Ķeguma šķeldas katlumāja tiks nodota ekspluatācijā laikā-28.novembrī
Foto: Ķeguma šķeldas katlumāja tiks nodota ekspluatācijā laikā-28.novembrī
Ar modernām un augstākajiem vides standartiem atbilstošām katlu mājas iekārtām AS "Latvenergo" siltuma ražošanu Ķegumā uzsāks ar šķeldu.
Ar modernām un augstākajiem vides standartiem atbilstošām katlu mājas iekārtām AS "Latvenergo" siltuma ražošanu Ķegumā uzsāks ar šķeldu.
Vērtējot dažādus iespējamos risinājumus ar kādu primāro resursu nodrošināt siltumenerģijas ražošanu Ķegumā, AS "Latvenergo" izvērtēja vairākus variantus tai skaitā - gāzi, mazutu ar zemu sēra sastāvu, dīzeļdegvielu, kā arī šķeldu. Analīze parādīja, ka ilgtermiņā ekonomiski visizdevīgākā ir ar šķeldu kurināmā katlu māja, turklāt varēs izpildīt visas vides normatīvu prasības, pilnībā pārtraucot tādu videi un cilvēkiem kaitīgo izmešu emisiju kā sēra dioksīds, vanādija pentoksīds un CO2 nonākšanu atmosfērā.
Uzstādāmo šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients būs ap 85%, bet katlu mājas 83%. Izpētes procesā noskaidrojās, ka ar gāzi kurināmai katlu mājai kurināmā izmantošanas lietderības koeficients varētu sasniegt - 90%, taču šada projekta īstenošanai būtu nepieciešams izbūvēt gāzes vadu. AS "Latvijas Gāze" veiktie aprēķini novērtēja gāzes infrastruktūras Lielvārdes pilsēta - Rembates pagasts - Ķeguma pilsēta izbūvi kā nerentablu, tas nozīmē, ka AS "Latvenergo" būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi gāzes infrastruktūras izbūvē, kas būtu papildu slogs siltuma tarifā
Jaunā katlu māja apsildīs aptuveni 37 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Līdz šim esošā Ķeguma katlu māja apsildīja ap 27 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības, pēc nodošanas ekspluatācijā jaunā katlu māja apsildīs arī to teritoriju, kuru apkalpoja Ķeguma novada domes katlu māja, kur ir ap 10 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Apvienotā jaunā katlu māja Ķeguma iedzīvotājiem nodrošinās vienotu un izlīdzinātu siltumenerģijas tarifu.
Konsultantu veiktie aprēķini, izmantojot Dānijā radīto datorprogrammu EnergyPro, parādīja apvienotās siltumapgādes sistēmas kopējo maksimālo siltumslodzi 3,96 MW, kas noteikta pie āra gaisa temperatūras -20oC. Tādēļ ar šķeldu kurināmās katlu mājas uzstādītā jauda ir 4 MW. Tajā ir uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokārt strādās vasaras periodā karstā ūdens nodrošināšanai. Iepriekš abu esošo katlu māju kopējā siltuma jauda bija 4,24 MW.
Galvenais ieguvums katlu mājas darbībā būs zaļās primārās enerģijas izmantošana siltumenerģijas ražošanai, jo fosilā kurināmā vietā turpmāk tiks izmantots atjaunojamais energoresurss – šķelda. Turklāt ļoti būtisks aspekts ir tas, ka katlu mājas darbība neradīs siltumnīcefektu izraisošo gāzi - CO2, tādā veidā dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā.
Veicot aptauju par kurināmās šķeldas piegādi jaunajai katlu mājai, tika noslēgts līgums ar AS "Latvijas Finieris". Šajā uzņēmumā šķelda ir ražošanas procesa koksnes atlikumi, kas arī pēc tehniskajiem rādītājiem (relatīvā mitruma, izmēriem un citām prasībām) ir piemēroti jaunajiem katliem. Turklāt AS "Latvijas Finieris" ražošanas jaudas ir pietiekošas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šķeldas piegādi. Jaunās katlu mājas šķeldas glabāšanas nojumes tilpums nodrošina šķeldas apjomu katlu mājas darbam ar pilnu jaudu 7 diennaktīm. Arī piegādes attālums nepārsniedz 50 km, kas no ekonomiskā viedokļa ir optimāls attālums.
Pašlaik darbi rit veiksmīgi un katlu māju ekspluatācijā nodos līgumā - 28. novembrī.
Kopējās projekta izmaksas Ķeguma kaltu mājai, ieskaitot projektēšanu, būvniecību un iekārtu uzstādīšanu, ir 1,4 miljoni latu. Jaunās ar šķeldu kurināmās kaltu mājas būvniecībai ir piesaistīti Eiropas Savienības un valsts naudas līdzekļi. Eiropas Savienība atbalsta biokurināmā izmantošanu, tādējādi AS "Latvenergo" piesaistīja apmēram 230 tūkstošus latu. Latvijas valsts līdzfinansējums projektā ir 53 tūkstoši latu. AS Latvenergo investīcijas ir ap 1,1 milj. latu. Šķeldas katlu mājas būvniecību veic AS "Komforts".
Pēc jaunās Ķeguma katlu mājas nodošanas ekspluatācijā AS "Latvenergo" kļūs tikai par siltuma ražotāju, kas piegādās siltumenerģiju Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošajam SIA "Ķeguma stars", kurš tālāk siltumu piegādās un realizēs patērētājiem.
Vēsturiski ir izveidojies, ka Ķeguma pilsētas siltumapgādē ir darbojušās divas katlu mājas. AS "Latvenergo" piederošā katlu māja ir būvēta 1950. gadā un kā kurināmo tajā izmantoja ogles. Katlu māja apkurināja Ķeguma HES darbinieku mājas, tādēļ arī šis infrastruktūras objekts līdz šodienai atrodas Latvenergo bilancē. 1980. gadā tika veikta katlu mājas rekonstrukcija un tika nomainītas iekārtas, kas izmantoja mazutu.
Otra katlu māja piederēja pašvaldības uzņēmumam SIA "Ķeguma stars", kura nodrošināja siltumu vairākām mājām Meža un Uzvaras ielās. AS "Latvenergo" katlu mājā siltuma ražošanā līdz šim brīdim izmantoja mazutu, bet otrā katlu mājā šķidro gāzi.
AS "Latvenergo" piederošajā katlumājā, kā kurināmo izmanto mazutu ar sēra saturu ap 2,5%. Lai ievērotu ES direktīvas prasības par sēru saturoša šķidrā kurināmā izmantošanu, kā arī Latvijas normatīvo aktu nosacījumus, no šā gada maija nav atļauts izmantot kurināmo, kura sēra saturs pārsniedz 1%. Lai turpinātu izmantot esošo mazutu AS "Latvenergo" katlu mājā būtu jāuzstāda speciālas attīrīšanas iekārtas, lai gaisā nenonāktu kaitīgie SO2 (sēra dioksīda) izmeši, vai arī jānomaina apkures iekārtas, kurās varētu izmantot mazutu ar zemāku sēra saturu vai dīzeļdegvielu.
Savukārt otrajā katlu mājā kā kurināmo izmantoja šķidro gāzi un, šim resursam sadārdzinoties, apkures sezonā tarifs būtu ļoti augsts un varētu sasniegt pat 90 Ls/MWh.
AS "Latvenergo" kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veica pētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divas autonomās siltumapgādes sistēmas – AS "Latvenergo" pārvaldījumā esošo "Ķeguma HES katlumāja" un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo – SIA "Ķeguma stars" - apvienojot vienā.
Vērtējot dažādus iespējamos risinājumus ar kādu primāro resursu nodrošināt siltumenerģijas ražošanu Ķegumā, AS "Latvenergo" izvērtēja vairākus variantus tai skaitā - gāzi, mazutu ar zemu sēra sastāvu, dīzeļdegvielu, kā arī šķeldu. Analīze parādīja, ka ilgtermiņā ekonomiski visizdevīgākā ir ar šķeldu kurināmā katlu māja, turklāt varēs izpildīt visas vides normatīvu prasības, pilnībā pārtraucot tādu videi un cilvēkiem kaitīgo izmešu emisiju kā sēra dioksīds, vanādija pentoksīds un CO2 nonākšanu atmosfērā.
Uzstādāmo šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients būs ap 85%, bet katlu mājas 83%. Izpētes procesā noskaidrojās, ka ar gāzi kurināmai katlu mājai kurināmā izmantošanas lietderības koeficients varētu sasniegt - 90%, taču šada projekta īstenošanai būtu nepieciešams izbūvēt gāzes vadu. AS "Latvijas Gāze" veiktie aprēķini novērtēja gāzes infrastruktūras Lielvārdes pilsēta - Rembates pagasts - Ķeguma pilsēta izbūvi kā nerentablu, tas nozīmē, ka AS "Latvenergo" būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi gāzes infrastruktūras izbūvē, kas būtu papildu slogs siltuma tarifā
Jaunā katlu māja apsildīs aptuveni 37 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Līdz šim esošā Ķeguma katlu māja apsildīja ap 27 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības, pēc nodošanas ekspluatācijā jaunā katlu māja apsildīs arī to teritoriju, kuru apkalpoja Ķeguma novada domes katlu māja, kur ir ap 10 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Apvienotā jaunā katlu māja Ķeguma iedzīvotājiem nodrošinās vienotu un izlīdzinātu siltumenerģijas tarifu.
Konsultantu veiktie aprēķini, izmantojot Dānijā radīto datorprogrammu EnergyPro, parādīja apvienotās siltumapgādes sistēmas kopējo maksimālo siltumslodzi 3,96 MW, kas noteikta pie āra gaisa temperatūras -20oC. Tādēļ ar šķeldu kurināmās katlu mājas uzstādītā jauda ir 4 MW. Tajā ir uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokārt strādās vasaras periodā karstā ūdens nodrošināšanai. Iepriekš abu esošo katlu māju kopējā siltuma jauda bija 4,24 MW.
Galvenais ieguvums katlu mājas darbībā būs zaļās primārās enerģijas izmantošana siltumenerģijas ražošanai, jo fosilā kurināmā vietā turpmāk tiks izmantots atjaunojamais energoresurss – šķelda. Turklāt ļoti būtisks aspekts ir tas, ka katlu mājas darbība neradīs siltumnīcefektu izraisošo gāzi - CO2, tādā veidā dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā.
Veicot aptauju par kurināmās šķeldas piegādi jaunajai katlu mājai, tika noslēgts līgums ar AS "Latvijas Finieris". Šajā uzņēmumā šķelda ir ražošanas procesa koksnes atlikumi, kas arī pēc tehniskajiem rādītājiem (relatīvā mitruma, izmēriem un citām prasībām) ir piemēroti jaunajiem katliem. Turklāt AS "Latvijas Finieris" ražošanas jaudas ir pietiekošas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šķeldas piegādi. Jaunās katlu mājas šķeldas glabāšanas nojumes tilpums nodrošina šķeldas apjomu katlu mājas darbam ar pilnu jaudu 7 diennaktīm. Arī piegādes attālums nepārsniedz 50 km, kas no ekonomiskā viedokļa ir optimāls attālums.
Pašlaik darbi rit veiksmīgi un katlu māju ekspluatācijā nodos līgumā - 28. novembrī.
Kopējās projekta izmaksas Ķeguma kaltu mājai, ieskaitot projektēšanu, būvniecību un iekārtu uzstādīšanu, ir 1,4 miljoni latu. Jaunās ar šķeldu kurināmās kaltu mājas būvniecībai ir piesaistīti Eiropas Savienības un valsts naudas līdzekļi. Eiropas Savienība atbalsta biokurināmā izmantošanu, tādējādi AS "Latvenergo" piesaistīja apmēram 230 tūkstošus latu. Latvijas valsts līdzfinansējums projektā ir 53 tūkstoši latu. AS Latvenergo investīcijas ir ap 1,1 milj. latu. Šķeldas katlu mājas būvniecību veic AS "Komforts".
Pēc jaunās Ķeguma katlu mājas nodošanas ekspluatācijā AS "Latvenergo" kļūs tikai par siltuma ražotāju, kas piegādās siltumenerģiju Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošajam SIA "Ķeguma stars", kurš tālāk siltumu piegādās un realizēs patērētājiem.
Vēsturiski ir izveidojies, ka Ķeguma pilsētas siltumapgādē ir darbojušās divas katlu mājas. AS "Latvenergo" piederošā katlu māja ir būvēta 1950. gadā un kā kurināmo tajā izmantoja ogles. Katlu māja apkurināja Ķeguma HES darbinieku mājas, tādēļ arī šis infrastruktūras objekts līdz šodienai atrodas Latvenergo bilancē. 1980. gadā tika veikta katlu mājas rekonstrukcija un tika nomainītas iekārtas, kas izmantoja mazutu.
Otra katlu māja piederēja pašvaldības uzņēmumam SIA "Ķeguma stars", kura nodrošināja siltumu vairākām mājām Meža un Uzvaras ielās. AS "Latvenergo" katlu mājā siltuma ražošanā līdz šim brīdim izmantoja mazutu, bet otrā katlu mājā šķidro gāzi.
AS "Latvenergo" piederošajā katlumājā, kā kurināmo izmanto mazutu ar sēra saturu ap 2,5%. Lai ievērotu ES direktīvas prasības par sēru saturoša šķidrā kurināmā izmantošanu, kā arī Latvijas normatīvo aktu nosacījumus, no šā gada maija nav atļauts izmantot kurināmo, kura sēra saturs pārsniedz 1%. Lai turpinātu izmantot esošo mazutu AS "Latvenergo" katlu mājā būtu jāuzstāda speciālas attīrīšanas iekārtas, lai gaisā nenonāktu kaitīgie SO2 (sēra dioksīda) izmeši, vai arī jānomaina apkures iekārtas, kurās varētu izmantot mazutu ar zemāku sēra saturu vai dīzeļdegvielu.
Savukārt otrajā katlu mājā kā kurināmo izmantoja šķidro gāzi un, šim resursam sadārdzinoties, apkures sezonā tarifs būtu ļoti augsts un varētu sasniegt pat 90 Ls/MWh.
AS "Latvenergo" kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veica pētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divas autonomās siltumapgādes sistēmas – AS "Latvenergo" pārvaldījumā esošo "Ķeguma HES katlumāja" un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo – SIA "Ķeguma stars" - apvienojot vienā.