Koka ēku no Baznīcas ielas 18 inspekcija atļauj pārvietot, nevis demontēt
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) koka ēku Rīgā, Baznīcas ielā 18, atļāvusi pārvietot, nevis demontēt, kā 14.decembrī ziņoja laikraksts "Diena".
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) koka ēku Rīgā, Baznīcas ielā 18, atļāvusi pārvietot, nevis demontēt, kā 14.decembrī ziņoja laikraksts "Diena".
Kā aģentūru LETA informēja inspekcijā, minētā koka ēka atrodas blakus kultūras piemineklim - Krīgera pirtij un dziedinātavai, bet pati ēka nav uzskatāma par kultūras pieminekli. Koka ēka ir celta laikā no 1813. līdz 1824.gadam, savukārt eklektisma stila mūra ēka Krīgera pirts ir celta 1884.gadā.
Inspekcija uzsver, - lai gan koka ēka nav kultūras piemineklis, tomēr tā ir rekonstruēta mūra ēkas rekonstrukcijas laikā, un ir pieļaujams, ka abas būves varētu kalpot vienai vai līdzīgai funkcijai.
Pēc vairākkārtējiem aizliegumiem ēku demontēt inspekcija šā gada vasarā esot atļāvusi ēku pārvietot ar noteikumu, ka tiek veikta ēkas pilnīga restaurācija, lai tā iegūtu otru mūžu.
Kā paskaidroja inspekcijā, nepiekrītot piedāvājumam ēku pārvietot, varētu izveidoties situācija, ka ēka, kura netika ekspluatēta tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, varētu būt pakļauta lēnai iznīcībai.
Kā norādīja VKPAI, jau ilgāku laiku inspekcijas speciālisti esot pauduši atbalstu viedoklim, ka koka ēkas, kuras nav iespējams saglabāt uz vietas, varētu pārvietot uz UNESCO Pasaules kultūras mantojuma Rīgas vēsturiskā centra buferzonā esošo Ķīpsalu, kuras kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa galvenā iezīme ir koka ēkas.
Inspekcija uzskata, ka Ķīpsalas vidē pēc profesionāli veiktas restaurācijas ēkas kultūrvēsturiskā vērtība tikai pieaugtu un būtu arī izpildītas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 3.panta prasības - nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar Kultūras ministrijas VKPAI atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
VKPAI norāda, ka minētās ēkas pārvietošana būtu zināms precedents arī citu avārijas stāvoklī esošo koka ēku saglabāšanai.
Inspekcija norādīja, ka starp ēkas īpašniekiem SIA "Ziemeļzunds" un inspekciju noslēgtais līgums paredz, ka ēkas demontāžas darbus var sākti tikai pēc inspekcijas rakstiskas atļaujas. Tā kā inspekcijā līdz šim neesot iesniegti pieprasītie ēkas arhitektoniskie - mākslinieciskās inventarizācijas materiāli un demontāžas un pārvietošanas projekts, par patlaban sāktajiem demontāžas darbiem pagājušajā nedēļā ir noformēts administratīvo pārkāpumu protokols.
VKPAI norādīja, ka ir ieinteresēta kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus saglabāt to sākotnējās vietās un pilnībā restaurēt, bet, lai to reāli izdarītu, pilsētās esot jāmaina finansu politika attiecībā pret koka mantojumu, bet koka ēku īpašniekiem jāparedz lielāki nodokļu atvieglojumi.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja inspekcijā, minētā koka ēka atrodas blakus kultūras piemineklim - Krīgera pirtij un dziedinātavai, bet pati ēka nav uzskatāma par kultūras pieminekli. Koka ēka ir celta laikā no 1813. līdz 1824.gadam, savukārt eklektisma stila mūra ēka Krīgera pirts ir celta 1884.gadā.
Inspekcija uzsver, - lai gan koka ēka nav kultūras piemineklis, tomēr tā ir rekonstruēta mūra ēkas rekonstrukcijas laikā, un ir pieļaujams, ka abas būves varētu kalpot vienai vai līdzīgai funkcijai.
Pēc vairākkārtējiem aizliegumiem ēku demontēt inspekcija šā gada vasarā esot atļāvusi ēku pārvietot ar noteikumu, ka tiek veikta ēkas pilnīga restaurācija, lai tā iegūtu otru mūžu.
Kā paskaidroja inspekcijā, nepiekrītot piedāvājumam ēku pārvietot, varētu izveidoties situācija, ka ēka, kura netika ekspluatēta tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, varētu būt pakļauta lēnai iznīcībai.
Kā norādīja VKPAI, jau ilgāku laiku inspekcijas speciālisti esot pauduši atbalstu viedoklim, ka koka ēkas, kuras nav iespējams saglabāt uz vietas, varētu pārvietot uz UNESCO Pasaules kultūras mantojuma Rīgas vēsturiskā centra buferzonā esošo Ķīpsalu, kuras kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa galvenā iezīme ir koka ēkas.
Inspekcija uzskata, ka Ķīpsalas vidē pēc profesionāli veiktas restaurācijas ēkas kultūrvēsturiskā vērtība tikai pieaugtu un būtu arī izpildītas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 3.panta prasības - nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar Kultūras ministrijas VKPAI atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
VKPAI norāda, ka minētās ēkas pārvietošana būtu zināms precedents arī citu avārijas stāvoklī esošo koka ēku saglabāšanai.
Inspekcija norādīja, ka starp ēkas īpašniekiem SIA "Ziemeļzunds" un inspekciju noslēgtais līgums paredz, ka ēkas demontāžas darbus var sākti tikai pēc inspekcijas rakstiskas atļaujas. Tā kā inspekcijā līdz šim neesot iesniegti pieprasītie ēkas arhitektoniskie - mākslinieciskās inventarizācijas materiāli un demontāžas un pārvietošanas projekts, par patlaban sāktajiem demontāžas darbiem pagājušajā nedēļā ir noformēts administratīvo pārkāpumu protokols.
VKPAI norādīja, ka ir ieinteresēta kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus saglabāt to sākotnējās vietās un pilnībā restaurēt, bet, lai to reāli izdarītu, pilsētās esot jāmaina finansu politika attiecībā pret koka mantojumu, bet koka ēku īpašniekiem jāparedz lielāki nodokļu atvieglojumi.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA