stāvu māju Rīgas centrā, kurai cenu bija noteicis pats īpašnieks. Bija Londonas investori, kuri māju apskatīja, novērtēja un pēc tam, apmēram, pusstundas laikā sazinājās ar pasaules lielākajām nekustamo īpašumu kompānijām, sarēķināja visas cenas un pateica – nē! Tādēļ, ka cena, kuru īpašnieks bija uzlicis, bija pārāk liela. Ja kāds grib sev privāti ieguldīt, nerēķinoties ar atpelnīšanu, tad tā ir cita lieta, bet ja šo objektu pērk biznesam, tad šī cena neattaisno sevi ne pie kādiem apstākļiem.

Kas izraisa šo paradoksu, ka ārzemnieki Latvijā saskata tik daudz iespēju, kuras paši Latvieši nesaskata?
Ziniet, katrs savās mājās daudz labāk saskata visus trūkumus un redz savu perspektīvu .Ārzemnieki jau visus mūsu mīnusus neredz, kamēr visus plusu paši ceļam priekšā. Mēs esam ļoti paškritiska tauta, kas mīl kaisīt sev pelnus uz galvas.

Kādu redzat Rīgas turpmāko apbūves attīstību, vai ir kāda konkrēta vīzija kāda varētu izskatīties Rīga pēc 5, 10 gadiem?
Rīga ir jāsaglabā un jāattīsta. Laba plānošana un izcila arhitektūra, šīs divas lietas Rīgai ir vitāli nepieciešamas. Svarīga ir arī vēsturiskā centra saglabāšana, kā arī dažādi ambiciozi projekti, kas būtu līdzvērtīgi Sidnejas operai, tā varētu būt nacionālā bibliotēka, modernās mākslas muzejs, akustiskā zāle - trīs brāļi.