Ķekavas un Baložu pašvaldībām līdz 11.jūnijam jāsniedz atbilde par piemērotāko autoceļa posma Rīga-Ķekava izbūves variantu
Līdz šā gada 11.jūnijam pagarināts termiņš, līdz kuram Ķekavas un Baložu pašvaldībām jāsniedz atbilde par pieņemamāko variantu autoceļa A7 Rīga-Bauska-Grenctāle posma Rīga-Ķekava rekonstrukcijai, kā arī Ķekavas apvedceļa izbūvei.
Līdz šā gada 11.jūnijam pagarināts termiņš, līdz kuram Ķekavas un Baložu pašvaldībām jāsniedz atbilde par pieņemamāko variantu autoceļa A7 Rīga-Bauska-Grenctāle posma Rīga-Ķekava rekonstrukcijai, kā arī Ķekavas apvedceļa izbūvei.
Būvniecības darbu laikā iecerēts slēgt kravas tranzīta kustību cauri Ķekavai, atstājot iespēju pagastā iebraukt tikai apkalpojošajam kravas transportam.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe, pēdējais termiņš, līdz kuram pašvaldībām ir jāsniedz savs atzinums, ir 11.jūnijs.
LAD pārstāve nezināja, kāpēc atbildes iesniegšanas termiņš ir pagarināts.
Jau ziņots, ka patlaban notiek tikai būvniecības ieceres publiskā apspriešana, savukārt būvniecību, iespējams, varētu veikt aptuveni 2006.-2013.gadā, šim mērķim piesaistot arī Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus.
Priekšizpētes projekta autori SIA "Pro Via" sadarbībā ar dāņu firmu "COWI" un SIA "Eirokonsultants" publiskajai apspriešanai piedāvājusi trīs variantus autoceļa rekonstrukcijai. Iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji pagaidām vairāk atbalstījuši pirmo variantu, kas paredz, ka trase tiks ierīkota starp putnu fabrikas korpusiem.
Šo variantu kā ekonomiski un tehniski izdevīgāko piedāvājuši arī projektētāji. Tas paredz rekonstruēt par divbrauktuvju ceļu A7 ceļa posmu no Rīgas robežas 7,9.kilometra līdz apvedceļa sākumam. Autoceļa V3 Rāmava-Baloži pieslēgumu A7 autoceļam paredzēts ierīkot divos līmeņos, savukārt pāri divbrauktuvju autoceļam iecerēts izbūvēt gājēju un velosipēdistu ceļa pārvadu.
Apvedceļš sākumā tiktu virzīts pa meža ceļiem un stigām. Atbilstoši šim variantam trase ir novirzīta no izpētei rezervētās teritorijas, lai nešķērsotu teritorijas ar smagiem grunts apstākļiem, kas prasītu lielākus finansiālus ieguldījumus. Šajā variantā trase iet starp putnu fabrikas korpusiem, kurus savienojošais ceļš šķērsotu apvedceļu augšējā līmenī.
Otrajā variantā sākuma posms no Rīgas robežas līdz 10,8.kilometram ir identisks pirmajam variantam. Atbilstoši šim variantam trase tiktu veidota pa plānojumā rezervēto izpētes teritoriju, pilnībā apejot putnu fabrikas kompleksu. Trase aptuveni trīs kilometru garā posmā šķērsotu purvu, kas ievērojami palielinātu zemes darbu apjomus, tādējādi paaugstinot projekta izmaksas un padarot sarežģītāku būvniecības tehnoloģiju.
Trešais risinājums savukārt ir īsākais apvedceļa variants, kas sākas autoceļa A7 13.kilometrā. Sākumā tas tiktu virzīts pa pagasta ceļu un tiktu pieslēgts pirmajā variantā aprakstītajai trasei. Šajā variantā A7 ceļu būtu nepieciešams piecus kilometrus garā posmā pārbūvēt par divbrauktuvju ceļu, savukārt pirmajā un otrajā variantā posms būtu trīs kilometrus garš. Papildus nepieciešams izbūvēt arī divlīmeņu mezglu A7 11,5.kilometrā un blakusceļus.
Aiz krustojuma ar autoceļu A5 visos trijos apvedceļa variantos trases novietojums paredzēts vienāds. Posmos, kur ceļam blīvi piekļaujas dzīvojamā apbūve, paredzēts veikt prettrokšņa pasākumus, savukārt piegulošos meža masīvus plānots nožogot, lai ierobežotu dzīvnieku nokļūšanu uz ceļa.
Pēc rekonstrukcijas autoceļš A7 no Rīgas robežas 7,9.kilometra līdz jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa sākumam kalpos kā divbrauktuvju ātrsatiksmes autoceļš, autoceļš A7 cauri Ķekavai līdz 25.kilometram būs kā vispārīgas lietošanas ceļš, savukārt Ķekavas robežās - kā maģistrālā iela.
Piedāvātie varianti izstrādāti, ievērojot topošā Dienvidu tilta pievedceļa detālplānojumu, lai tranzīta satiksmei netraucētu vietējā satiksme, norāda LAD.
Būvniecības darbu laikā iecerēts slēgt kravas tranzīta kustību cauri Ķekavai, atstājot iespēju pagastā iebraukt tikai apkalpojošajam kravas transportam.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe, pēdējais termiņš, līdz kuram pašvaldībām ir jāsniedz savs atzinums, ir 11.jūnijs.
LAD pārstāve nezināja, kāpēc atbildes iesniegšanas termiņš ir pagarināts.
Jau ziņots, ka patlaban notiek tikai būvniecības ieceres publiskā apspriešana, savukārt būvniecību, iespējams, varētu veikt aptuveni 2006.-2013.gadā, šim mērķim piesaistot arī Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus.
Priekšizpētes projekta autori SIA "Pro Via" sadarbībā ar dāņu firmu "COWI" un SIA "Eirokonsultants" publiskajai apspriešanai piedāvājusi trīs variantus autoceļa rekonstrukcijai. Iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji pagaidām vairāk atbalstījuši pirmo variantu, kas paredz, ka trase tiks ierīkota starp putnu fabrikas korpusiem.
Šo variantu kā ekonomiski un tehniski izdevīgāko piedāvājuši arī projektētāji. Tas paredz rekonstruēt par divbrauktuvju ceļu A7 ceļa posmu no Rīgas robežas 7,9.kilometra līdz apvedceļa sākumam. Autoceļa V3 Rāmava-Baloži pieslēgumu A7 autoceļam paredzēts ierīkot divos līmeņos, savukārt pāri divbrauktuvju autoceļam iecerēts izbūvēt gājēju un velosipēdistu ceļa pārvadu.
Apvedceļš sākumā tiktu virzīts pa meža ceļiem un stigām. Atbilstoši šim variantam trase ir novirzīta no izpētei rezervētās teritorijas, lai nešķērsotu teritorijas ar smagiem grunts apstākļiem, kas prasītu lielākus finansiālus ieguldījumus. Šajā variantā trase iet starp putnu fabrikas korpusiem, kurus savienojošais ceļš šķērsotu apvedceļu augšējā līmenī.
Otrajā variantā sākuma posms no Rīgas robežas līdz 10,8.kilometram ir identisks pirmajam variantam. Atbilstoši šim variantam trase tiktu veidota pa plānojumā rezervēto izpētes teritoriju, pilnībā apejot putnu fabrikas kompleksu. Trase aptuveni trīs kilometru garā posmā šķērsotu purvu, kas ievērojami palielinātu zemes darbu apjomus, tādējādi paaugstinot projekta izmaksas un padarot sarežģītāku būvniecības tehnoloģiju.
Trešais risinājums savukārt ir īsākais apvedceļa variants, kas sākas autoceļa A7 13.kilometrā. Sākumā tas tiktu virzīts pa pagasta ceļu un tiktu pieslēgts pirmajā variantā aprakstītajai trasei. Šajā variantā A7 ceļu būtu nepieciešams piecus kilometrus garā posmā pārbūvēt par divbrauktuvju ceļu, savukārt pirmajā un otrajā variantā posms būtu trīs kilometrus garš. Papildus nepieciešams izbūvēt arī divlīmeņu mezglu A7 11,5.kilometrā un blakusceļus.
Aiz krustojuma ar autoceļu A5 visos trijos apvedceļa variantos trases novietojums paredzēts vienāds. Posmos, kur ceļam blīvi piekļaujas dzīvojamā apbūve, paredzēts veikt prettrokšņa pasākumus, savukārt piegulošos meža masīvus plānots nožogot, lai ierobežotu dzīvnieku nokļūšanu uz ceļa.
Pēc rekonstrukcijas autoceļš A7 no Rīgas robežas 7,9.kilometra līdz jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa sākumam kalpos kā divbrauktuvju ātrsatiksmes autoceļš, autoceļš A7 cauri Ķekavai līdz 25.kilometram būs kā vispārīgas lietošanas ceļš, savukārt Ķekavas robežās - kā maģistrālā iela.
Piedāvātie varianti izstrādāti, ievērojot topošā Dienvidu tilta pievedceļa detālplānojumu, lai tranzīta satiksmei netraucētu vietējā satiksme, norāda LAD.