Konkursi nebūs jārīko par valsts un pašvaldību iepirkumiem līdz Ls 10 000
Foto: Konkursi nebūs jārīko par valsts un pašvaldību iepirkumiem līdz Ls 10 000
Turpmāk par valsts un pašvaldību iepirkumiem līdz Ls 10 000 konkursi nebūs jārīko, un šādos gadījumos preču un pakalpojumu piegādātājus valsts un pašvaldību iestādes varēs izvēlēties ar cenu aptauju starpniecību.
Turpmāk par valsts un pašvaldību iepirkumiem līdz Ls 10 000 konkursi nebūs jārīko, un šādos gadījumos preču un pakalpojumu piegādātājus valsts un pašvaldību iestādes varēs izvēlēties ar cenu aptauju starpniecību.
To paredz Saeimas šodien pieņemtie grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām". Iepriekš konkursi nebija jārīko par iepirkumiem līdz Ls 5000.
Likuma grozījumi arī paredz, ka specdienestiem paredzētos "objektus" varēs iepirkt bez konkursa rīkošanas. Konkursus varēs nerīkot, ja iepirks "valsts noslēpuma objektu valsts drošības iestāžu vajadzībām".
Kā iepriekš norādījis Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš, nozares specifika liedz konkursu rīkošanu, tādējādi publiskojot to objektu, ko specdienests plāno pirkt.
Grozījumi arī paredz, ka, pasūtot būvdarbus, jārīko atsevišķi konkursi projektēšanai un būvniecībai. Pasūtītājs nedrīkstēs prasīt naudu par nolikuma saņemšanu un līdzdalību iepirkuma konkursā.
Turpmāk konkursa pretendentam būs jānorāda, ka tam ir tiesības pārdot preces Latvijā un veikt to garantijas apkalpošanu.
Pašlaik likums paredz, ka pasūtītājs ir komercsabiedrība, kuru nodibinājusi valsts vai pašvaldība, kura apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu un veic civiltiesiskos darījumus ar to valsts institūciju vai pašvaldības uzdevumā. Grozījumi paredz, ka likums tagad attieksies uz komercsabiedrībām, kuru pamatkapitālā ir vairāk nekā 25% valsts vai pašvaldības daļu un kuras apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu.
Ja iepriekš likumā kā pakalpojums, par kura sniegšanu jāizsludina konkurss, netika uzskatīta nekustamā īpašuma vai telpu noma, tad jaunajā likumprojektā tas ir noteikts.
Likumprojektā definēts, ko nozīmē militāra rakstura prece un militāra rakstura pakalpojums. Grozījumos noteikts, ka standarta iepirkumu procedūra netiek piemērota militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumiem, izmantojot NATO iepirkumu sistēmu, ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets.
Grozījumi paredz, ka standarta iepirkuma procedūra netiks piemērota mākslas darbu un mākslinieku pakalpojumu iepirkumiem, tarificētiem pasta pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuru sniegšanai pakalpojumu sniedzējam ir izņēmuma tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.
Ārlietu ministrija ierosinājusi standarta iepirkuma procedūru nepiemērot iepirkumiem, kas saistīti ar ārvalstu oficiālo delegāciju uzņemšanu - reprezentācijas dāvanām, oficiālām pusdienām un vakariņām, viesnīcām, konferenču un reprezentācijas telpām.
Savukārt Tieslietu ministrija ierosinājusi standarta procedūru nepiemērot preču iepirkumiem, kas izgatavotas Latvijas ieslodzījuma vietās vai izmantojot invalīdu darba spēku.
Jaunie grozījumi paredz, ka pasūtītājs var neveikt atsevišķas iepirkumu procedūras prasības projektēšanas, pētniecības, konsultāciju, vadības, konstruēšanas pakalpojumiem, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latiem, bet nepārsniedz 20 000 latu, lai gan iepriekš summa bija no 1000 līdz 5000 latiem.
Pašreizējais likums, veicot iepirkuma procedūru, atļauj pasūtītājam sadalīt iepirkumu daļās, lai atļautu vairākiem pretendentiem piedalīties iepirkumā un iesniegt piedāvājumu par atsevišķām iepirkuma daļām. Likums arī nosaka, ka vairākus līguma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums. Grozījumos noteikts, ka viena iepirkuma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums.
Grozījumi paredz, ka nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no līgumcenai atbilstošās iepirkuma metodes piemērošanas. Likumprojektā teikts, ka gadījumā, ja paredzētais viena veida preču pirkums izpaudīsies tā, ka par vienādu iepirkuma priekšmetu tiks noslēgti vairāki iepirkuma līgumi noteiktajā budžeta plānošanas periodā, paredzamo līgumcenu nosaka, summējot visu šo iepirkuma līgumu paredzamās līgumcenas šajā budžeta periodā.
Likuma grozījumos sīkāk definēts, kā ir nosakāma paredzamā līgumcena preces nomai.
Likuma grozījumos noteikts, ka darba uzdevums ir obligāts dokuments pakalpojumu iepirkumiem. Grozījumos sīkāk definēts, kā tas gatavojams.
Iepriekš pretendentu no dalības konkursā varēja izslēgt, ja tam likumā noteiktajā kārtībā bija konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi, bet grozījumos noteikts trīs gadu termiņš, kura laikā nedrīkst būt konstatēti pārkāpumi.
Pašreiz likums paredz: ja pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājs var pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā, bet grozījumi paredz noteikt, ka pretendenta ar lētāko piedāvājumu izslēgšana nav pieļaujama, ja pretendents nodrošina finansējumu un samaksu saņem tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, būvdarbiem dod vismaz trīs gadu garantiju un būvdarbu veikšanas un garantijas laikā ir apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību.
Ārlietu ministrija ierosinājusi sarunu procedūru piemērot iepirkumiem, ko veic Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 20 000 latu.
Pašlaik likums paredz, ka atklātam konkursam piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par paredzamo iepirkumu nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 52 darba dienām, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu.
Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem - par 4 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 40 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem - par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 darba dienām.
Grozījumi paredz, ka atklātam konkursam piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par nolikumā izdarītajiem grozījumiem nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu.
Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latiem, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem - par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA
To paredz Saeimas šodien pieņemtie grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām". Iepriekš konkursi nebija jārīko par iepirkumiem līdz Ls 5000.
Likuma grozījumi arī paredz, ka specdienestiem paredzētos "objektus" varēs iepirkt bez konkursa rīkošanas. Konkursus varēs nerīkot, ja iepirks "valsts noslēpuma objektu valsts drošības iestāžu vajadzībām".
Kā iepriekš norādījis Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš, nozares specifika liedz konkursu rīkošanu, tādējādi publiskojot to objektu, ko specdienests plāno pirkt.
Grozījumi arī paredz, ka, pasūtot būvdarbus, jārīko atsevišķi konkursi projektēšanai un būvniecībai. Pasūtītājs nedrīkstēs prasīt naudu par nolikuma saņemšanu un līdzdalību iepirkuma konkursā.
Turpmāk konkursa pretendentam būs jānorāda, ka tam ir tiesības pārdot preces Latvijā un veikt to garantijas apkalpošanu.
Pašlaik likums paredz, ka pasūtītājs ir komercsabiedrība, kuru nodibinājusi valsts vai pašvaldība, kura apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu un veic civiltiesiskos darījumus ar to valsts institūciju vai pašvaldības uzdevumā. Grozījumi paredz, ka likums tagad attieksies uz komercsabiedrībām, kuru pamatkapitālā ir vairāk nekā 25% valsts vai pašvaldības daļu un kuras apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu.
Ja iepriekš likumā kā pakalpojums, par kura sniegšanu jāizsludina konkurss, netika uzskatīta nekustamā īpašuma vai telpu noma, tad jaunajā likumprojektā tas ir noteikts.
Likumprojektā definēts, ko nozīmē militāra rakstura prece un militāra rakstura pakalpojums. Grozījumos noteikts, ka standarta iepirkumu procedūra netiek piemērota militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumiem, izmantojot NATO iepirkumu sistēmu, ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets.
Grozījumi paredz, ka standarta iepirkuma procedūra netiks piemērota mākslas darbu un mākslinieku pakalpojumu iepirkumiem, tarificētiem pasta pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuru sniegšanai pakalpojumu sniedzējam ir izņēmuma tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.
Ārlietu ministrija ierosinājusi standarta iepirkuma procedūru nepiemērot iepirkumiem, kas saistīti ar ārvalstu oficiālo delegāciju uzņemšanu - reprezentācijas dāvanām, oficiālām pusdienām un vakariņām, viesnīcām, konferenču un reprezentācijas telpām.
Savukārt Tieslietu ministrija ierosinājusi standarta procedūru nepiemērot preču iepirkumiem, kas izgatavotas Latvijas ieslodzījuma vietās vai izmantojot invalīdu darba spēku.
Jaunie grozījumi paredz, ka pasūtītājs var neveikt atsevišķas iepirkumu procedūras prasības projektēšanas, pētniecības, konsultāciju, vadības, konstruēšanas pakalpojumiem, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latiem, bet nepārsniedz 20 000 latu, lai gan iepriekš summa bija no 1000 līdz 5000 latiem.
Pašreizējais likums, veicot iepirkuma procedūru, atļauj pasūtītājam sadalīt iepirkumu daļās, lai atļautu vairākiem pretendentiem piedalīties iepirkumā un iesniegt piedāvājumu par atsevišķām iepirkuma daļām. Likums arī nosaka, ka vairākus līguma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums. Grozījumos noteikts, ka viena iepirkuma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums.
Grozījumi paredz, ka nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no līgumcenai atbilstošās iepirkuma metodes piemērošanas. Likumprojektā teikts, ka gadījumā, ja paredzētais viena veida preču pirkums izpaudīsies tā, ka par vienādu iepirkuma priekšmetu tiks noslēgti vairāki iepirkuma līgumi noteiktajā budžeta plānošanas periodā, paredzamo līgumcenu nosaka, summējot visu šo iepirkuma līgumu paredzamās līgumcenas šajā budžeta periodā.
Likuma grozījumos sīkāk definēts, kā ir nosakāma paredzamā līgumcena preces nomai.
Likuma grozījumos noteikts, ka darba uzdevums ir obligāts dokuments pakalpojumu iepirkumiem. Grozījumos sīkāk definēts, kā tas gatavojams.
Iepriekš pretendentu no dalības konkursā varēja izslēgt, ja tam likumā noteiktajā kārtībā bija konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi, bet grozījumos noteikts trīs gadu termiņš, kura laikā nedrīkst būt konstatēti pārkāpumi.
Pašreiz likums paredz: ja pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājs var pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā, bet grozījumi paredz noteikt, ka pretendenta ar lētāko piedāvājumu izslēgšana nav pieļaujama, ja pretendents nodrošina finansējumu un samaksu saņem tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, būvdarbiem dod vismaz trīs gadu garantiju un būvdarbu veikšanas un garantijas laikā ir apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību.
Ārlietu ministrija ierosinājusi sarunu procedūru piemērot iepirkumiem, ko veic Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 20 000 latu.
Pašlaik likums paredz, ka atklātam konkursam piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par paredzamo iepirkumu nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 52 darba dienām, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu.
Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem - par 4 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 40 darba dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem - par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 darba dienām.
Grozījumi paredz, ka atklātam konkursam piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par nolikumā izdarītajiem grozījumiem nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120 000 latu, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu.
Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120 000 latiem, bet būvdarbiem - par 4 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbiem - par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA