Koalīcijai jāturpina sarunas ar sociālajiem partneriem
Foto: Koalīcijai jāturpina sarunas ar sociālajiem partneriem
Koalīcijas lēmums, ka no 1.jūlija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nākamo trīs gadu laikā tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%, salīdzinot ar sociālo partneru piedāvātajiem risinājumiem, nav pietiekami ilgtspējīgs. Koalīcijai jāturpina sarunas ar sociālajiem partneriem, lai vienotos par gudru un kvalitatīvu risinājumu ekonomikas izrāviena nodrošināšanai.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Koalīcijas piedāvātais risinājums ir tikai neliels solis pretī solījumu pildīšanai par darba nodokļu samazināšanu. Uzskatam, ka tas ir nepietiekošs, lai Latvijas ekonomika un tās uzņēmēji varētu kļūt konkurētspējīgi Baltijas līmenī. Piedāvātais nodokļu samazinājums paredz tikai ļoti lēnu virzību kaimiņvalstu situācijas virzienā. Koalīcijas centieni inflācijas mazināšanas jomā nebūs efektīvi, jo PVN likmes mazināšana pie straujas IKP izaugsmes var nedot vēlamo rezultātu ilgtermiņā. LDDK piedāvājums ir fiskāli neitrāls un piedāvā motivēt maksāt nodokļus, atgriezties no ēnu ekonomikas, kā arī potenciāli radītu lielāku nodokļu maksātāju skaitu."
Atsākoties tautsaimniecības izaugsmei, Lietuva pieņēma daudz drošāku lēmumu, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi mazajiem uzņēmumiem līdz 5 procentiem, kas rada būtisku iemeslu uzņēmējiem reģistrēt uzņēmumus un maksāt nodokļus šajā valstī.
Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK norādīja, ka PVN jāsamazina selektīvi, izvēloties stratēģiskas nozares, kas reāli var samazināt inflācijas riskus, piemēram, elektroenerģijai, gāzei un siltumam. Samazinot PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu - no 22% līdz 21%, nebūs panākts cilvēkiem taustāms ieguvums. Mazumtirdzniecībā tas radīs papildus izdevumus, piemēram, kases aparātu pārprogrammēšana un cenu zīmju pārdrukāšana, bet atsevišķās preču grupās pat produkcijas iepakojuma maiņu, kas radīs zaudējumus. "Pieņemot tik būtiskus lēmumus, ir jāņem vērā visi svarīgākie faktori, tai skaitā elasticitātes efekts, kas darbojas apstākļos, kad izmaiņām pielietojot pārāk vājus instrumentus, vēlamais efekts netiek sasniegts, jo to ieviešana prasa vairāk resursu, nekā sagaidāmais ieguvums. Līdz ar to PVN samazināšana par vienu procentpunktu neattaisnojas arī ilgtermiņā", skaidro L.Menģelsone.
Valdībai, apzinoties lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir jāpieņem drosmīgāki lēmumi, lai motivētu iedzīvotājus maksāt nodokļus un investorus atgriezties Latvijā. "Koalīcijas piedāvātais scenārijs IIN samazināšanai ir lēns un nepietiekami motivējošs, lai iedzīvotāji no ēnu ekonomikas – būtu gatavi atteikties no algām aploksnēs," norāda L.Menģelsone. LDDK joprojām uzstāj, ka IIN jāsamazina par sešiem procentpunktiem, atbalsta Veselības ministrijas ieceri radīt atbilstošu sistēmu, kur nodokļu maksātājiem ir iespēja saņemt valsts finansētus pakalpojumus. Šim nolūkam LDDK piedāvā ieviest fiksētu veselības iemaksu. LDDK ieceri atbalstīja arī Veselības ministrija un tiek plānotas sarunas par piemērotāko modeli.
"IIN sešu procentpunktu samazinājums kopā ar fiksēto veselības maksājumu dos daudz lielāku efektu tautsaimniecībai, nekā pakāpeniska nodokļa samazināšana. Savukārt akcentu pārcelšana no Finanšu ministrijas plānotā neapliekamā minimuma nelielās paaugstināšanas uz daudz būtiskāku atvieglojumu paaugstinājumu par apgādībā esošajiem bērniem, ir daudz mērķētāks atbalsts paaugstināta sociālā riska grupām un demogrāfijas problēmu risināšanai", uzsver L.Menģelsone.
Vakar NTSP sēdē tika panākta izpratne, ka valdības prioritāte būs atvieglojumu celšana par apgādībā esošajām personām, kā arī neapliekamā minimuma sliekšņa paaugstināšana, par ko tuvākajā laikā lems Ministru kabinets kopīgi ar NTSP.
Koalīcijas piedāvātais risinājums tiks apspriests vēl Ministru kabinetā un Saeimā. LDDK plāno iepazīstināt puses ar detalizētiem aprēķiniem un turpinās skaidrot darba devēju pozīciju nodokļu politikas jomā.
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno 68 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.