Kļūdas māju siltināšanā, jeb ko jāņem vērā, izvēloties siltināšanas materiālu un metodi
Kvalitatīvi un pareizi siltinātas ēkas ir drošākais siltumenerģijas taupīšanas veids. Siltumizolācija uzlabo iekštelpu klimatu, sargā celtnes konstrukcijas no ārējo apstākļu ietekmes un arī paaugstina īpašuma vērtību, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Kvalitatīvi un pareizi siltinātas ēkas ir drošākais siltumenerģijas taupīšanas veids. Siltumizolācija uzlabo iekštelpu klimatu, sargā celtnes konstrukcijas no ārējo apstākļu ietekmes un arī paaugstina īpašuma vērtību, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Ēku siltināšanas sistēma ir kompleksa fasādes apdare, kad to no ārpuses siltina ar siltumizolācijas plākšņu kārtu, kuru pēc tam aizsargā ar speciālu armējošo kārtu un dekoratīvo apdari.
Lētākais nav labākais
Izvēloties siltināšanas materiālu un darbu veicēju, jāatceras, ka lētākais ne vienmēr ir labākais. Taupība nevietā nedos vēlamo rezultātu. Tāpat kā visiem būvdarbiem, arī siltināšanai ieteicams izvēlēties profesionālus un pieredzes bagātus meistarus. Ja nolīgsiet nevienam nezināmu brigādi, var izrādīties, ka pēc nekvalitatīvi padarīta darba nav no kā prasīt atbildību. Meklējot siltināšanas darba veicējus, vēlams veikt cenu aptauju dažādās firmās. Speciālisti teic, ka jābūt piesardzīgiem, ja aptaujātā firma uzreiz nosauc pakalpojuma cenu. Tā nevar būt, jo izmaksas kļūst zināmas tikai tad, kad ar pasūtītāju apspriesti pielietojamie materiāli un tehnoloģijas. Tāpat jākļūst uzmanīgiem, ja tiek solīti meistari par nelielu samaksu. Siltināšanas process nav lēts, un arī par kvalitatīvu darbu atbilstoši jāmaksā.
Vienas firmas siltināšanas materiāli
Ir ļoti svarīgi, lai ēkas siltināšanā tiktu izmantoti vienas firmas materiāli. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt savienot divas siltināšanas sistēmas, jo tas var pat apdraudēt fasādes kvalitāti un drošību.
Katras firmas ražojumiem ir noteikti savi tehniskie rādītāji. Konkrētām slodzēm nepieciešami atbilstīgi materiāli, dībeļi, līmjava un daudz kas cits. Pretējā gadījumā var ciest kvalitāte. Attiecībā uz materiālu sajaukšanu nav pieļaujama nekāda pašdarbība. Te stingri jāseko instrukcijām, kas uzrakstītas uz materiālu iepakojuma. Tāpat ēkas siltināšanas procesā jāievēro norādes par gaisa temperatūru, kādos šie darbi jāveic.
Piemēram, līmjavas un dekoratīvo apmetumu nedrīkst likt, ja gaisa temperatūra laukā noslīd zem plus piecu grādu atzīmes. Šādā temperatūrā vairs nenotiek materiāla žūšana un sacietēšana, tāpēc fasāde būs bojāta.
Ko vēl nedrīkst darīt
Ir vēl vairākas lietas, no kurām vajadzētu izvairīties, siltinot ēku. Mājokļa siltināšana ir komplekss un sarežģīts process, kurā būtu ieteicams iesaistīt speciālistu. Katrai būvei, par pamatu ņemot pastāvošos būvnormatīvus, iespējams aprēķināt nepieciešamo siltināšanas tehnoloģiju.
Turklāt jāņem vērā, ka siltināt drīkst tikai nebojātas konstrukcijas.
Šīs ir lietas, kur nereti tiek pieļautas kļūdas, kas var sabojāt labi iecerēto siltināšanu.
1. kārta – siltumizolācijas plākšņu piestiprināšana
Siltināšanas sistēmu veido trīs pamatkārtas: siltumizolācijas plākšņu kārta; armējošā kārta, kas aizsargā un nostiprina siltumizolācijas plākšņu virsmu, un dekoratīvās apdares kārta, kas veido sistēmas ārējo izskatu un to aizsargā pret atmosfēras kaitīgo iedarbību. Siltināšanas sistēmas pirmā kārta sastāv no siltumizolācijas plāksnēm, kas ir no putupolistirola vai minerālvates. Šo plākšņu līmēšanai izmanto noteiktajam siltumizolācijas materiālam paredzēto līmes maisījumu. Siltumizolācijas materiāla izvēle nosaka arī dekoratīvā pārklājuma veidu.
Līmes javu uz siltumizolācijas plāksnēm uzklāj divējādi. Viena no tām ir adhēzijas metode, kad līmjavas kārtu uz plāksnes uzklāj ar robainu špakteli. Siltumizolācijas plāksni pie sienas pielīmē tā, lai līmes kārta pilnībā pieliptu pie nesošās virsmas. Šo metodi uzskata par labāko. Ja daudzstāvu ēkas siltināšanai izmanto putupolistirolu, tad minerālvates uguns barjeras jālīmē, izmantojot tikai šo metodi. Taču adhēzijas paņēmiena lietošanu ierobežo nelīdzenas fasādes sienas. Ja nesošās sienas nav iespējams izlīdzināt, jāizmanto montāžas metode. Šajā gadījumā līmjavas masa jāuzklāj pa siltumizolācijas plāksnes perimetru, kā arī dažus delnas lieluma laukumus – plāksnes centrā.
Raksturīgās kļūdas
Ja, izmantojot montāžas metodi, līmes java tiek uzklāta nevis nepārtraukti pa siltumizolācijas plāksnes perimetru, bet gan tikai šur un tur uztriepta pa plāksnes stūriem, rodas divas problēmas. Pirmkārt, ievērojami samazinās sistēmas mehāniskā izturība un, otrkārt, zem siltinātāja kārtas izveidojas sazarots gaisa kabatiņu tīkls, kas ugunsgrēka gadījumā liesmām ļauj strauji izplatīties pa visiem ēkas stāviem. Lai ievērotu ugunsdrošību, siltinot daudzstāvu ēku ar putupolistirola plāksnēm, ik pēc diviem stāviem pie fasādes jāpielīmē nedegošas minerālvates joslas (ne šaurākas par 150 mm). Tas pats jādara pa visu logu aiļu perimetru. Izceļoties ugunsgrēkam, šīs joslas neļaus liesmām izplatīties ne vertikāli, ne horizontāli.
2. kārta – armējošā slāņa veidošana
Putupolistirola vai akmens vates plāksnēm ir lieliskas siltumizolācijas īpašības, taču ir vājas nesošās spējas, tāpēc tās nevar kalpot par konstruktīvu materiālu. Lai šīs plāksnes pasargātu no atmosfēras iedarbības, paaugstinātu to mehānisko izturību un palielinātu nesošo spēju, uz tām veido armējošo kārtu, kas sastāv no speciālas līmjavas un stiklašķiedras sieta.
Ar robainu rīvdēli līmjavu uzklāj uz pielīmētām un ar dībeļiem piestiprinātām plāksnēm. Uz uzklātā maisījuma liek armējošo sietu, un ar līdzenu rīvdēli ieplūdina to maisījumā. Tad klāj nākamo javas slāni (vēlams – ne mazāk kā 3 mm biezu) un vienmērīgi izlīdzina.
Latvijas būvmateriālu tirgū pārsvarā tiek piedāvāti materiāli, kas paredzēti polistirola vai minerālvates armēšanai. Taču, siltinot daudzstāvu ēkas, kur siltumizolācijas pamatmateriāls ir putupolistirols, bet ugunsdrošības joslām izmantota akmensvate, polistirola un vates secīgo kārtu armēšana ar dažādiem produktiem ir diezgan problemātiska. Tāpēc EKOFLEKS sistēmā ir speciāli izstrādāti produkti EKOFLEKS CL 125 un EKOFLEKS CL 127, kas nodrošina abu siltumizolācijas plākšņu veidu armēšanu.
Raksturīgās kļūdas
Kaut gan sietam ir jābūt ķīmiski un mehāniski noturīgam (fasādes sieta blīvumam jābūt ne mazākam kā 145 grami uz kvadrātmetru, bet visieteicamākais būtu ne mazāk par 160 gramiem uz kvadrātmetru), nereti taupības nolūkā tiek izmantots lēts, ar pretsārma sastāvu neapstrādāts siets.
Diemžēl ne visi celtnieki zina, ka, līmējot stikla šķiedras sietu, tā plātnēm ir jāpārklājas vismaz 100 milimetru laukumā. Nedrīkst pieļaut, ka sieta plātņu pārlaidumi ir mazāki par norādīto platumu vai vispār bez pārlaiduma, citādi uz jaunās fasādes drīz vien parādīsies plaisas un plīsumi.
Vēl jāņem vērā, ka siets ir nevis jāliek uzreiz uz siltumizolācijas plāksnēm, bet gan jāieplūdina armējošā javā. Tādējādi būtiski samazinās līmes javas adhēzijas laukums attiecībā pret siltumizolācijas plāksnēm un pēc kāda laika sāk lobīties apdares kārtas, fasāde – plaisāt un uzburbt, bet var gadīties, ka daži armētā slāņa gabali nokrīt pavisam.
Noteikti jāievēro arī tas, ka visi logu un durvju aiļu stūri papildus jānostiprina ar fasādes sieta gabaliem (apmēram 40x60 cm laukumā), citādi logu un durvju ailās parādīsies diagonālas plaisas.
Vēl viena no tipiskajām kļūdām ir tāda, ka netiek izmantoti stūra profili, kuru uzdevums ir nostiprināt ēkas ārējos stūrus, kā arī logu un durvju aiļu stūrus, lai tos pasargātu no mehāniskās iedarbības. Turklāt stūra profils ar sietu atvieglo sienu un stūru armēšanu.
Bieži vien būvdarbu veicēji grēko, neizmantojot speciālo profilu ar sietu pret mitrumu loga noteknēs, kas paredzēts stūriem virs logu un durvju ailām. Šā profila uzdevums ir novadīt lietusūdeni un pasargāt loga ailas malu no mitruma iedarbības.
3. kārta – fasādesdekoratīvā apdare
Apdares kārtas uzdevums ir piešķirt ēkas fasādei dekoratīvu izskatu un pasargāt divas iepriekšējās – siltumizolācijas un armējošo – kārtas no atmosfēras kaitīgās iedarbības. Lai to izdarītu, var izmantot fasādes krāsas, struktūrkrāsas, akrila, silikona un minerālos apmetumus ar vairākiem faktūras variantiem un krāsu risinājumiem. Vissvarīgākais ir atcerēties, kāds siltumizolācijas materiāls tika izmantots pirmajā kārtā. Ja tā bija minerālvate, tad nav ieteicams izmantot akrila materiālus, ja putupolistirols, tad nekādi ierobežojumi nepastāv.
Raksturīgās kļūdas
Nereti pirms dekoratīvā apmetuma uzklāšanas armējošā kārta netiek nogruntēta ar speciālu sastāvu (EKOFLEKS sistēmā tā ir gruntskrāsa zem dekoratīvā apmetuma ar kvarca graudiem EKOFLEKS GL 33). Šī grunts, pirmkārt, ievērojami uzlabo apmetuma un armējošā slāņa savstarpējo saķeri; otrkārt, izlīdzina pamatnes iesūkšanas spēju, neļaujot ūdenim no dekoratīvā apmetuma strauji iesūkties pamatnē; treškārt, satur kvarca smiltis, kas uz gruntētās virsmas veido raupju faktūru, kas atvieglo dekoratīvā apmetuma nolīdzināšanu un faktūras veidošanu. Speciālās apmetuma gruntskrāsas vienlaikus kalpo arī par ķīmisko membrānu starp ķīmiski atšķirīgiem apmetuma un armējošās kārtas slāņiem, veicinot materiālu saķeri.
Ēku siltināšanas sistēma ir kompleksa fasādes apdare, kad to no ārpuses siltina ar siltumizolācijas plākšņu kārtu, kuru pēc tam aizsargā ar speciālu armējošo kārtu un dekoratīvo apdari.
Lētākais nav labākais
Izvēloties siltināšanas materiālu un darbu veicēju, jāatceras, ka lētākais ne vienmēr ir labākais. Taupība nevietā nedos vēlamo rezultātu. Tāpat kā visiem būvdarbiem, arī siltināšanai ieteicams izvēlēties profesionālus un pieredzes bagātus meistarus. Ja nolīgsiet nevienam nezināmu brigādi, var izrādīties, ka pēc nekvalitatīvi padarīta darba nav no kā prasīt atbildību. Meklējot siltināšanas darba veicējus, vēlams veikt cenu aptauju dažādās firmās. Speciālisti teic, ka jābūt piesardzīgiem, ja aptaujātā firma uzreiz nosauc pakalpojuma cenu. Tā nevar būt, jo izmaksas kļūst zināmas tikai tad, kad ar pasūtītāju apspriesti pielietojamie materiāli un tehnoloģijas. Tāpat jākļūst uzmanīgiem, ja tiek solīti meistari par nelielu samaksu. Siltināšanas process nav lēts, un arī par kvalitatīvu darbu atbilstoši jāmaksā.
Vienas firmas siltināšanas materiāli
Ir ļoti svarīgi, lai ēkas siltināšanā tiktu izmantoti vienas firmas materiāli. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt savienot divas siltināšanas sistēmas, jo tas var pat apdraudēt fasādes kvalitāti un drošību.
Katras firmas ražojumiem ir noteikti savi tehniskie rādītāji. Konkrētām slodzēm nepieciešami atbilstīgi materiāli, dībeļi, līmjava un daudz kas cits. Pretējā gadījumā var ciest kvalitāte. Attiecībā uz materiālu sajaukšanu nav pieļaujama nekāda pašdarbība. Te stingri jāseko instrukcijām, kas uzrakstītas uz materiālu iepakojuma. Tāpat ēkas siltināšanas procesā jāievēro norādes par gaisa temperatūru, kādos šie darbi jāveic.
Piemēram, līmjavas un dekoratīvo apmetumu nedrīkst likt, ja gaisa temperatūra laukā noslīd zem plus piecu grādu atzīmes. Šādā temperatūrā vairs nenotiek materiāla žūšana un sacietēšana, tāpēc fasāde būs bojāta.
Ko vēl nedrīkst darīt
Ir vēl vairākas lietas, no kurām vajadzētu izvairīties, siltinot ēku. Mājokļa siltināšana ir komplekss un sarežģīts process, kurā būtu ieteicams iesaistīt speciālistu. Katrai būvei, par pamatu ņemot pastāvošos būvnormatīvus, iespējams aprēķināt nepieciešamo siltināšanas tehnoloģiju.
Turklāt jāņem vērā, ka siltināt drīkst tikai nebojātas konstrukcijas.
Šīs ir lietas, kur nereti tiek pieļautas kļūdas, kas var sabojāt labi iecerēto siltināšanu.
1. kārta – siltumizolācijas plākšņu piestiprināšana
Siltināšanas sistēmu veido trīs pamatkārtas: siltumizolācijas plākšņu kārta; armējošā kārta, kas aizsargā un nostiprina siltumizolācijas plākšņu virsmu, un dekoratīvās apdares kārta, kas veido sistēmas ārējo izskatu un to aizsargā pret atmosfēras kaitīgo iedarbību. Siltināšanas sistēmas pirmā kārta sastāv no siltumizolācijas plāksnēm, kas ir no putupolistirola vai minerālvates. Šo plākšņu līmēšanai izmanto noteiktajam siltumizolācijas materiālam paredzēto līmes maisījumu. Siltumizolācijas materiāla izvēle nosaka arī dekoratīvā pārklājuma veidu.
Līmes javu uz siltumizolācijas plāksnēm uzklāj divējādi. Viena no tām ir adhēzijas metode, kad līmjavas kārtu uz plāksnes uzklāj ar robainu špakteli. Siltumizolācijas plāksni pie sienas pielīmē tā, lai līmes kārta pilnībā pieliptu pie nesošās virsmas. Šo metodi uzskata par labāko. Ja daudzstāvu ēkas siltināšanai izmanto putupolistirolu, tad minerālvates uguns barjeras jālīmē, izmantojot tikai šo metodi. Taču adhēzijas paņēmiena lietošanu ierobežo nelīdzenas fasādes sienas. Ja nesošās sienas nav iespējams izlīdzināt, jāizmanto montāžas metode. Šajā gadījumā līmjavas masa jāuzklāj pa siltumizolācijas plāksnes perimetru, kā arī dažus delnas lieluma laukumus – plāksnes centrā.
Raksturīgās kļūdas
Ja, izmantojot montāžas metodi, līmes java tiek uzklāta nevis nepārtraukti pa siltumizolācijas plāksnes perimetru, bet gan tikai šur un tur uztriepta pa plāksnes stūriem, rodas divas problēmas. Pirmkārt, ievērojami samazinās sistēmas mehāniskā izturība un, otrkārt, zem siltinātāja kārtas izveidojas sazarots gaisa kabatiņu tīkls, kas ugunsgrēka gadījumā liesmām ļauj strauji izplatīties pa visiem ēkas stāviem. Lai ievērotu ugunsdrošību, siltinot daudzstāvu ēku ar putupolistirola plāksnēm, ik pēc diviem stāviem pie fasādes jāpielīmē nedegošas minerālvates joslas (ne šaurākas par 150 mm). Tas pats jādara pa visu logu aiļu perimetru. Izceļoties ugunsgrēkam, šīs joslas neļaus liesmām izplatīties ne vertikāli, ne horizontāli.
2. kārta – armējošā slāņa veidošana
Putupolistirola vai akmens vates plāksnēm ir lieliskas siltumizolācijas īpašības, taču ir vājas nesošās spējas, tāpēc tās nevar kalpot par konstruktīvu materiālu. Lai šīs plāksnes pasargātu no atmosfēras iedarbības, paaugstinātu to mehānisko izturību un palielinātu nesošo spēju, uz tām veido armējošo kārtu, kas sastāv no speciālas līmjavas un stiklašķiedras sieta.
Ar robainu rīvdēli līmjavu uzklāj uz pielīmētām un ar dībeļiem piestiprinātām plāksnēm. Uz uzklātā maisījuma liek armējošo sietu, un ar līdzenu rīvdēli ieplūdina to maisījumā. Tad klāj nākamo javas slāni (vēlams – ne mazāk kā 3 mm biezu) un vienmērīgi izlīdzina.
Latvijas būvmateriālu tirgū pārsvarā tiek piedāvāti materiāli, kas paredzēti polistirola vai minerālvates armēšanai. Taču, siltinot daudzstāvu ēkas, kur siltumizolācijas pamatmateriāls ir putupolistirols, bet ugunsdrošības joslām izmantota akmensvate, polistirola un vates secīgo kārtu armēšana ar dažādiem produktiem ir diezgan problemātiska. Tāpēc EKOFLEKS sistēmā ir speciāli izstrādāti produkti EKOFLEKS CL 125 un EKOFLEKS CL 127, kas nodrošina abu siltumizolācijas plākšņu veidu armēšanu.
Raksturīgās kļūdas
Kaut gan sietam ir jābūt ķīmiski un mehāniski noturīgam (fasādes sieta blīvumam jābūt ne mazākam kā 145 grami uz kvadrātmetru, bet visieteicamākais būtu ne mazāk par 160 gramiem uz kvadrātmetru), nereti taupības nolūkā tiek izmantots lēts, ar pretsārma sastāvu neapstrādāts siets.
Diemžēl ne visi celtnieki zina, ka, līmējot stikla šķiedras sietu, tā plātnēm ir jāpārklājas vismaz 100 milimetru laukumā. Nedrīkst pieļaut, ka sieta plātņu pārlaidumi ir mazāki par norādīto platumu vai vispār bez pārlaiduma, citādi uz jaunās fasādes drīz vien parādīsies plaisas un plīsumi.
Vēl jāņem vērā, ka siets ir nevis jāliek uzreiz uz siltumizolācijas plāksnēm, bet gan jāieplūdina armējošā javā. Tādējādi būtiski samazinās līmes javas adhēzijas laukums attiecībā pret siltumizolācijas plāksnēm un pēc kāda laika sāk lobīties apdares kārtas, fasāde – plaisāt un uzburbt, bet var gadīties, ka daži armētā slāņa gabali nokrīt pavisam.
Noteikti jāievēro arī tas, ka visi logu un durvju aiļu stūri papildus jānostiprina ar fasādes sieta gabaliem (apmēram 40x60 cm laukumā), citādi logu un durvju ailās parādīsies diagonālas plaisas.
Vēl viena no tipiskajām kļūdām ir tāda, ka netiek izmantoti stūra profili, kuru uzdevums ir nostiprināt ēkas ārējos stūrus, kā arī logu un durvju aiļu stūrus, lai tos pasargātu no mehāniskās iedarbības. Turklāt stūra profils ar sietu atvieglo sienu un stūru armēšanu.
Bieži vien būvdarbu veicēji grēko, neizmantojot speciālo profilu ar sietu pret mitrumu loga noteknēs, kas paredzēts stūriem virs logu un durvju ailām. Šā profila uzdevums ir novadīt lietusūdeni un pasargāt loga ailas malu no mitruma iedarbības.
3. kārta – fasādesdekoratīvā apdare
Apdares kārtas uzdevums ir piešķirt ēkas fasādei dekoratīvu izskatu un pasargāt divas iepriekšējās – siltumizolācijas un armējošo – kārtas no atmosfēras kaitīgās iedarbības. Lai to izdarītu, var izmantot fasādes krāsas, struktūrkrāsas, akrila, silikona un minerālos apmetumus ar vairākiem faktūras variantiem un krāsu risinājumiem. Vissvarīgākais ir atcerēties, kāds siltumizolācijas materiāls tika izmantots pirmajā kārtā. Ja tā bija minerālvate, tad nav ieteicams izmantot akrila materiālus, ja putupolistirols, tad nekādi ierobežojumi nepastāv.
Raksturīgās kļūdas
Nereti pirms dekoratīvā apmetuma uzklāšanas armējošā kārta netiek nogruntēta ar speciālu sastāvu (EKOFLEKS sistēmā tā ir gruntskrāsa zem dekoratīvā apmetuma ar kvarca graudiem EKOFLEKS GL 33). Šī grunts, pirmkārt, ievērojami uzlabo apmetuma un armējošā slāņa savstarpējo saķeri; otrkārt, izlīdzina pamatnes iesūkšanas spēju, neļaujot ūdenim no dekoratīvā apmetuma strauji iesūkties pamatnē; treškārt, satur kvarca smiltis, kas uz gruntētās virsmas veido raupju faktūru, kas atvieglo dekoratīvā apmetuma nolīdzināšanu un faktūras veidošanu. Speciālās apmetuma gruntskrāsas vienlaikus kalpo arī par ķīmisko membrānu starp ķīmiski atšķirīgiem apmetuma un armējošās kārtas slāņiem, veicinot materiālu saķeri.