Koksnes plātnes

Foto: Koksnes plātnes; autors: Koksnes plātnes

Ēku celtniecībā aizvien vairāk tiek izmantotas dažādas koksnes plātnes. Attīstoties tehnoloģijām, plātnes kļuvušas izturīgākas, būtiski paplašinājis to izmantošanas iespējas.

Būvniecībā izmanto sasmalcinātas un līmētas koksnes plātnes. Pie pirmās grupas pieskaitāmas OSB (orientētu skaidu plātnes), MDF (kokšķiedras plātnes) un KSP (kokskaidu plātnes). No līmētas koksnes plātnēm populārākais ir saplāksnis, izmanto arī materiālu, kas salīmēts no šauriem un īsiem dēlīšiem.

Sasmalcinātas koksnes plātnes

Sasmalcinātas koksnes plātnes tiek izgatavotas no koksnes pārstrādes produktiem, kam pievieno dažādus dabīgus vai sintētiskus piemaisījumus, lielākoties izmanto formaldehīdu saturošus sveķus. Sveķu daudzums ietekmē materiāla fizikālās un mehāniskās īpašības - ja to īpatsvars ir ļoti liels, plātne pēc sava izskata un daļēji arī īpašībām sāk līdzināties plastikāta izstrādājumiem. Lielākoties plātnes tiek izgatavotas no sasmalcinātas svaigas koksnes, bet dažās valstīs, piemēram, Japānā, Beļģijā, kur ir koksnes trūkums, izmanto arī otrreizējo koksni (vecas mēbeles, kastes).

* Koksnes skaidu plātņu (KSP) ražošanā izmanto smalki sasmalcinātu koksni (šķeldu). Tas ir lētākais koksnes plātņu materiāls.
Skaidu plātnes ir salīdzinoši mitrumieņēmīgas, mitrumā uzbriest un deformējas, pēc tam arī sāk bojāties, tāpēc tās lielākoties izmanto sausās konstrukcijās, kas nav pakļautas lielai slodzei. Arī mitrumizturīgās kokskaidu plātnes nav paredzētas konstrukcijām, kuras ilgstoši atrodas mitrumā. Diezgan bieži kokskaidu plātnes izmanto grīdas klāja veidošanai, tomēr tā sauktajām mitrajām telpām tās nav ieteicamas. Grīdas klājs ir stabilāks un līdzenāks, bez izteiktām savienojumu vietām, ja izmanto gropētas (spundētas) plātnes.

Lai padarītu kokskaidu plātnes mehāniski izturīgākas, mitrumu neieņēmīgākas un vizuāli pievilcīgākas, virspusē pielīmē citu materiālu – finieri vai laminātu. Laminētas un finierētas kokskaidu plātnes plātnes izmanto mēbeļu ražošanā, kā arī virtuves darbavirsmu, palodžu un citu interjera izstrādājumu izgatavošanā, taču jārēķinās, ka arī laminēts KSP ir salīdzinoši jutīgs prêt mitrumu, jo mitrums var iekļūt plātnē pa savienojumu vietām, kuras nav aizsargātas ar laminējumu.
Kokskaidu plātņu izstrādājumi nav remontējami. Tā kā tas ir salīdzinoši lēts materiāls, celtniecībā to bieži izmanto pagaidu un palīgkonstrukcijās.

* Kokšķiedras plātnes (MDF) ir līdzīgas preskartonam, bet biezākas, ar lielāku blīvumu, tās izgatavo no ļoti smalki sasmalcinātas koka šķiedras. Atšķirībā no preskartona un kokskaidu plātnēm, tas ir frēzējams un viegli zāģējams materiāls, no tā var izgatavot interesanta dizaina mēbeles un citas interjerā redzamas lietas un detaļas
Trūkums – tās nav remontējamas. Būvkonstrukcijās MDF neizmanto, jo šīs plātnes nav slodzes un mitruma izturīgas. MDF plātnes var krāsot, finierēt vai laminēt.

* Orientēto kokskaidu plātnes (OSB) ir viens no populārākajiem plātņu veidiem, ko izmanto kā konstruktīvo materiālu ēku celtniecībā un dažkārt arī iekštelpu apdarē. To izgatavošanā izmanto lielākas skaidas, kas tiek iegūtas no svaiga, nežāvēta apaļkoka, lai skaidas ir elastīgākas. Skaidas tiek orientētas trīs slāņos (uzbūve nedaudz atgādina saplāksni) - vidējā skaidu rinda tiek orientēta perpendikulāri augšējai un apakšējai, tādējādi uzlabojot materiāla fizikālās un mehāniskās īpašības - tas ir lokans, taču izturīgs, ar stabiliem izmēriem, salīdzinoši maz mitrumieņēmīgs. Vertikālās (sienu) un slīpās (jumta) konstrukcijās mitrumizturīgās OSB plātnes kādu laiku var palikt pat bez apdares - lietusūdens no tām notek, materiālu nesamērcējot. "arējās plaknēs ieteicams izmantot mitrumizturīgo OSB.

Plātnes izturīgums lielā mērā atkarīgs no tās biezuma, respektīvi, slāņu skaita. Celtniecībā lielākoties izmanto trīskārtainu OSB. Pieckārtainas OSB plātnes fizikālo īpašību ziņā jau ir līdzīgas saplāksnim. Jumta un grīdas klājam, kā arī ēkas sienu konstrukcijās ieteicamas gropētas OSB plātnes, kuru malas iespējams sabīdīt cieši kopā, neveidojot plaknē lauzumus.
OSB izmanto arī kombinētajos materiālos siju ražošanā (siju vertikālajā daļā izmanto OSB, bet horizontālajā - īpašu, vienā virzienā, nevis krusteniski līmētu saplāksni). Šādas sijas ir daudz vieglākas par metāla veidojumiem, turklāt koksnes materiāliem ir daudz mazāka siltumvadāmība, tāpēc caur šāda tipa konstrukciju siltums noplūst daudz mazāk. Ar šādām konstrukcijām ir arī daudz vieglāk strādāt, vienkāršāki stiprinājuma elementi. No kombinētajiem materiāliem iespējams uzcelt gandrīz vai visu māju.

Saplāksnis

Saplāksnis ir visizturīgākais un viskvalitatīvākais pārstrādātas koksnes plātņveida izstrādājums, tam ir visplašākās izmantošanas iespējas - sākot no būvkonstrukcijām līdz mēbelēm un iekštelpu dekoratīvajai apdarei. Saplāksni izmanto arī dažās īpaši specifiskās vietās, agresīvās vidēs, kur tērauda vai cita metāla izstrādājumi īsā mūža un neizturības dēļ nav izmantojami.

Saplāksnis tiek veidots no lobīta finiera (dažreiz saplāksni kļūdaini sauc par finieri, bet finieris ir tikai viena kārtiņa no daudzām saplāksni veidojošām kārtām).
Lobīto finieri Latvijā izgatavo no bērza. Finiera kārtas tiek salīmētas vairākās kārtās, katru nākamo liekot perpendikulāri iepriekšejās kārtas šķiedras virzienam. Šķiedras krusteniskums rada labāku fizikālo un mehānisko noturību. Saplāksnis ir arī viegli apstrādājams, to iespējams pat liekt. Vienīgais trūkums salīdzinājumā ar KSP, MDF un OSB – augstāka cena.

Mēbeļu ražošanā izmanto augstākās škiras (B un BB) saplāksni, kuram abas puses ir gludas un bez redzamām zaru vietām. Tā kā bērza koksnei nav izteikta faktūra un nokrāsa, interjera apdarē to nereti izmanto kā pamatni, uz kuras klāj dekoratīvāku materiālu.

Būvkonstrukcijās bieži izmanto mitrumizturīgo saplāksni (no parastā tas vizuāli atšķiras ar tumšāku līmes slāni). Saplāksni plaši izmanto jumta un grīdas klāja veidošanai. Līdzenākas virsmas veidošanai ieteicams gropētais saplāksnis. Ar speciāli apstrādātu saplāksni (aplīmētu ar formaldehīdu saturošiem sveķiem piesūcinātu papīru) tiek apdarinātas arī māju fasādes. Šāda apdare ir dekoratīva, mitrumnoturīga un ilgmūžīga.

Līmēta koka plātnes

Līmēta koka plātnes veiksmīgi aizvieto veselus dēļus, jo tām nav raksturīga raukšanās un samešanās – plātnes ir izmēros stabilākas un neko nezaudē no koka stiprības. Taču līmēta koka izstrādājumi, tāpat kā no veseliem dēliem izgatavotie, jāsargā no mitruma, netīrumiem, tiešas saules starojuma iedarbības, šim nolūkam izmantojot krāsas, lakas vai eļļas pārklājumus.
Plātnes var būt līmētas no dēlīšiem, kas ir pilnā plātnes garumā, vai arī sastiķētas no īsākiem dēlīšiem, līdzīgi parketam. Izvēloties interjeram (palodzēm, darba virsmām) plātnes, kas veidotas no maziem dēlīšiem, parasti tās noklāj ar necaurspīdīgu krāsu, lai nebūtu redzamas dēlīšu savienojumu līnijas. Interjera vajadzībām izmanto augstvērtīgas plātnes, kas izgatavotas no dēļiem, kam izzāgētas zaru vietas un nav arī cita veida redzamu defektu. Būvniecībā un neredzamās mēbeļu konstrukcijās izmanto arī zemākas apstrādes kvalitātes plātnes.

Līmēta koka izstrādājumi ir remontējami. Salīdzinājumā ar kokskaidu un kokšķiedras plātnēm tie ir mitrumizturīgāki, spēj nest lielāku slodzi, iespējami dažādi apstrādes varianti.

Der zināt
* Bieži uzskata, ka mitrumizturīgu materiālu var turēt ārā, kur pagadās, un atstāt vaļējās konstrukcijās, pakļaujot tās tiešai ūdens iedarbībai. Taču koka plātņu mitrumnoturīgums attiecas tikai uz atmosfēras mitrumu, nevis ūdeni. Pat laminēta plātne, ja tā ilgstoši saskaras ar ūdeni, uzsūc mitrumu un deformējas (uzburbst). Tipiska kļūda - rudenī tiek uzlikts OSB jumta klājs un tikai pavasarī tiek klāts bitumena šindeļu segums. Plātnes virsējā daļa šajā laikā mitruma iespaidā periodiski uzbriest un izžūst. Kaut arī jumts netek un plātne nav redzami deformējusies, šo svārstību iespaidā tās virsma kļūst poraina un spuraina, tādēļ tai vairs nav laba saķere ar bitumena šindeļiem, kas nākotnē var izraisīt citas problēmas.

* Plātņveida materiālus pirms to izmantošanas vēlams pielāgot videi. - proti, ja šodien tiek atvesti plātņu materiāli, Tiem vajadzētu ļaut vismaz diennakti nostāvēt tajos apstākļos, temperatūrā un mitrumā, kādā tie tiks ieklāti un izmantoti.

*Plātnes jāieklāj vismaz ar 1 mm atstarpi, malā pie sienas atstājot 2 - 3 mm, jo atmosfēras mitruma un temperatūras svārstību iedarbībā tās gan saraujas, gan izplešas. Ja plātnes saliktas cieši kopā, koksne piebriest un paceļas uz augšu.