Kompostam vai biodegvielai?

Ik gadu ES tiek saražoti vairāk nekā 100 miljoni tonnu bioatkritumu — kartupeļu mizas, olu čaumalas, dārzā izravētās nezāles un tamlīdzīgi. Tos var izmantot kompostam vai biodegvielai, vienlaikus mazinot vides piesārņojumu, taču visbiežāk tie tiek samesti kopā ar citiem atkritumiem. Parlaments vēlas to mainīt, tādēļ prasa noteikumus, kas uzlabotu atkritumu pārstrādi dalībvalstīs.

Eiropas Savienībā bioatkritumi veido vairāk nekā 30% cieto sadzīves atkritumu. Pēc definīcijas tie ir bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un līdzīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.

Tie neietver mežsaimniecības vai lauksaimniecības atlikumus, mēslojumu, notekūdeņu dūņas vai citus bioloģiski noārdāmus atkritumus, kā dabīgi tekstilmateriāli, papīrs un pārstrādāta koksne.

Pašreizējās metodes

Visizplatītākā atkritumu likvidēšanas metode ES ir apglabāšana poligonos (ES vidēji 41%, Lietuvā un Polijā 90% bioatkritumu), lai gan saskaņā ar atkritumu hierarhijas principiem tas videi un ekonomikai ir pats sliktākais variants.

Daudzās valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā (Flandrijā), Dānijā, Itālijā (ziemeļos), Nīderlandē, Spānijā (Katalonijā) un Zviedrijā sekmīgi darbojas dalītās vākšanas sistēmas.

Zviedrijā (47%) un Dānijā (55%) bioatkritumus arī dedzina. Atkarībā no tās energoefektivitātes sadedzināšanu var uzskatīt gan par enerģijas reģenerāciju, gan atkritumu likvidēšanu.

Kompostēšana ir vispazīstamākais bioloģiskās apstrādes veids, kuru visplašāk izmanto Austrijā un Vācijā. Tā vispiemērotākā ir zaļajiem atkritumiem un koksnei.

Jāizmanto atkritumu potenciāls

Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka bioatkritumi jāuztver kā vērtīgs dabas resurss, ko var izmantot augstas kvalitātes komposta ražošanai, tādējādi mazinot augsnes degradāciju Eiropā un saglabājot tās auglību.

Tāpat videi un ekonomikai izdevīga ir transporta biodegvielas ieguve no bioatkritumiem. Finansiālā ziņā ieguvumi no pienācīgās atkritumu pārstrādes varētu būt līdz pat septiņi miljardi eiro gadā.

Parlaments prasa, lai visā ES tiktu noteikta obligātā atkritumu dalītā vākšana, izņemot gadījumus, kad tā nav pamatota no vides un ekonomikas viedokļa. Tāpat jānosaka pienākums bioatkritumus pārstrādāt otrreiz.

Parlaments uzsver, ka daudzās dalībvalstīs nepieciešamā infrastruktūra jau ir izveidota, taču ir jāievieš finanšu stimuli, lai radītu un nostiprinātu pārstrādes produktu tirgu.

Tāpat parlamentārieši mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt izpratnes par vides jautājumiem veidošanas pasākumus šajā jomā, it īpaši skolās un augstākās izglītības mācību iestādēs.

Eiropas parlaments