Kolkasragā tūristu apkalpošanas centrs uzbūvēts, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu
Kolkasragā tūristu apkalpošanas centra ēka uzbūvēta pirms apstiprināta Kolkas ciema robeža, tādejādi pārkāpts Aizsargjoslu likums, secinājusi Vides valsts inspekcija (VVI).
Kolkasragā tūristu apkalpošanas centra ēka uzbūvēta pirms apstiprināta Kolkas ciema robeža, tādejādi pārkāpts Aizsargjoslu likums, secinājusi Vides valsts inspekcija (VVI).
Kā aģentūru LETA informēja VVI pārstāvis Mārtiņš Kalniņš, VVI secinājusi, ka Kolkas pagasta Kolkas ciema teritorijā, Kolkasragā, ir pabeigta jaunbūves - tūristu apkalpošanas centra ēkas - būvniecība.
Kā informēja Kalniņš, tūristu apkalpošanas centra būvniecībai ir saņemts Rojas apvienotās būvvaldes izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un būvatļauja.
Saskaņojumu un atzinumu ir izsniedzis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (IVNB), Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) izdevusi tehniskos noteikumus "Tūristu apkalpošanas centra būvniecībai" un devusi izziņu par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā, atzinumu sniegusi arī Slīteres nacionālā parka (SNP) administrācija par to, ka nav iebildumi par objekta nodošanu ekspluatācijā.
Kalniņš skaidroja, ka vides institūciju rīcība, visticamāk, uzskatāma par paviršību. Objekta celtniecību vispirms saskaņojusi būvvalde, un pārējās institūcijas jautājumam vairs nav pievērsušās tik detalizēti.
Viņš atzina, ka Kolkas ciema robežu noteikšanu nepieciešamību var uzskatīt par formalitāti. Saskaņā ar pagasta padomes sēdē 2003.gada 6.maijā apstiprināto Kolkas pagasta teritorijas plānojumu Kolkasrags ir iedalīts jauktas sabiedriskas nozīmes un darījuma teritorijā. Visticamāk, ciema robeža arī tiktu apstiprināta plānotajā teritorijā. Tomēr, kamēr robeža nav apstiprināta, krasta kāpu aizsargjoslas platums Kolkas ciemā ir 300 metri.
VVI norāda, ka Kolkasrags ietilpst Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī Slīteres Nacionālā parka (SNP) ainavu aizsardzības zonā. Teritorijai valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss piešķirts ar 2000.gada 26.marta Slīteres Nacionālā parka likumu.
Apkopoto informāciju VVI iesniegs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kura par situāciju sniegs galīgo atzinumu.
Kā informēja Kalniņš, jaunbūve pieder SIA "Kolkasrags". Saskaņā ar informāciju "Lursoft" datu bāzē SIA "Kolkasrags" īpašnieki ir Kolkas pagasta padome, kurai pieder 49% uzņēmuma daļu un SIA "Nākotnes parks", kurai pieder 51% daļu. SIA "Nākotnes parks" vienīgā īpašniece savukārt ir Benita Sadauska.
Jau ziņots, ka RAPLM iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un citas vērtīgas pašvaldības teritorijas. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga - vairāk nekā 14 hektāru - īpašnieci ir kļuva Sadauska.
Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Savukārt uzņēmēja, automašīnu "Mercedes Benz" tirgotāja Latvijā Benita Sadauska kopīgi ar pašvaldību sola sakārtot teritoriju Kolkasragā atbilstoši dabas lieguma zonai, lai saglabātu šīs vietas unikalitāti.
Kā aģentūrai LETA sacīja Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose, viņa joprojām uzskata, ka pagasta padome ir rīkojusies saskaņā ar Latvijas likumiem, arī šis līgums par SIA "Kolkasrags" izveidošanu, viņasprāt, atbilst likumu normām.
Ose uzsvēra, ka līdz šim brīdim viņa nav saņēmusi nekādu oficiālu dokumentu vai sazinājusies ar RAPLM par notikumiem pēdējā laikā, kas saistīti ar Kolkasraga īpašnieka un statusa maiņu.
No RAPLM ir zvanījusi tikai viena pārstāve, un informāciju, kuru ministrijas un citas institūcijas, viņa uzzinot no masu medijiem. Ose atgādināja, ka šie notikumi par SIA "Kolkasrags" veidošanu ir gadu veci un, iespējams, interesi izraisa, ka RAPLM lūdza iesniegt pagasta padomes sēžu protokolus no 2003.gada jūnija līdz gada beigām.
Ose pieļauj, ka interesi par protokoliem izraisījis fakts, ka pagasta teritorijā zeme pieder arī bijušajam Ministru prezidentam Einaram Repšem.
Pašvaldības vadītāja uzskata, ka pagasta finansiālais stāvoklis ir tāds, ka pagasts ir spiests meklēt tādus finanšu līdzekļu piesaistes veidus, kas ļautu ne tikai uzturēt pagasta ikdienas vajadzības, bet arī veicinātu pagasta attīstību. Līdz šim nekādi finansiāli resursi neļāva izstrādāt attīstības projektus.
Ose izteica cerību, ka SIA "Kolkasrags" ir viens no mēģinājumiem, piesaistot privāto investoru, pavirzīt uz priekšu pagasta ievērojamāko vērtību - Kolkas raga attīstību un labiekārtošanu saskaņā ar likumiem - veidot tūrisma attīstībai nepieciešamo infrastruktūru.
Ose skaidroja, ka izveidotajā SIA pašvaldība ir ieguldījusi 14 ha zemi par 113 000 latiem. Savukārt partnere Sadauska ieguldījusi 110 000 latu.
Ose uzskata, ka īpašnieku proporcija - pagastam 49%, bet Sadauskai 51% - ir pietiekama, lai pagasts spētu kontrolēt izveidotajā uzņēmumā notiekošo, jo bez pagasta akcepta nedrīkst pieņemt būtiskus lēmumus.
Kā aģentūru LETA informēja VVI pārstāvis Mārtiņš Kalniņš, VVI secinājusi, ka Kolkas pagasta Kolkas ciema teritorijā, Kolkasragā, ir pabeigta jaunbūves - tūristu apkalpošanas centra ēkas - būvniecība.
Kā informēja Kalniņš, tūristu apkalpošanas centra būvniecībai ir saņemts Rojas apvienotās būvvaldes izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un būvatļauja.
Saskaņojumu un atzinumu ir izsniedzis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (IVNB), Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) izdevusi tehniskos noteikumus "Tūristu apkalpošanas centra būvniecībai" un devusi izziņu par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā, atzinumu sniegusi arī Slīteres nacionālā parka (SNP) administrācija par to, ka nav iebildumi par objekta nodošanu ekspluatācijā.
Kalniņš skaidroja, ka vides institūciju rīcība, visticamāk, uzskatāma par paviršību. Objekta celtniecību vispirms saskaņojusi būvvalde, un pārējās institūcijas jautājumam vairs nav pievērsušās tik detalizēti.
Viņš atzina, ka Kolkas ciema robežu noteikšanu nepieciešamību var uzskatīt par formalitāti. Saskaņā ar pagasta padomes sēdē 2003.gada 6.maijā apstiprināto Kolkas pagasta teritorijas plānojumu Kolkasrags ir iedalīts jauktas sabiedriskas nozīmes un darījuma teritorijā. Visticamāk, ciema robeža arī tiktu apstiprināta plānotajā teritorijā. Tomēr, kamēr robeža nav apstiprināta, krasta kāpu aizsargjoslas platums Kolkas ciemā ir 300 metri.
VVI norāda, ka Kolkasrags ietilpst Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī Slīteres Nacionālā parka (SNP) ainavu aizsardzības zonā. Teritorijai valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss piešķirts ar 2000.gada 26.marta Slīteres Nacionālā parka likumu.
Apkopoto informāciju VVI iesniegs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kura par situāciju sniegs galīgo atzinumu.
Kā informēja Kalniņš, jaunbūve pieder SIA "Kolkasrags". Saskaņā ar informāciju "Lursoft" datu bāzē SIA "Kolkasrags" īpašnieki ir Kolkas pagasta padome, kurai pieder 49% uzņēmuma daļu un SIA "Nākotnes parks", kurai pieder 51% daļu. SIA "Nākotnes parks" vienīgā īpašniece savukārt ir Benita Sadauska.
Jau ziņots, ka RAPLM iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un citas vērtīgas pašvaldības teritorijas. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga - vairāk nekā 14 hektāru - īpašnieci ir kļuva Sadauska.
Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Savukārt uzņēmēja, automašīnu "Mercedes Benz" tirgotāja Latvijā Benita Sadauska kopīgi ar pašvaldību sola sakārtot teritoriju Kolkasragā atbilstoši dabas lieguma zonai, lai saglabātu šīs vietas unikalitāti.
Kā aģentūrai LETA sacīja Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose, viņa joprojām uzskata, ka pagasta padome ir rīkojusies saskaņā ar Latvijas likumiem, arī šis līgums par SIA "Kolkasrags" izveidošanu, viņasprāt, atbilst likumu normām.
Ose uzsvēra, ka līdz šim brīdim viņa nav saņēmusi nekādu oficiālu dokumentu vai sazinājusies ar RAPLM par notikumiem pēdējā laikā, kas saistīti ar Kolkasraga īpašnieka un statusa maiņu.
No RAPLM ir zvanījusi tikai viena pārstāve, un informāciju, kuru ministrijas un citas institūcijas, viņa uzzinot no masu medijiem. Ose atgādināja, ka šie notikumi par SIA "Kolkasrags" veidošanu ir gadu veci un, iespējams, interesi izraisa, ka RAPLM lūdza iesniegt pagasta padomes sēžu protokolus no 2003.gada jūnija līdz gada beigām.
Ose pieļauj, ka interesi par protokoliem izraisījis fakts, ka pagasta teritorijā zeme pieder arī bijušajam Ministru prezidentam Einaram Repšem.
Pašvaldības vadītāja uzskata, ka pagasta finansiālais stāvoklis ir tāds, ka pagasts ir spiests meklēt tādus finanšu līdzekļu piesaistes veidus, kas ļautu ne tikai uzturēt pagasta ikdienas vajadzības, bet arī veicinātu pagasta attīstību. Līdz šim nekādi finansiāli resursi neļāva izstrādāt attīstības projektus.
Ose izteica cerību, ka SIA "Kolkasrags" ir viens no mēģinājumiem, piesaistot privāto investoru, pavirzīt uz priekšu pagasta ievērojamāko vērtību - Kolkas raga attīstību un labiekārtošanu saskaņā ar likumiem - veidot tūrisma attīstībai nepieciešamo infrastruktūru.
Ose skaidroja, ka izveidotajā SIA pašvaldība ir ieguldījusi 14 ha zemi par 113 000 latiem. Savukārt partnere Sadauska ieguldījusi 110 000 latu.
Ose uzskata, ka īpašnieku proporcija - pagastam 49%, bet Sadauskai 51% - ir pietiekama, lai pagasts spētu kontrolēt izveidotajā uzņēmumā notiekošo, jo bez pagasta akcepta nedrīkst pieņemt būtiskus lēmumus.