Ķegumu apsildīs moderna šķeldas katlumāja
Foto: Ķegumu apsildīs moderna šķeldas katlumāja
Šodien paredzēts nodot ekspluatācijā jauno Ķeguma katlumāju. Izvērtējot dažādus iespējamos risinājumus, ar kādu primāro resursu nodrošināt siltumenerģijas ražošanu Ķegumā, "Latvenergo" devis priekšroku šķeldai.
Šodien paredzēts nodot ekspluatācijā jauno Ķeguma katlumāju, aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Izvērtējot dažādus iespējamos risinājumus, ar kādu primāro resursu nodrošināt siltumenerģijas ražošanu Ķegumā, "Latvenergo" devis priekšroku šķeldai.
"Latvenergo" izvērtēja vairākus variantus, tostarp gāzi, mazutu ar zemu sēra sastāvu, dīzeļdegvielu, kā arī šķeldu. Analīze parādīja, ka ilgtermiņā ekonomiski visizdevīgākā ir ar šķeldu kurināmā katlumāja, turklāt varēs izpildīt visas vides normatīvu prasības, pilnībā pārtraucot tādu videi un cilvēkiem kaitīgu izmešu kā sēra dioksīds, vanādija pentoksīds emisiju un CO2 nonākšanu atmosfērā.
Uzstādāmo šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients būs ap 85%, bet katlumājas - 83%. Izpētes procesā noskaidrots, ka ar gāzi kurināmai katlumājai kurināmā izmantošanas lietderības koeficients varētu sasniegt 90%, taču šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešams izbūvēt gāzes vadu.
AS "Latvijas Gāze" veiktie aprēķini liecināja, ka gāzes infrastruktūras Lielvārdes pilsēta-Rembates pagasts-Ķeguma pilsēta izbūve būtu nerentabla. Tas nozīmē, ka "Latvenergo" būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi gāzes infrastruktūras izbūvē, kas būtu papildu slogs siltuma tarifā.
Jaunā katlumāja apsildīs aptuveni 37 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Līdz šim esošā Ķeguma katlumāja apsildīja ap 27 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības.
Pēc nodošanas ekspluatācijā jaunā katlumāja apsildīs arī to teritoriju, kuru apkalpoja Ķeguma novada domes katlumāja, kur ir ap 10 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Apvienotā jaunā katlumāja Ķeguma iedzīvotājiem nodrošinās vienotu un izlīdzinātu siltumenerģijas tarifu.
Konsultantu veiktie aprēķini, izmantojot Dānijā radīto datorprogrammu "EnergyPro", parādīja apvienotās siltumapgādes sistēmas kopējo maksimālo siltumslodzi 3,96 megavati (MW), kas noteikta pie āra gaisa temperatūras mīnus 20 grādi. Tādēļ ar šķeldu kurināmās katlumājas uzstādītā jauda ir četri MW. Tajā ir uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokārt strādās vasaras periodā karstā ūdens nodrošināšanai. Iepriekš abu esošo katlumāju kopējā siltuma jauda bija 4,24 MW.
Galvenais ieguvums katlumājas darbībā būs zaļās primārās enerģijas izmantošana siltumenerģijas ražošanai, jo fosilā kurināmā vietā turpmāk tiks izmantots atjaunojamais energoresurss - šķelda. Turklāt ļoti būtisks aspekts ir tas, ka katlumājas darbība neradīs siltumnīcefektu izraisošo gāzi - CO2, tādā veidā dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā, norāda Siksnis.
Veicot aptauju par kurināmās šķeldas piegādi jaunajai katlumājai, tika noslēgts līgums ar AS "Latvijas Finieris". Šajā uzņēmumā šķelda ir ražošanas procesa koksnes atlikumi, kas arī pēc tehniskajiem rādītājiem - relatīvā mitruma, izmēriem un citām prasībām - ir piemēroti jaunajiem katliem. Turklāt "Latvijas Finiera" ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šķeldas piegādi.
Jaunās katlumājas šķeldas glabāšanas nojumes tilpums nodrošina šķeldas apjomu katlumājas darbam ar pilnu jaudu septiņām diennaktīm. Arī piegādes attālums nepārsniedz 50 kilometrus, kas no ekonomiskā viedokļa ir optimāls attālums.
Kopējās projekta izmaksas Ķeguma kaltumājai, ieskaitot projektēšanu, būvniecību un iekārtu uzstādīšanu, ir 1,4 miljoni latu. Jaunās ar šķeldu kurināmās kaltumājas būvniecībai ir piesaistīti Eiropas Savienības (ES) un valsts naudas līdzekļi. ES atbalsta biokurināmā izmantošanu, tādējādi "Latvenergo" piesaistīja apmēram 230 000 latu. Latvijas valsts līdzfinansējums projektā ir 53 000 latu. "Latvenergo" investīcijas ir ap 1,1 miljonu latu. Šķeldas katlumājas būvniecību veic AS "Komforts".
Pēc jaunās Ķeguma katlumājas nodošanas ekspluatācijā "Latvenergo" kļūs tikai par siltuma ražotāju, kas piegādās siltumenerģiju Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošajai SIA "Ķeguma stars", kas tālāk siltumu piegādās un realizēs patērētājiem.
Vēsturiski ir izveidojies, ka Ķeguma pilsētas siltumapgādē ir darbojušās divas katlumājas. "Latvenergo" piederošā katlumāja ir būvēta 1950.gadā, un kā kurināmo tajā izmantoja ogles. Katlumāja apkurināja Ķeguma hidroelektrostacijas darbinieku mājas, tādēļ arī šis infrastruktūras objekts līdz šodienai atrodas "Latvenergo" bilancē. 1980.gadā tika veikta katlumājas rekonstrukcija un tika nomainītas iekārtas, kas izmantoja mazutu.
Otra katlumāja piederēja pašvaldības uzņēmumam SIA "Ķeguma stars", kura nodrošināja siltumu vairākām mājām Meža un Uzvaras ielā. AS "Latvenergo" katlumājā siltuma ražošanā līdz šim brīdim izmantoja mazutu, bet otrā katlumājā šķidro gāzi.
"Latvenergo" piederošajā katlumājā kā kurināmo izmanto mazutu ar sēra saturu ap 2,5%. Lai ievērotu ES direktīvas prasības par sēru saturoša šķidrā kurināmā izmantošanu, kā arī Latvijas normatīvo aktu nosacījumus, no šā gada maija nav atļauts izmantot kurināmo, kura sēra saturs pārsniedz 1%.
Lai turpinātu izmantot esošo mazutu, "Latvenergo" katlumājā būtu jāuzstāda speciālas attīrīšanas iekārtas, lai gaisā nenonāktu kaitīgie sēra dioksīda izmeši, vai arī jānomaina apkures iekārtas, kurās varētu izmantot mazutu ar zemāku sēra saturu vai dīzeļdegvielu.
Savukārt otrajā katlumājā kā kurināmo izmantoja šķidro gāzi, un, šim resursam sadārdzinoties, apkures sezonā tarifs būtu ļoti augsts un varētu sasniegt pat 90 latus par MW.
"Latvenergo" kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veica pētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divas autonomās siltumapgādes sistēmas - "Latvenergo" pārvaldījumā esošo "Ķeguma HES katlumāja" un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo "Ķeguma stars" - apvienojot vienā.
Izvērtējot dažādus iespējamos risinājumus, ar kādu primāro resursu nodrošināt siltumenerģijas ražošanu Ķegumā, "Latvenergo" devis priekšroku šķeldai.
"Latvenergo" izvērtēja vairākus variantus, tostarp gāzi, mazutu ar zemu sēra sastāvu, dīzeļdegvielu, kā arī šķeldu. Analīze parādīja, ka ilgtermiņā ekonomiski visizdevīgākā ir ar šķeldu kurināmā katlumāja, turklāt varēs izpildīt visas vides normatīvu prasības, pilnībā pārtraucot tādu videi un cilvēkiem kaitīgu izmešu kā sēra dioksīds, vanādija pentoksīds emisiju un CO2 nonākšanu atmosfērā.
Uzstādāmo šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients būs ap 85%, bet katlumājas - 83%. Izpētes procesā noskaidrots, ka ar gāzi kurināmai katlumājai kurināmā izmantošanas lietderības koeficients varētu sasniegt 90%, taču šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešams izbūvēt gāzes vadu.
AS "Latvijas Gāze" veiktie aprēķini liecināja, ka gāzes infrastruktūras Lielvārdes pilsēta-Rembates pagasts-Ķeguma pilsēta izbūve būtu nerentabla. Tas nozīmē, ka "Latvenergo" būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi gāzes infrastruktūras izbūvē, kas būtu papildu slogs siltuma tarifā.
Jaunā katlumāja apsildīs aptuveni 37 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Līdz šim esošā Ķeguma katlumāja apsildīja ap 27 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības.
Pēc nodošanas ekspluatācijā jaunā katlumāja apsildīs arī to teritoriju, kuru apkalpoja Ķeguma novada domes katlumāja, kur ir ap 10 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Apvienotā jaunā katlumāja Ķeguma iedzīvotājiem nodrošinās vienotu un izlīdzinātu siltumenerģijas tarifu.
Konsultantu veiktie aprēķini, izmantojot Dānijā radīto datorprogrammu "EnergyPro", parādīja apvienotās siltumapgādes sistēmas kopējo maksimālo siltumslodzi 3,96 megavati (MW), kas noteikta pie āra gaisa temperatūras mīnus 20 grādi. Tādēļ ar šķeldu kurināmās katlumājas uzstādītā jauda ir četri MW. Tajā ir uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokārt strādās vasaras periodā karstā ūdens nodrošināšanai. Iepriekš abu esošo katlumāju kopējā siltuma jauda bija 4,24 MW.
Galvenais ieguvums katlumājas darbībā būs zaļās primārās enerģijas izmantošana siltumenerģijas ražošanai, jo fosilā kurināmā vietā turpmāk tiks izmantots atjaunojamais energoresurss - šķelda. Turklāt ļoti būtisks aspekts ir tas, ka katlumājas darbība neradīs siltumnīcefektu izraisošo gāzi - CO2, tādā veidā dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā, norāda Siksnis.
Veicot aptauju par kurināmās šķeldas piegādi jaunajai katlumājai, tika noslēgts līgums ar AS "Latvijas Finieris". Šajā uzņēmumā šķelda ir ražošanas procesa koksnes atlikumi, kas arī pēc tehniskajiem rādītājiem - relatīvā mitruma, izmēriem un citām prasībām - ir piemēroti jaunajiem katliem. Turklāt "Latvijas Finiera" ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šķeldas piegādi.
Jaunās katlumājas šķeldas glabāšanas nojumes tilpums nodrošina šķeldas apjomu katlumājas darbam ar pilnu jaudu septiņām diennaktīm. Arī piegādes attālums nepārsniedz 50 kilometrus, kas no ekonomiskā viedokļa ir optimāls attālums.
Kopējās projekta izmaksas Ķeguma kaltumājai, ieskaitot projektēšanu, būvniecību un iekārtu uzstādīšanu, ir 1,4 miljoni latu. Jaunās ar šķeldu kurināmās kaltumājas būvniecībai ir piesaistīti Eiropas Savienības (ES) un valsts naudas līdzekļi. ES atbalsta biokurināmā izmantošanu, tādējādi "Latvenergo" piesaistīja apmēram 230 000 latu. Latvijas valsts līdzfinansējums projektā ir 53 000 latu. "Latvenergo" investīcijas ir ap 1,1 miljonu latu. Šķeldas katlumājas būvniecību veic AS "Komforts".
Pēc jaunās Ķeguma katlumājas nodošanas ekspluatācijā "Latvenergo" kļūs tikai par siltuma ražotāju, kas piegādās siltumenerģiju Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošajai SIA "Ķeguma stars", kas tālāk siltumu piegādās un realizēs patērētājiem.
Vēsturiski ir izveidojies, ka Ķeguma pilsētas siltumapgādē ir darbojušās divas katlumājas. "Latvenergo" piederošā katlumāja ir būvēta 1950.gadā, un kā kurināmo tajā izmantoja ogles. Katlumāja apkurināja Ķeguma hidroelektrostacijas darbinieku mājas, tādēļ arī šis infrastruktūras objekts līdz šodienai atrodas "Latvenergo" bilancē. 1980.gadā tika veikta katlumājas rekonstrukcija un tika nomainītas iekārtas, kas izmantoja mazutu.
Otra katlumāja piederēja pašvaldības uzņēmumam SIA "Ķeguma stars", kura nodrošināja siltumu vairākām mājām Meža un Uzvaras ielā. AS "Latvenergo" katlumājā siltuma ražošanā līdz šim brīdim izmantoja mazutu, bet otrā katlumājā šķidro gāzi.
"Latvenergo" piederošajā katlumājā kā kurināmo izmanto mazutu ar sēra saturu ap 2,5%. Lai ievērotu ES direktīvas prasības par sēru saturoša šķidrā kurināmā izmantošanu, kā arī Latvijas normatīvo aktu nosacījumus, no šā gada maija nav atļauts izmantot kurināmo, kura sēra saturs pārsniedz 1%.
Lai turpinātu izmantot esošo mazutu, "Latvenergo" katlumājā būtu jāuzstāda speciālas attīrīšanas iekārtas, lai gaisā nenonāktu kaitīgie sēra dioksīda izmeši, vai arī jānomaina apkures iekārtas, kurās varētu izmantot mazutu ar zemāku sēra saturu vai dīzeļdegvielu.
Savukārt otrajā katlumājā kā kurināmo izmantoja šķidro gāzi, un, šim resursam sadārdzinoties, apkures sezonā tarifs būtu ļoti augsts un varētu sasniegt pat 90 latus par MW.
"Latvenergo" kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veica pētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divas autonomās siltumapgādes sistēmas - "Latvenergo" pārvaldījumā esošo "Ķeguma HES katlumāja" un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo "Ķeguma stars" - apvienojot vienā.
