Konference "Kā Latvijā izpildīt energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES mērķus?"
2014.gada 11.aprīlī Eiropas mājā Rīgā notika vadības konsultāciju aģentūras META ADVISORY rīkota konference par risinājumu izvēli energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES (Direktīvas) mērķu sasniegšanai Latvijā. Konferencē piedalījās energoapgādes, rūpniecības, ēku apsaimniekošanas un energoservisa uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, tostarp no Rīgas enerģētikas aģentūras (REA).
Diskusijas pamatā bija trīs prezentācijas. Ļoti vispusīga bija Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas (LSUA prezidents I.Rūsis) prezentācija. Tajā tika norādīts centralizētās siltumapgādes (CSA) īpatsvars 15% attiecībā pret citiem enerģijas patēriņa sektoriem Latvijas energobilancē un tika izteiktas bažas sakarā ar neadekvāti augstās pienākuma shēmas uzlikšanu uz centralizēto siltumapgādi, rosinot apsvērt enerģijas ietaupījumu mērķos ietvert arī transporta sektoru un TECu rekonstrukcijas ietaupījumus.
Prezentācijā tika analizēti energoefektivitātes aspekti visos enerģijas plūsmas posmos: ražošanā, transportēšanā un pie patērētāja, uzsverot nepieciešamību skatīt sistēmas kopumā un secīgu prioritāti atbalstot energoefektīvākos risinājumus:
• Ražošanā – koģenerāciju ar siltuma/aukstuma apgādi, CSA, individuālu/ lokālu siltumapgādi,
• Ekonomiski pamatoti risinājumi valsts, pašvaldību līmenī, kas nodrošina siltumenerģijas un elektroenerģijas zemāko izmaksu līmeni,
• CSA patērētāju energoefektivitātes paaugstināšanas līmeņu un tempu sabalansēšanu ar jaunu slodžu pieslēgumu attīstības tempu,
• Energoplānošanas iekļaušana Pašvaldības teritorijas attīstības plānā: Pašvaldība ->Ministrija ->Pašvaldība,
• Enerģijas tarifu un galapatērētāju enerģijas cenas noteikšanai jābūt vienkāršai, saprotamai, izmērāmai, konsekventai un jāatspoguļo reālo izmaksu struktūra,
• Par energoapgādes sistēmai optimālāko līmeņatzīmi, uz ko virzīt ēku renovācijas procesu šodienas enerģijas un būvdarbu izmaksu apstākļos, tiekot atzīta zema enerģijas patēriņa ēka (60 kWh/m² gadā).
Direktīvā 2012/27/EK iestrādātais kumulatīvais ietaupījumu princips prasot obligātā pienākuma shēmas pasākumu izpildi uzsākt nekavējoties. Tāpat I.Rūša prezentācijā bija ilustrēti vairāki tehniskie uzlabojumi pie patērētājiem un pārvadē, to validēšanas priekšlikumi un tarifu varianti samazinoties enerģijas patēriņam ēkās, kā arī siltuma tarifa pieaugums sešās dažādās Latvijas pilsētās, ja siltumenerģijas patēriņš CSA sistēmās samazinātos straujāk par jaunu slodžu pieslēgumiem par 5% vai 10%.
SIA "Salaspils siltums" (valdes locekle I.Bērziņa-Veita) un Salaspils domes (priekšsēdētājs R.Čudars) kopējā prezentācija pēc būtības turpināja LSUA vēstījumu par pašvaldības teritorijā esošās CSA sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas izaicinājumiem Direktīvas mērķu sakarā. Jau šajā apkures sezonā tikušas apsekotas pašvaldības ēkas un veikti pirmie energotaupības pasākumi, kā arī iezīmēti iespējamie turpmākie uzlabojumu risinājumi, kuru īstenošanai būtu jāapsver iespēja veidot pašvaldības energoservisa uzņēmumu (PEKO). Salaspils novada apbūves noteikumos (stājušies spēkā 2013.gada jūlijā) ir iestrādāts 120.punkts, kurā noteikti gadījumi kad CSA zonā esošajās un plānotajās CSA nodrošinājuma teritorijās ekspluatējamu un jaunbūvējamu ēku īpašnieki var izvēlēties citu siltumapgādes veidu, un, tas ir iespējams divos gadījumos:
• Tiek paredzēta tehnoloģija bez kurināmā siltumenerģijas ražošanas (elektroapkure, saules kolektori, siltumsūkņi u.c.),
• Ja alternatīva ir izdevīgāka par CSA, izdevīgumu pamatojot ar siltumenerģijas tarifa aprēķinu pēc metodikas, kādu izmanto esošās CSA sistēmas operators.
Energoservisa kompānija - ESKO piesaista privātā sektora līdzekļus. Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs. ESKO veic padziļinātu objektu analīzi ar nolūku rast energoefektivitātes risinājumu, organizē renovāciju un ieguldīto izdevumu atgūšanu (5 līdz 20 gados). Viens šķērslis ESKO attīstībai - klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem, kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus. Šiem un citiem ar ESKO un PEKO saistītiem jautājumiem bija veltīta advokātu biroja "Triniti" pārstāvja Harija Lielvārda prezentācija "Vienošanās ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem: riski un risinājumi".
Konferences nobeigumā tika diskutēts par svarīgiem elementiem no Ministru kabineta koncepcijas par energoefektivitātes mērķu sasniegšanu: valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) paredzamo izveidi ar mērķi atbalstīt valsts iniciatīvas energoefektivitātes jomā. VEEF piešķirs finansējumu gan aizdevumu, gan grantu veidā. Likumdošanas akti esot izstrādes stadijā (A.Pētersone no Ekonomikas ministrijas). REA Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs J.Golunovs diskusijas gaitā atzīmēja acīmredzamo pašvaldību svarīgo lomu Direktīvas mērķu īstenošanā - gan sakarā ar tām deleģēto siltumapgādes nodrošināšanas pienākumu savās teritorijās (CSA operatori daudzviet ir pašvaldību kapitālsabiedrības), gan ievērojamo lomu dzīvojamā fonda pārvaldīšanā, gan iedzīvotāju informēšanā un finansiālā atbalsta sniegšanā dažādiem renovācijas sagatavošanas vai realizācijas etapiem, gan īpašumā/pārvaldīšanā esošajām sabiedriskajām ēkām – enerģijas patērētājiem. Pašvaldību lomu arī apliecina diskusijā klātesošo Bauskas, Salaspils un Rīgas pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni (*) laika posmam līdz 2020.gadam, tādējādi pretendējot uz ES finanšu instrumentu atbalstu energoefektivitātes pasākumiem jau uzsāktajā plānošanas periodā.
(*) Kopumā 18 Latvijas pilsētas ir pievienojušās Mēru paktam.