Ko dēvēsim par ekoloģisku jumta segumu?
Viens no ekoloģiskas būvniecības pamatnosacījumiem ir pārstrādājamu materiālu izmantošana.
Foto: Ko dēvēsim par ekoloģisku jumta segumu?; autors: Ko dēvēsim par ekoloģisku jumta segumu?Viens no ekoloģiskas būvniecības pamatnosacījumiem ir pārstrādājamu materiālu izmantošana. Mūsdienās eksistē pietiekams skaits sintētisko materiālu, kuri cilvēkam nav kaitīgi. Tie ir dažādi polimēru materiāli, sintezēti no dabīgām vielām vai ķīmiskajiem elementiem, kuru savstarpējo reakciju rezultātā var iegūt labas lietas. Šiem materiāliem piemīti ekoloģisku materiālu raksturlielumi - lietošanas laikā tie neizdala kaitīgus ķīmiskos savienojumus, ir ilgi ekspluatējami un pārstrādājami. Ja ņem vērā šos parametrus, tad ekoloģiska būvniecība iegūst jaunu saturu ar diviem svarīgiem uzstādījumiem - izmantojamais materiāls nav kaitīgs cilvēkam un apkārtējai videi, tā ražošanas process nenodara kaitējumu dabai.
Mīti par guļbūvēm
Guļbūvi grūti nodēvēt par ekoloģisku izstrādājumu, ja mēs vārdu ‘ekoloģija’ uztveram plašāk, nevis attiecinot to uz mūsdienu modes tendenci kādam no indivīdiem dzīvot veselību saudzējošā ēkā. Vienas nelielas guļbūves radīšanai tiek tērēti apjomīgi dabas resursi, kas tik ātri neatjaunojas. Līdzvērtīgs kokmateriālu daudzums sniedz iespēju uzbūvēt krietni lielākus apjomus stāvbūves vai karkasa māju. Patiesa ekoloģiska attieksme ietver arī izmantoto resursu atjaunošanas un aprites faktoru un no šā skatu punkta ekoloģiski ir arī sintētiski materiāli, kurus iespējams otrreiz pārstrādāt. Ekoloģiskās būvniecības moto - pēc iespējas lielāks efekts ar iespējami mazāk patērētu resursu, un mazāku ietekmi uz vidi. Guļbūves vienīgais pluss ir tas, ka koks ir atjaunojams materiāls, bet lai izaugtu atkal tādi baļķi, kā patērēti guļbūves celtniecībā, jāpaiet gandrīz 100 gadiem...
Videi draudzīgā sintētika
Popularitāti pasaulē iekaro sintētisko jumta segumu ražotāji, kas garantē videi draudzīgu ražošanas procesu un 90% no produktu kopējā apjoma otrreizēju izmantošanu. Nododot otrreizējai pārstrādei, vienīgos izdevumus veido maksa par transportēšanu. Eiropā šāda pieredze mērāma 40 gadu garumā, Latvijā šie materiāli ienākuši pēdējos 2-3 gados. To kalpošanas laiks ir vairāki gadu desmiti. Pastāv reāla cerība, ka ar laiku arī Latvijā būs sakārtojusies atkritumu šķirošanas saimniecība un pārstrādes rūpniecība būs attīstījusies pietiekamā līmenī.
Foto: Ko dēvēsim par ekoloģisku jumta segumu?; autors: Ko dēvēsim par ekoloģisku jumta segumu?Bitumena šindeļi
Bitumena šindeļi pašlaik ir viens no lētākajiem un arī populārākajiem jumta segumiem. Taču bitums ir toksisks materiāls - tas nesadalās un nav pārstrādājams, un ekspluatācijas laikam beidzoties, bituma jumta segums būs jānogādā speciālās uzglabāšanas vietās. Igaunijā un Lietuvā, salīdzinot ar Latviju, pieprasījums pēc bitumena jumtu segumiem ir niecīgāks un popularitāti ieguvušas vietējās ražotnēs izgatavotās profilēta tērauda loksnes un betona dakstiņi. Rietumeiropā bitumena jumtu segumi, protams, netiek pilnīgi ignorēti, taču tiek ievēroti drošības tehnikas noteikumi, piemēram, ar bituma segumu klātie plakanie jumti papildus tiek nokaisīti ar oļiem, kas neļauj materiālam sakarst un mazina kaitīgo izgarojumu nokļūšanu vidē. Šādi nosegts bituma jumts kalpo ilgāk. Pēc ekspluatācijas beigām pieņemts to nogādāt toksisko atkritumu uzglabāšanas vietā.
Dakstiņi – nezūdoša vērtība
Viennozīmīgi ekoloģiski jumta segumi ir māla un betona dakstiņi, pateicoties izejmateriāliem un iespējām tos pārstrādāt. Dakstiņus pēc ekspluatācijas beigām iespējams samalt un izmantot ceļu būvniecībā vai kā piedevu betonēšanā, maltus māla dakstiņus un ķieģeļus lieto tenisīta ražošanā, kā piedevu jaunu ķieģeļu ražošanā vai arī kā drenāžas slāni "zaļajiem" jumtiem. Māla dakstiņu cenai ir tendence samazināties. Vismaz ārzemju ražotāji pēdējos gados orientējas uz iespējami lielāka izmēra dakstiņu izgatavošanu, lai samazinātu ražošanas izmaksas un enerģijas patēriņu. Tālāk sākas ķēdes reakcija – jumta kvadrātmetrus klājot ar liela izmēra dakstiņiem samazinās darbaspēka un kokmateriālu izmaksas (nepieciešams mazāks skaits latu). Māla dakstiņi, pateicoties tehniskajiem parametriem, joprojām pieder ekskluzīvo jumta segumu kategorijai, bet esošā cenu politika padara tos pieejamus plašam patērētāju lokam. Atsevišķas māla dakstiņu sērijas iespējams pat iegādāties un uzklāt lētāk nekā bitumena šindeļus. Arī betona dakstiņu ražošanas un ekspluatācijas process ir vērtējams kā ekoloģisks, tie ir vēl lētāki nekā māla dakstiņi, to mīnuss – ultravioleto staru ietekmē izbalo tonējums. Bet process nav cilvēku veselībai un dabai bīstams.
Niedres – izcils jumta segums
Niedru jumtiem piemīt viens mīnuss – katru gadu palielinās to cena. Niedru daudzums sarūk, dārgāks kļūst arī cilvēku roku darbs, bet pieprasījums pēc niedru jumtiem palielinās, līdz ar to likumsakarīgi tie kļūst dārgāki. Cilvēki ir uzkrājuši finanses un aktīvi ķērušies pie lauku īpašumu atjaunošanas darbiem un labprāt izvēlas šo jumta seguma veidu. Niedru jumti dabai atrodas vistuvāk un to ekoloģiskums nav apšaubāms. Niedru regulāra izpļaušana ziemā ir pat nepieciešama, jo ļauj putniem saglabāt ierastās ligzdošanas vietas.
Dabīgā akmens šīferis
Pamazām Latvijā pieaug tendence iegādāties labus būvmateriālus, rēķinot ne tikai sākotnējās investīcijas, bet arī, cik izmaksās jumta ekspluatācija, cik ilgu laiku materiāls kalpos, utt.. Par to liecina pieprasījums pēc jauniem, dārgiem, ekoloģiskiem materiāliem – gan dabīgajiem, gan mākslīgajiem. Vēl pirms pāris gadiem dabīgā šīfera (dažādas formas akmens šķelda) pieminēšana Latvijā izraisīja vīpsnāšanu - pārāk dārgs, sarežģīta ieklāšana. Ilgmūžība un estētika apstrīdēta gan netika. Arī tagad dabīgais šīferis nav kļuvis lētāks, bet pircējiem mainījusies jumta segumu izvēles filozofija – dabīgais šīferis ir iepazīts un noteikta ļaužu kategorija to uzskata par labāko segumu privātmājām, par kuru pēc uzklāšanas iespējams nedomāt daudzus gadus.
Zaļie jumti
"Uz viļņa" atrodas zaļie jumti – pateicīgs risinājums terasēm, jumtiem uzurbanizētajā pilsētvidē. Problēmas Latvijā pastāv ar ieklāšanas kvalitāti un tehnoloģijas atbilstību, jo nepietiekamas finanses bieži sabojā visas labās ieceres. Vācijā un Šveicē zaļie jumti ir pašsaprotama lieta. Filozofiskie apsvērumi ir pavisam vienkārši – katra ēka likvidē noteiktu kvadrātmetru skaitu zaļās zonas, tāpēc tie kompensējami, izbūvējot zaļo jumtu.
Īsteni ekoloģiskie materiāli ir pārbaudīti dzīvē un sevi pierādījuši daudzu gadu vai pat gadsimtu garumā. Tie, kas nav sevi pierādījuši, tirgū "uzpeld" īsu laiku un diezgan ātri pazūd no aprites.
