Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks

Foto: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks; autors: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks

Koka mājas būvniecība ļoti sarežģīts process, kura īstenošanai nepieciešama ne vien meistaru, bet arī topošo celtnes saimnieku izpratne. Koka izvēli vajadzētu izvērtēt tā, lai racionalitāte un taupīgums nekļūtu par galveno mājas celtniecības radītāju. Tikai tad koks atklāj visu savu skaistumu un nodod savu enerģiju mīlošam cilvēkam.

Neskatoties uz to, ka augstu vērtējam koka siltumu un dabiskā raksta skaistumu, koka māju celtniecība Latvijā vēl joprojām nav sasniegusi masveidību. Guļbūvju mājas tiek vairāk celtas laukos un drīzāk uzskatāmas par eksotiku, nevis par pilnvērtīgu modernās celtniecības paņēmiens. Mēs nespējam atbrīvoties no piesardzības fobijas: koka nams var ātri nodegt un dzīvot tajā ir diezgan bīstami. Mājoklis no ķieģeļiem un blokiem izmaksā daudz lētāk, turklāt to uzbūvēt ir vienkāršāk. Meistariem, kuri ceļ mājas no koka, nepieciešams pielietot daudz vairāk tehnoloģisku paņēmienu, jo koka mājas konstrukcijas nepieciešams izolēt ne tikai no celtnes iekšējā mitruma, bet arī no atmosfēras iedarbības.

Foto: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks; autors: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks

Tie, kas dzīvo tehnoloģiski pareizi uzbūvētos koka karkasa namos, nekādas specifiskas problēmas nesajūt. Māja ir patīkama un izstaro sevišķu auru, tajā vienmēr ir labs mikroklimats, gaisa mitrums, jo koks lieko mitrumu gaisā vienkārši uzsūc, bet ja gaiss ir pārāk sauss – izstaro to atpakaļ telpās. Koka mājas ideju daudzi arhitekti aizguvuši Skandināvijā. Šajās valstīs sevišķi populāras ir celtnes no koka.

Koka mājas būvniecībai daudzi izvēlas karkasa konstrukciju. Celtnes konstrukcija tiek būvēta no 20x20 vai 10x20 cm diametra balstu sijām, kuras pieļauj lielāku attālumu starp balstiem nekā parastās karkasa mājās, kur sijas ārpuses sienās nepieciešams montēt ik pēc 60 cm, bet iekšpusē kolonas izvietot ik pēc 4 metriem.

Līdz šim Latvijā sastopamu rāmja karkasa māju celtniecības princips bija tāds pats kā Vācijā, kur koka rāmis tika aizpildīts ar mūri. Šobrīd popularitāti iegūst metodes, kad aizpildes materiālos tiek izmantots koks un siltuma izolācijas materiāli.

Rāmja karkasa izgatavošanā meistariem jāievēro ļoti liela precizitāte – koka sijās nepieciešams iestrādāt attiecīgas gropes, lai iespējami precīzāk varētu savienot vertikālus un horizontālus koka elementus un sastiprināt tos tā, lai tie nekustētos. Var izmantot arī līmētas nesošās sijas, bet šobrīd celtniecībā tiek izmantots vienkāršāks – savstarpēji dubultotu un savienotu siju variants. Galvenās mājas konstrukcijas – ārējās sienas un pārklājums starp stāviem no koka, bet ģipškartons tiek lietots tikai iekšējai telpu nodalīšanai.

Vienāda izmēra karkasa modeļi diktē ritmisku kolonu izvietojumu. Karkasi tiek piepildīti ar izolācijas vati un apkalti ar dekoratīviem dēļiem tā, lai kolonu ritms labāk kļūtu saredzams. Šis vienotais stilistiskais klājums tiek akcentēts ar augšpusē izvietotu gaismas logu joslu pa visu mājas perimetru. Šādu praktisku elementu ieviešana it kā piešķir mājoklim vieglumu un celtne neizskatās pārāk smaga, bet siltas un stilīgas koka faktūras namam – dzidrumu un omulīgumu. Tradicionāli jumta segumi un mājas fasādes akcentē populāru proporciju – jumta un fasādes augstumi ir gandrīz vienādi. Šādas proporcijas piešķir namam solīduma un stabilitātes iespaidu un vizuāli sadala fasādi, it kā to atvieglojot.

Foto: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks; autors: Koka burvīgais un neatkārtojamais spēks

Pārdomāti izplānotā mājoklī var atrast atsevišķu risinājumu katrai telpai, katram interjera elementam. Mājokļa saimnieka ieceru risinājums pārvērš fasādes un interjera daļas par neordinārām un interesantām. Harmoniskā vidē nav garlaicīgi un var pētīt katru stūri, sijas savienojumu vai atsevišķa elementa detaļu. Koka sijās parādījušās plaisas, dažādi mozaīkas smalkuma elementi, rievas, mehāniski, celtniecības laukumā, apstrādātas savienojumu vietas veido īpašu noskaņu, it kā tas nebūtu jūsu mājoklis, bet naturāla lieluma makets, kur viss pārdomāts līdz pat mazākajam sīkumam. Tāds mājoklis ir īsts izmēģinājums ne tikai tā saimniekam, bet arī profesionāliem celtniekiem.

Koka mājas platība nereti ir aptuveni 250 m2 . Lielāko platības daļu aizņem pirmā stāva kopējās platības plašums, kur ir izvietota viesistaba un virtuve ar ēdamistabu, kā arī atsevišķa atpūtas vieta pie kamīna. Tālākajās pirmā stāva daļās var izvietot virtuvi un atpūtas vietu, lai ēdiena gatavošana un atpūtas noskaņa pie kamīna, skatoties uguns liesmās, netraucētu viena otrai. Otrajā stāva var ierīkot darba istabu (kabinetu) ar ziemas dārzu un guļamistabas. Guļamistabām nav jābūt lielām – tikai tik, cik minimāli nepieciešams plašums miegam, mājas darbiem un atpūtai. Citām telpām, kur uzturas ģimene un visvairāk tiek pavadīts laiks, jābūt pietiekami ērtām un labi apgaismotām – visu šo plašu telpu var izgaismot liels jumta logs.

Daudzi arhitekti, plānojot mājokli, ļoti maz uzmanības pievērš atsevišķām detaļām. Projektējot reti arī pielieto interesantus funkcionālus risinājumus, negaidītus materiālu savienojumus vai netradicionālu to pielietojumu. Šajos gadījumos topošā mājokļa īpašniekiem paveras neierobežotas fantāzijas iespējas. Izvēloties koku kā dominējošu materiālu, būtu ieteicams to izmantot dabisku ar visām kokam raksturīgām plaisām, mozaīkas smalkumu, kurš vēl vairāk akcentē koka konstrukciju burvību. Koka kāpnes uz otro stāvu iekomponētas starp kolonām, uz kurām arī turas konstrukcija. Citās mājas funkcionālās zonās tāds pat princips – kolonas tiek izmantotas kā balsti plauktiem, bāram. Šādā veidā mājokļa stils izskatās izcelti tradicionāls, ar gadsimtiem pārbaudītiem materiāliem, kur laiks neiespaidoja proporcijas un radikāli modes vēji nespēja ietekmēt stilu. Varbūt tā arī ir lielākā koka mājokļa vērtība.