Koks īstajā vietā
Koks kā pirmšķirīgs būvmateriāls vienmēr ir palicis aktīvajā apritē līdzās moderniem un mūsdienīgiem būvmateriāliem. Koks ir pārbaudīta vērtība gadsimtu garumā un korekti apstrādāts kalpo vairākus gadu desmitus. Dzīvs, elpojošs materiāls, kas tuvs cilvēkiem ar izteiktu vēlmi pēc mājīguma, siltuma un ekoloģiskuma.
Foto: Koks īstajā vietā; autors: Koks īstajā vietāKoks kā pirmšķirīgs būvmateriāls vienmēr ir palicis aktīvajā apritē līdzās moderniem un mūsdienīgiem būvmateriāliem. Koks ir pārbaudīta vērtība gadsimtu garumā un korekti apstrādāts kalpo vairākus gadu desmitus. Dzīvs, elpojošs materiāls, kas tuvs cilvēkiem ar izteiktu vēlmi pēc mājīguma, siltuma un ekoloģiskuma.
Būvdetaļas no koka
Tradicionālas un populāras koka izmantošanas nišas ir grīdas segumi (iekštelpām un terasēm), logu profili, durvis (iekšdurvis un āra durvis), kāpnes. Mājokļa sīkās un it kā neievērojamās detaļas arī vairums gadījumu tiek izgatavotas no koka – tie ir lieveņi, grīdu līstes, palodzes. No koka izgatavo ēku norobežojošās konstrukcijas (koka karkasa ēkas), jumtu segumus (šindeļi), pārsedzes un jumta konstrukcijas.
Koks ir viens no atjaunojamiem resursiem, tā izcilās būvnieciskās vērtības šobrīd pasaulē aktualizē "zaļo" dzīves veidu aizstāvošas organizācijas, jo šāda būvnieciskā politika ir tālredzīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm – ražotājiem un patērētājiem. Nominētie un apbalvotie projekti Latvijas koka arhitektūras gada balvā 2006-2007 (rīkotājs "Zaļās mājas"), bija reāls apliecinājums tam, ka koks ir ne tikai vērtīgs kā būvniecisks materiāls, bet arī mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
Foto: Koks īstajā vietā; autors: Koks īstajā vietāŠķiras un zāģējuma veids
Kokmateriāli Latvijā tiek šķiroti un dalīti saskaņā ar vienotu standartu – "Elites" šķirai nav pieļaujami nekādi defekti, šķira "A" pieļauj 2 zaru vietas metrā, šķira "B" - vairākas zaru vietas un sveķu kabatas. Gaumes ir dažādas. Vieni vēlas koka būvnieciskos vai apdares elementus, kas izgatavoti tikai no augstākās kvalitātes kokmateriāliem, citi ciena dabas faktūras un pat speciāli pasūta raupjus grīdas dēļus, kuros redzamas arī zaru vietas. Izpaltītākie dabiskie "defekti" ir šķiedru slīpums jeb greizšķiedrainība, māzerainums, kabatas, serde, izliekums, nobīdītā serde, dubultā serde, sānsausums, ieaugums, vēzis, viltus kodols, koksnes plankumainība, iekšējā aplieva, mitruma ielāsme.
Nākamais kokmateriālu kvalitātes parametrs ir zāģējuma veids. Augstāk kotējas kokmateriāli, kas zagēti radiāli, tiem ir viendabīgāks tonējums un faktūra, izturīgāki pret mitrumu, praktiksi nav pakļauti deformācijām. Tā kā no kopējā apjoma iegūstami tikai 10-15 procenti radiāli zāģēti kokmateriāli, tad tie ir diezgan dārgi. Ar tangenciālo zāģēšanas metodi iespējams iegūt vairāk derīgu izejmateriālu no kopējā apjoma, kokmateriāli līdz ar to ir lētāki, tiem ir izteikta faktūra un redzami gadskārtu gredzena loki. Salīdzinot ar radiāli zāģētiem kokmateriāliem, tangenciāli zāģētiem ir zemāki tehniskie parametri.
Koka cietība
Koksnes cietība ir atkarīga no koka sugas, kā arī no koka augšanas nosacījumiem, mitruma faktoriem u.c., tāpēc vienas sugas ietvaros rādītāji var ievērojami atšķirties. Neiedziļinoties tehniskajās niansēs cietības noteikšanai, koku sugas tiek iedalītas:
* mīkstās koku sugas - priede, egle, ciedru priede, baltegle, apse, bērzs;
* cietās koku sugas - lapegle, dižskābardis, ozols, osis
* ļoti cietas koku sugas - robīnija, pseidoakācija, skābardis, buksuss, parastā īve, pistācija, ostrija, dzelzsbērzs, kizils u.c.
Turpinājums sekos.
Konsultēja uzņēmuma Ariella direktore Jeļena Aleidzāne
