Konkurences dēļ cenu kritums betona tirdzniecībā divos gados bija 40 %

Foto: Konkurences dēļ cenu kritums betona tirdzniecībā divos gados bija 40 %; autors: Konkurences dēļ cenu kritums betona tirdzniecībā divos gados bija 40 %

"Rudus Latvija" ir šķembu, smilšu un betona ražotājs un piegādātājs Latvijā. Šī ir viena no vadošajām kompānijām Latvijā, kas nodarbojas ar karjeru izstrādi un preču betona ražošanu, garantējot produkta kvalitāti un nodrošinot klientu servisu.

Kāda ir Jūsu uzņēmuma vēsture?
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1992. gadā, kad Somijas kompānija "Oy Rudus AB" ienāca Latvijā ar investīcijām un nodibināja SIA "Talsu Būvmateriāli", kas uzsāka karjeru izstrādi un apgādāja asfalta un betona ražotājus ar augstas kvalitātes smiltīm un šķembām. 1996. gadā "Oy Rudus AB" dibināja otru meitas uzņēmumu Latvijā- "Rudus Latvija" un Mūkusalas ielā 72a izveidoja modernāko betona rūpnīcu Baltijā. 1999. gadā viena no pasaules lielākajām celtniecības materiālu ražošanas kompānijām "CRH" (Īrija) iegādājās "Oy Rudus AB" un līdz ar to "Talsu Būvmateriāli " un "Rudus Latvija". 2000. gadā īpašnieki uzņēmumus "Talsu Būvmateriāli" un "Rudus Latvija" apvienoja, saglabājot nosaukumu "Rudus Latvija".

Kāds ir jūsu produkcijas priekšrocības?
Šķembas, smiltis un betons ir reģionāli produkti, kuri tiek izplatīti noteiktā teritorijā. Mums ir vislielākā pieredze betona ražošanā Latvijā. Latvijā ir diezgan maz jaudīgu un profesionālu kompāniju betona ražošanā, kuras var piedalīties lielu un atbildīgu projektu realizācijā. Mūsu kompānija ar divām optimāli izvietotām ražotnēm un transporta parku var nodrošināt vairāku tūkstošu m3 piegādes dienā jebkuras klientam vajadzīgās kvalitātes betonu jebkuros laika apstākļos, tai skaitā silto betonu ziemā.
Rīgas tirgū darbojas četri ražotāji, kuru tirgus daļa tuvojas 70%.

Kas ir uzņēmuma visu laiku lielākie objekti?
Pirmais lielais projekts, kurā paši vēl mācījāmies bija Valdemāra centrs, savukārt par prestižāko objektu uzskatu "Latvijas Bankas" naudas glabātavu Bezdelīgu ielā. Tas bija atbildīgs objekts ar ļoti striktām prasībām. Mūsu objekti ir arī Melngalvju nams, "Lido" atpūtas centrs Krasta ielā, muzikālais centrs "Vernisāža", "Nestes" naftas termināls, tilti pār Mēmeli, Baltezera kanālu, Iecavu, Lilasti u.c.

Cik liels ir pieprasījums pēc jūsu produktiem un kā tas laika gaitā mainās?
Šobrīd katru gadu tirgus apjoms pieaug par 8- 12 %. Salīdzinot pret 2001. gadu mūsu apjoms pieauga par 27%, taču ekonomiski mums pagājušais gads bija smags neraugoties uz apjomu pieaugumu.

Kāpēc?
Konkurences dēļ cenu kritums betona tirdzniecībā pēdējo divu gadu laikā bija 40 %. Tas nesa betona ražotājiem lielus zaudējumus.

Vai šī konkurence ir godīga?
Ja es teikšu, ka negodīga, tas būs apvainojums konkurentiem, ja es teikšu, ka godīga - tas nebūs tiesa. Ne vienmēr spēles noteikumi ir vienādi. Manuprāt nav gudri piedāvāt savu produktu par cenu, kas ir zem izmaksām, kaut arī tas tiek darīts tirgus daļas iekarošanai. Tāpat nedrīkst aizmirst "pelēko ekonomiku", kuras īpatsvars Latvijā ir vispārzināms.

Cik vienkārši vai sarežģīti ir strādāt ar betonu?
Daudziem varētu šķist, ka mūsu ražotais produkts ir vienkāršs- patiesībā tas ir ļoti atbildīgs- iedomājieties, piemēram, monolīto būvi, kas tiek būvēta uz augšu. Betons īsto stiprību iegūst pēc 28 dienām, pēc 3 dienām var veikt pirmo paraugu pārbaudi. Ja pirmajā stāvā iebetonē neatbilstošas stiprības kolonas un uzreiz būvē augstāk, pēc tam ir ļoti grūti labot sākotnējās kļūdas. Atbildība par to ir ļoti augsta.
Tāpat katrs var pavērot betona konstrukcijas tiltos un satiksmes pārvados, kur betons ir izdrupis vai saplaisājis. Tas tikai parāda ka savulaik kāds nav gribējis maksāt par kvalitatīvu produktu, bet izvēlējies kas pagadās.

Vai rīkojat kādas apmācības, lai izvairītos no šādām problēmām? Vai varbūt kā citādi to risināt?
Reizi gadā tiek veikts CRH grupas kvalitātes audits un mēs nodrošinām tādu pašu kvalitātes līmeni kā pārējās grupā ietilpstošās 350 ražotnes visā pasaulē. Mums ir sava iekšējā kvalitātes kontroles sistēma, kā arī laboratorija, kurā tiek kontrolēti esošie un izstrādāti jauni materiāli. Darbinieki ir apmācīti ārzemēs. Mums ir visi nepieciešamie sertifikāti.

Kas ir pēdējie jaunumi, aktualitātes, sasniegumi Jūsu darbā?
Šī nozare un šie produkti nemainās tik strauji, kā piemēram, datori vai mobilie telefoni. Protams, nemitīgi notiek attīstība, taču šī attīstība vairāk ir niansēs. Regulāri tirgū tiek piedāvātas jaunas betona ķīmiskās piedevas vai šķiedras, kas rada betonam uzlabotas īpašības. Šie produkti ir jātestē un jāapgūst, jāsalāgo ar pārējiem betona komponentiem, lai varētu droši piedāvāt klientiem. Šobrīd pasaulē tiek attīstīts pašblīvējošais betons- šie produkti lielākoties tiek lietoti Japānā, Zviedrijā, kur ir augstas darbaspēka izmaksas. Pie mums šos produktus ne īpaši daudz pieprasa.

Tas ir cenas dēļ?
Daļēji. Šis materiāls maksā dārgāk, un pie mums ir izdevīgāk izmantot lētāku darbaspēku, nekā pirkt dārgākus materiālus.

Kādas perspektīvas redzat savam darbam, nozarei vispār?
Situācija ir sarežģīta. Drīz Rīgā parādīsies vairākas betona elementu ražotnes. Tās varētu izmainīt proporciju starp monolīto un saliekamo konstrukciju pielietojumu. Daudzi ar cerībām skatās uz tuvināšanos Eiropas Savienībai, jo cerams, ka tā lielāka vērība tiks pievērsta infrastruktūrai, tiltu, satiksmes pārvadu sakārtošanai. Līdz ar to arī mūsu produkti paliks pieprasītāki.
Zināms valsts ekonomiskās aktivitātes rādītājs ir cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis skaitlis ir 145kg, Igaunijā 250, Skandināvijas valstīs 1500kg. Šie skaitļi jau runā paši par sevi.

Tātad Jūs esat par ES?
Protams. Daudziem tā ir vienīgā iespēja, kā uzlabot dzīves līmeni.

Ko Jūs varētu teikt tiem cilvēkiem, kas baidās no Eiropas Savienības, uzskatot, ka tirgū ienāks ārzemju firmas un iznīcinās mūsu mazos uzņēmumus?
Visas ārzemju firmas, kas ir gribējušas ienākt, jau šeit ir. Ne tikai būvniecībā. Es nedomāju, ka pēc iestāšanās sāksies kaut kāds ārzemju firmu ienākšanas bums.

Cik ilgi Jūs jau esat šī uzņēmuma direktors?
Esmu šajā darbā jau no pašiem pirmsākumiem- no 1992. gada, kad mani uzaicināja te strādāt.

Vai Jums ir būvniecības izglītība?
Nē. Man ir divi RTU diplomi - aparātbūvē un ekonomikā. Gandrīz katru gadu apmeklēju mācību kursus vai seminārus CRH grupas ietvaros.

Kas Jums patīk šajā darbā?
Te nemitīgi kaut kas jauns- jauni objekti, interesanti risinājumi, sadarbība ar klientiem..

Un kas ir Jūsu hobiji, kas uzmundrina un dod spēku darbam? Vai tiem vispār atliek laika?
Pareizi organizējot darba nedēļu, izdarīt var daudz. Kad tikko sākām strādāt šajā rūpnīcā, katru dienu strādājām līdz 12 stundām. Tagad mums ir divas betona ražotnes un trīs karjeri, kuros sezonas laikā darbs rit visu diennakti, tomēr darbdienas ir kļuvušas normālākas.
Lai uzturētu sevi formā, esmu sācis spēlēt lielo tenisu- tā ir izklaide un fiziskā aktivitāte. Reizi gadā kopā ar draugiem braucam makšķerēt uz Volgu. Ķeram lielos samus.

Linda Tunte,
www.building.lv