Kopš 1995.gada Latvijā vidēji par 8,8% gadā pieaug būvniecības apjoms
Kopš 1995.gada būvniecības apjoms Latvijā pakāpeniski pieaudzis vidēji par 8,8% gadā, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Kopš 1995.gada būvniecības apjoms Latvijā pakāpeniski pieaudzis vidēji par 8,8% gadā, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Būvniecības darbu apjomi valstī 2001.gadā par 6,1% pārsnieguši 2000.gada rādītājus, savukārt no 1995.gada līdz 2001.gada beigām būvniecības apjomi Latvijā pieauguši par 65,7%. 2001.gadā būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā bija 6,2%.
EM prognozē, ka jau 2002.gadā būvniecības apjoma pieaugums būs 19% pret iepriekšējo gadu un 78,6% pret 1995.gadu.
Pērn no janvāra līdz oktobrim būvniecības produkcijas izlaide bija par 7,5% lielāka nekā 2001.gada attiecīgajā laika posmā. Lielākais pieaugums vērojams jaunās būvniecības apjomos - par 25%, savukārt remonta un rekonstrukciju darbu apjoms samazinājies gandrīz par 3%.
Pērn strauji izvērsušies arī tirdzniecības ēku būvdarbi, dzīvojamo ēku jaunā būvniecība un remontdarbi, tomēr administratīvo ēku būvniecības apjomi ir samazinājušies.
EM norāda, ka joprojām lielākā daļa būvniecības pēc būvorganizācijas atrašanās vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā - aptuveni 66% no visas būvniecības apjoma. Tai pat laikā atsevišķos rajonos, īpaši Latgalē, veikto darbu apjomi ir niecīgi.
Pieaugot dzīvojamo ēku būvniecības apjomiem, tomēr dzīvojamā fonda kopējā platība Latvijā kopš 1990.gada ir palielinājusies tikai par 1%, uzsvērts EM ziņojumā. 2001.gada beigās dzīvojamā fonda kopējā platība Latvijā bija 53,5 miljoni kvadrātmetru.
Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 23 kvadrātmetru dzīvojamās platības, kas, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir par 30-50 kvadrātmetriem mazāka.
LETA jau ziņoja, ka 2002.gadā strauji pieaugusi privātmāju būvniecība. 2002.gada pirmajā pusē būvvaldes izsniegušas pusotru reizi vairāk atļauju viena dzīvokļa māju būvniecībai nekā iepriekšējā gadā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 70% atļauju izsniegtas jaunu māju būvniecībai. Visvairāk būvatļaujas jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2002.gada pirmajā pusgadā izsniegtas Rīgas rajonā - 53% no kopējā apjoma.
Gada laikā - 2001.gada jūnija līdz 2002.gada jūnijam - komercbanku izsniegtie kredīti mājokļu iegādei dubultojušies un sastādīja 10% no visiem Latvijas komercbankās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtajiem kredītiem.
EM prognozē, ka nav paredzama plaša daudzdzīvokļu dzīvojamo namu celtniecība par valsts un pašvaldību līdzekļiem. "Galvenokārt par šiem līdzekļiem tiks veidots sociālais dzīvojamais fonds ar nelieliem, lētiem dzīvokļiem steidzamai dzīvokļu vajadzību apmierināšanai un speciāli piemērotiem dzīvokļiem veciem maznodrošinātiem cilvēkiem un invalīdiem," norāda EM. 2001.gadā sociālo dzīvokļu kopējā platība ir palielinājusies par 23% un gada beigās 910 sociālajos dzīvokļos 32 300 kvadrātmetru platībā mitinājās 2054 cilvēki.
Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA
Būvniecības darbu apjomi valstī 2001.gadā par 6,1% pārsnieguši 2000.gada rādītājus, savukārt no 1995.gada līdz 2001.gada beigām būvniecības apjomi Latvijā pieauguši par 65,7%. 2001.gadā būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā bija 6,2%.
EM prognozē, ka jau 2002.gadā būvniecības apjoma pieaugums būs 19% pret iepriekšējo gadu un 78,6% pret 1995.gadu.
Pērn no janvāra līdz oktobrim būvniecības produkcijas izlaide bija par 7,5% lielāka nekā 2001.gada attiecīgajā laika posmā. Lielākais pieaugums vērojams jaunās būvniecības apjomos - par 25%, savukārt remonta un rekonstrukciju darbu apjoms samazinājies gandrīz par 3%.
Pērn strauji izvērsušies arī tirdzniecības ēku būvdarbi, dzīvojamo ēku jaunā būvniecība un remontdarbi, tomēr administratīvo ēku būvniecības apjomi ir samazinājušies.
EM norāda, ka joprojām lielākā daļa būvniecības pēc būvorganizācijas atrašanās vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā - aptuveni 66% no visas būvniecības apjoma. Tai pat laikā atsevišķos rajonos, īpaši Latgalē, veikto darbu apjomi ir niecīgi.
Pieaugot dzīvojamo ēku būvniecības apjomiem, tomēr dzīvojamā fonda kopējā platība Latvijā kopš 1990.gada ir palielinājusies tikai par 1%, uzsvērts EM ziņojumā. 2001.gada beigās dzīvojamā fonda kopējā platība Latvijā bija 53,5 miljoni kvadrātmetru.
Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 23 kvadrātmetru dzīvojamās platības, kas, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir par 30-50 kvadrātmetriem mazāka.
LETA jau ziņoja, ka 2002.gadā strauji pieaugusi privātmāju būvniecība. 2002.gada pirmajā pusē būvvaldes izsniegušas pusotru reizi vairāk atļauju viena dzīvokļa māju būvniecībai nekā iepriekšējā gadā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 70% atļauju izsniegtas jaunu māju būvniecībai. Visvairāk būvatļaujas jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai 2002.gada pirmajā pusgadā izsniegtas Rīgas rajonā - 53% no kopējā apjoma.
Gada laikā - 2001.gada jūnija līdz 2002.gada jūnijam - komercbanku izsniegtie kredīti mājokļu iegādei dubultojušies un sastādīja 10% no visiem Latvijas komercbankās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtajiem kredītiem.
EM prognozē, ka nav paredzama plaša daudzdzīvokļu dzīvojamo namu celtniecība par valsts un pašvaldību līdzekļiem. "Galvenokārt par šiem līdzekļiem tiks veidots sociālais dzīvojamais fonds ar nelieliem, lētiem dzīvokļiem steidzamai dzīvokļu vajadzību apmierināšanai un speciāli piemērotiem dzīvokļiem veciem maznodrošinātiem cilvēkiem un invalīdiem," norāda EM. 2001.gadā sociālo dzīvokļu kopējā platība ir palielinājusies par 23% un gada beigās 910 sociālajos dzīvokļos 32 300 kvadrātmetru platībā mitinājās 2054 cilvēki.
Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA