Koncertzāli Rīgā būvēs uz AB dambja, laikmetīgās mākslas muzeju - Andrejsalā
Jaunā akustiskā koncertzāle Rīgā tiks būvēta uz AB dambja, bet laikmetīgās mākslas muzejs - Andrejsalā, pārbūvējot šim mērķim bijušās termoelektrocentrāles ēku.
Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne, šādu lēmumu šodien pieņēma Kultūras ministrijas un Rīgas domes izveidotā koordinācijas komisija.
Rīgas domes un Kultūras ministrijas darbiniekiem tiks uzdots veikt nepieciešamās darbības abu apbūves platību rezervēšanai, kā arī sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā un Rīgas domē līgumu projektus par valsts un galvaspilsētas pašvaldības sadarbību šo abu kultūras objektu celtniecībā.
Lai varētu realizēt koncertzāles projektu, būs jāprecizē Rīgas brīvostas teritorija, izslēdzot no tās AB dambi.
Kā LETA jau ziņoja, 9.novembrī Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai koncertzāles projekta īstenošanai paredzēt finansējumu 7 miljonu latu apmērā no 2004.gadā privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem.
Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtnes ir Latvijas valdības atzīta kultūras prioritāte. Šīs ēkas, pēc Kultūras ministrijas domām, būs pamanāmas kultūras zīmes gan Latvijas, gan arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Valdības deklarācija paredz, ka šīs ēkas jāuzbūvē līdz 2008.gada beigām.
Nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja šā gada 15.jūnijā.
Jaunajā akustiskajā koncertzālē iecerēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un Kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas u.c.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras vienlaicīgi varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka lielajā zālē atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu vienlaicīgi atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būtu paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, bet ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažāda rakstura pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai iecerēts piesaistīt nozīmīgus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tādējādi noņemot nozīmīgu finanšu slogu no valsts un pašvaldības pleciem.
40 dienu laikā pēc lēmuma par projektējamo ēku pilsētbūvnieciskā novietojuma pieņemšanas tiks izsludināts atklāts skiču konkurss, un tajā tiks aicinātas piedalīties gan Latvijas, gan starptautiskas arhitektu komandas. Konkursa žūrija pēc vienlīdzīgiem kritērijiem izvērtēs visus skiču projekta konkursā iesūtītos darbus.
Koordinācijas komisijas priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), priekšsēdētājas vietnieks - Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP). Komisijas sastāvā ir Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP), Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, Saeimas deputāts, koncertzāles darba grupas priekšsēdētājs Raimonds Pauls (TP) un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors, Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupas priekšsēdētājs Edgars Vērpe.
Rīgas domes un Kultūras ministrijas darbiniekiem tiks uzdots veikt nepieciešamās darbības abu apbūves platību rezervēšanai, kā arī sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā un Rīgas domē līgumu projektus par valsts un galvaspilsētas pašvaldības sadarbību šo abu kultūras objektu celtniecībā.
Lai varētu realizēt koncertzāles projektu, būs jāprecizē Rīgas brīvostas teritorija, izslēdzot no tās AB dambi.
Kā LETA jau ziņoja, 9.novembrī Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai koncertzāles projekta īstenošanai paredzēt finansējumu 7 miljonu latu apmērā no 2004.gadā privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem.
Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtnes ir Latvijas valdības atzīta kultūras prioritāte. Šīs ēkas, pēc Kultūras ministrijas domām, būs pamanāmas kultūras zīmes gan Latvijas, gan arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Valdības deklarācija paredz, ka šīs ēkas jāuzbūvē līdz 2008.gada beigām.
Nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja šā gada 15.jūnijā.
Jaunajā akustiskajā koncertzālē iecerēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un Kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas u.c.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras vienlaicīgi varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka lielajā zālē atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu vienlaicīgi atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būtu paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, bet ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažāda rakstura pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai iecerēts piesaistīt nozīmīgus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tādējādi noņemot nozīmīgu finanšu slogu no valsts un pašvaldības pleciem.
40 dienu laikā pēc lēmuma par projektējamo ēku pilsētbūvnieciskā novietojuma pieņemšanas tiks izsludināts atklāts skiču konkurss, un tajā tiks aicinātas piedalīties gan Latvijas, gan starptautiskas arhitektu komandas. Konkursa žūrija pēc vienlīdzīgiem kritērijiem izvērtēs visus skiču projekta konkursā iesūtītos darbus.
Koordinācijas komisijas priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), priekšsēdētājas vietnieks - Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP). Komisijas sastāvā ir Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP), Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, Saeimas deputāts, koncertzāles darba grupas priekšsēdētājs Raimonds Pauls (TP) un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors, Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupas priekšsēdētājs Edgars Vērpe.