Koksnes biomasas izmantošana enerģētikā ir atbalstāma, ja tā neapdraud pašu mežsaimniecības nozari
Foto: Koksnes biomasas izmantošana enerģētikā ir atbalstāma, ja tā neapdraud pašu mežsaimniecības nozari
Ņemot vērā faktu, ka koksnes biomasa ilgtermiņā kļūs par nozīmīgāku atjaunojamo resursu enerģijas ieguvē, ir skaidrs, ka augs pieprasījums pēc koksnes, vēstī žurnāls "Kapitāls".
Ņemot vērā faktu, ka koksnes biomasa ilgtermiņā kļūs par nozīmīgāku atjaunojamo resursu enerģijas ieguvē, ir skaidrs, ka augs pieprasījums pēc koksnes. Neveicot resursu mobilizāciju, notiks resursu pārdale no kokrūpniecības uz enerģētikas nozari, un tādējādi tiks zaudēts kokrūpniecības ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā, vēstī žurnāls "Kapitāls".
Tā secinājuši Zemkopības ministrijas eksperti, kuri jūlijā iesnieguši valdībai priekšlikumu par meža resursu potenciāla mobilizācijas programmas izstrādes nepieciešamību.
Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis Kapitālam skaidro, ka šis jautājums, tāpat kā kaimiņvalstīs, īpaši aktualizējas dēļ Krievijas Federācijas izvedmuitas tarifu palielināšanas apaļajiem kokmateriāliem – ar 2009. gada 1. janvāri pilnībā tiks pārtraukts kokmateriālu imports no Krievijas Federācijas.
Resursu mobilizācijas programmas esot izstrādātas arī Somijā un Austrijā. Šo valstu pieredze rāda, ka ir jāveic pasākumi, kas vērsti uz meža īpašniekiem: investīcijas meža izglītībā, investīcijas meža infrastruktūrā un nodokļu samazināšanu, lai palielinātu koksnes pārdošanas apjomus.
Lai arī pat ES nav līdz galam noskaidrots jautājums par to, cik lielā mērā būtu atbalstāma ideja izmantot koksnes resursus enerģētikā, J. Birģelis informē, ka ministrijas nostāja ir viennozīmīga – tā atbalsta saprātīgas un ilgtspējīgas koksnes biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē tiktāl, cik šī attīstība neapdraud pašas mežsaimniecības nozares attīstību.
Dati rādot, ka tiešām pastāv labas iespējas palielināt Latvijā izmantojamās koksnes biomasas daļu siltumenerģijas ražošanai, kā arī izmantošanai decentralizētās koģenerācijas stacijās, ja ir nodrošināts saražotās siltumenerģijas patēriņš. Meža nozares eksperti arī uzskata, ka otrās paaudzes biodegvielas ražošana no koksnes biomasas arī ir iespējama. Tas varētu būt visefektīvākais koksnes izmantošanas veids enerģijas ieguvē, kas prasītu ļoti apjomīgas investīcijas. Pašlaik notiek ļoti intensīva izpēte šo tehnoloģiju attīstībā ASV un Vācijā.
Secinājumi nākotnei ir viennozīmīgi – pieaugošais koksnes pieprasījums rada meža īpašniekiem jaunas iespējas gūt ienākumus, kā arī veicina labklājību, nodarbinātību un ekonomisko attīstību, īpaši lauku rajonos. No otras puses, ilgtspējīga meža apsaimniekošana un meža produkti dod lielu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo vienīgi pasaules okeāni un meži spēj savākt atmosfērā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo CO2.
Meža resursu potenciāla mobilizācijas programmu Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares interešu grupām plānojusi izstrādāt līdz šā gada beigām.
Tā secinājuši Zemkopības ministrijas eksperti, kuri jūlijā iesnieguši valdībai priekšlikumu par meža resursu potenciāla mobilizācijas programmas izstrādes nepieciešamību.
Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis Kapitālam skaidro, ka šis jautājums, tāpat kā kaimiņvalstīs, īpaši aktualizējas dēļ Krievijas Federācijas izvedmuitas tarifu palielināšanas apaļajiem kokmateriāliem – ar 2009. gada 1. janvāri pilnībā tiks pārtraukts kokmateriālu imports no Krievijas Federācijas.
Resursu mobilizācijas programmas esot izstrādātas arī Somijā un Austrijā. Šo valstu pieredze rāda, ka ir jāveic pasākumi, kas vērsti uz meža īpašniekiem: investīcijas meža izglītībā, investīcijas meža infrastruktūrā un nodokļu samazināšanu, lai palielinātu koksnes pārdošanas apjomus.
Lai arī pat ES nav līdz galam noskaidrots jautājums par to, cik lielā mērā būtu atbalstāma ideja izmantot koksnes resursus enerģētikā, J. Birģelis informē, ka ministrijas nostāja ir viennozīmīga – tā atbalsta saprātīgas un ilgtspējīgas koksnes biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē tiktāl, cik šī attīstība neapdraud pašas mežsaimniecības nozares attīstību.
Dati rādot, ka tiešām pastāv labas iespējas palielināt Latvijā izmantojamās koksnes biomasas daļu siltumenerģijas ražošanai, kā arī izmantošanai decentralizētās koģenerācijas stacijās, ja ir nodrošināts saražotās siltumenerģijas patēriņš. Meža nozares eksperti arī uzskata, ka otrās paaudzes biodegvielas ražošana no koksnes biomasas arī ir iespējama. Tas varētu būt visefektīvākais koksnes izmantošanas veids enerģijas ieguvē, kas prasītu ļoti apjomīgas investīcijas. Pašlaik notiek ļoti intensīva izpēte šo tehnoloģiju attīstībā ASV un Vācijā.
Secinājumi nākotnei ir viennozīmīgi – pieaugošais koksnes pieprasījums rada meža īpašniekiem jaunas iespējas gūt ienākumus, kā arī veicina labklājību, nodarbinātību un ekonomisko attīstību, īpaši lauku rajonos. No otras puses, ilgtspējīga meža apsaimniekošana un meža produkti dod lielu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo vienīgi pasaules okeāni un meži spēj savākt atmosfērā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo CO2.
Meža resursu potenciāla mobilizācijas programmu Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares interešu grupām plānojusi izstrādāt līdz šā gada beigām.
