Komercobjektu tirdzniecības segmentā spekulatīvie darījumi vairs nav aktuāli
Ja pirms ekonomiskās krīzes, tā dēvētā "nekustamo īpašumu buma" laikā, liela daļa komercobjektu tika iegādāti ar mērķi tos pārdot tālāk par augstāku cenu, tad šobrīd šāda tendence ir praktiski izzudusi. Šobrīd objektu tālākpārdošana ir pārtapusi par sakārtotu un organizētu procesu, kura mērķis nav ātra peļņa, bet drīzāk pārdomāts un tālredzīgs bizness.
Kā stāsta nekustamo īpašumu kompānijas "Realia" Komercobjektu nodaļas vadītājs Vitālijs Varslavans, šajā ziņā ekonomiskā krīze bija labs ierocis cīņā ar īpašumu spekulantiem. "Tagad mēs redzam daudz iesāktu, nepabeigtu un tukšu objektu, kas ir visu šo spekulatīvo darījumu sekas. Pirms krīzes ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu varēja nodarboties ikviens, kam nebija slinkums," stāsta speciālists. Sākoties ekonomiskajai krīzei daudzi projekti tika "iesaldēti" un no tirgus pazuda arī virkne "attīstītāju".
Krīzes laikā aktivitātes komercobjektu tirdzniecībā bija minimālas, jo zināma stagnācija bija vērojama daudzās tautsaimniecības nozarē. Tostarp daudz kompānijas taupības dēļ bija spiestas reorganizēt savu darbību, bieži vien pārceļoties uz citām, lētākām vai mazākām telpām.
Tāpat krīzes seku rezultātā daudzi komercīpašumi to īpašnieku neatmaksāto hipotekāro kredītu dēļ nonāca banku pārziņā. Šobrīd daudzi šādi objekti tiek piedāvāti izsolēs vai banku meitas uzņēmumi, kas pārvalda tos un mekle pircējus. Kā norāda V.Varslavans, daudzien no tiem objektiem ir pievilcīgas cenas, un bankas pircējiem piedāvā izdevīgus nosacījumus. Tas dod iespēju tiem nekustamā īpašuma tirgu dalībniekiem, kas nav pārslogoti ar parādiem un kuriem ir brīvi līdzekļi, veikt izdevīgus darījumus un paplašināt nomas platību piedāvājumu. Savukārt kompānijām, kas "treknajos" gados nevarēja atrast piemērotus objektus savam biznesam īpašnieku "apetītes" dēļ, tagad varēja atrast tos par ļoti pieņemamām cenām.
V.Varslavans nenoliedz, ka objektu tālākpārdošana pastāv, taču tai vairs nav spekulatīvs raksturs un ikviens darījums tiek slēgts ar mērķi attīstīt konkrēto projektu nevis censties no tā pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Tiesa, neraugoties uz valdības paziņojumiem, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, šobrīd atsevišķas kompānijas vairs netiek galā ar parādiem un pieņem lēmumu pārdot savus nekustamos īpašumus. Tas ne vienmēr izdodas nesamērīgi lielo parādu apjoma dēļ vai arī līdzšinējais īpašnieks vēlas atgūt visu nekustamajā īpašumā ieguldīto naudu. Vēl viens iemesls, kāpēc objektu pārdošana nesokas tik raiti – tā vērtības pārrēķins atbilstoši reālajai tirgus situācijai. Šie ir iemesli, kuru dēļ šādiem īpašniekiem draud īpašumu atsavināšana.
Būtiska loma nekustamo īpašumu tirgus attīstībā ir uzturēšanās atļaujām, kas ārvalstniekiem iegūstamas, iegādājot īpašumu par summu sākot no 100 000 Ls Rīgas plānojuma rajonā. V. Varslavans norāda, ka, neraugoties uz politiskām spekulācijām ap šo tēmu, tieši pateicoties uzturēšanās atļaujām atdzīvojusies dzīvojamo namu celtniecība un rekonstrukcija Rīgā un Jūrmalā. Tam ir liela nozīme kopējā tautsaimniecības attīstībā.
Plašāka informācija:
Guntis Jaunzems
Tel.: +371 29209364
E-pasts: guntis@realia.lv