Kavētie maksājumi

Foto: Kavētie maksājumi; autors: Kavētie maksājumi

Protams, liela problēma visiem būvniekiem ir ar laicīgu rēķinu apmaksu. Tas ir apburtais loks, no kura dažkārt grūti izkļūt. It īpaši kavējas privāto pasūtītāju maksājumi. Vieglāk ir strādāt ar juridiskām personām, jo nopietnas kavēšanās gadījumā parāda piedzīšana tiek uzticēta uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas. Problemātisks ir privātais sektors, kas bieži kavē laicīgu samaksu par veikto darbu. Un, ja uzņēmums orientējas uz privātmāju būvniecību, tad grūtības ir ne viena vien. Lai gan ir arī privātie klienti, kas ļoti savlaicīgi apmaksā rēķinus.

Varētu teikt, ka agrāk būvniekiem dzīve bija vieglāka, jo tika īstenots Ostapa Bendera ieviestais princips, kas savā būtībā nav nepareizs un pārfrāzējot skanētu - ir nauda klientam, būvnieks strādā, nav nauda klientam, darbi tiek pārtraukti. Esam iegājuši Eiropā un kļūstam civilizēti. Tiek slēgti līgumi, kas paredz apmaksu veikt tikai pēc darbu izpildes. Faktiski darbu sākotnējā posmā būvfirmai objektā nākas investēt savus līdzekļus. Šeit arī sākas apburtais loks. Būvnieks uz pēcapmaksu pērk būvniecības materiālus, veic darbus, algo apakšuzņēmējus... Ja klients aizkavē maksājumu, kavējas arī apmaksas laiki materiālu piegādātājiem, utt. Ints Krievkalns: "Domāju, ka tirgotājiem ir jābūt zināmā mērā pateicīgiem celtniekiem, jo būvnieki naudas piedzīšanas funkcijas ir uzņēmušies uz sevi. Ja celtnieki pateiktu klientiem – piegādājiet man visus materiālus, tad būvēšu, -būvmateriālu tirgotājiem apgrozījums kristos vismaz divas reizes." Arī šajā gadījumā ir liela nozīme cilvēciskajam faktoram un ilgstošai sadarbībai. Būvnieki un piegādātāji, kas roku rokā strādā gadus sešus vai septiņus, viens otram uzticas, tāpēc situācija tiek izprasta un kavēto maksājumu dēļ neveidojas konflikta situācijas starp vienas jomas speciālistiem tikai tādēļ, ka apmaksas kavēšanās patiesais iemesls ir gala patērētāja finansu disciplīnas neievērošana.
Tēma tapusi sadarbībā ar Kolonna Būve direktoru Intu Krievkalnu