Koriģēs Aizsargjoslu likumu
Foto: Koriģēs Aizsargjoslu likumu
Aizsargjoslu likums nosaka dažādu veidu aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās, un šo likumu tuvākajā laikā paredzēts koriģēt, ziņo LETA.
Aizsargjoslu likums nosaka dažādu veidu aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Likumā ir noteikti dažādi aizsargjoslu veidi un normas šo aizsargjoslu platumiem: vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas.
Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām ir novecojušas un nepamatoti kavē infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību, uzskata Vides ministrija (VidM). Likumu piemērojot praksē, tāpat problēmas radot arī pašreiz spēkā esošā redakcija attiecībā uz aizsargjoslu attēlošanu teritoriju plānojumos.
Atbilstoši "Vietējas pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā aizsargjoslas nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tādējādi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā netiek attēlotas aizsargjoslas vairāku objektu kategorijām, tostarp objektiem, kuru izraisošās aizsargjoslas nav iespējams attēlot mēroga noteiktības dēļ, un aizsargjoslas, kas rodas, objektam izveidojoties pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Likumā nepieciešams paredzēt kārtību, ka objekta valdītājam ir iespēja iesniegt datus par konkrēta objekta aizsargjoslām, uzskata VidM.
Pēc VidM iniciatīvas 2006.gada nogalē valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skāra virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Plašāku Aizsargjoslu likuma grozījumu nepieciešamību parāda tas, ka Vides ministrija saņēma priekšlikumus ne tikai par izsludināto likumprojektu, bet arī par citām aizsargjoslām: ap ūdens ņemšanas vietām, gar elektronisko sakaru tīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.
Pēc SIA "Lattelecom" ierosinājuma likumā precizētas aizsargjoslas ap elektronisko sakaru līnijām, precizētas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, nosakot aizsargjoslu gar elektrolīnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti, pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma plānots precizēt aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kā arī samazināt aizsargjoslas gar gāzes vadiem.
Pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ierosinājuma likumā bija plānots precizēt aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām, bija plānots veikt grozījumus noteikumos, precizējot un ieviešot jaunas normas attiecībā uz aizsargjoslu izveidošanu, grozīšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu datubāzes uzturēšanu, kā arī veikt citus labojumus.
Tāpat likumā plānots precizēt normas par koku ciršanu, ja pārklājas virszemes ūdens objektu aizsargjosla un ekspluatācijas aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, precizēt pantu, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, tostarp papildinot to ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizējot ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību, kā arī noteikt papildu aprobežojumus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām.
Precizēts likuma 36.pants, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, tostarp papildinot to ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizējot ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību.
Paredzēts noteikt papildu aprobežojumus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām 500 metru platā joslā ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingrā režīma aizsargjoslu gadījumos, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode. Šādi aprobežojumi skar Ādažu un Garkalnes pagastu, ņemot vērā, ka šajās pašvaldībās ir šāda ūdens ņemšanas vieta.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma likums papildināts ar 15.1 un 44.1 pantu, kas nosaka jaunas aizsargjoslas - ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Irbenē un Baldonē.
Pēc Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikuma likuma 48.pants papildināts ar nosacījumu, ka ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi zemi aizsargjoslām izmanto bez atlīdzības. Likuma 45. un 46.pants jau iekļauj normas, ka elektrisko tīklu un siltumtīklu turētāji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības.
Likuma 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības. Tādējādi visā energoapgādē tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi.
Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām ir novecojušas un nepamatoti kavē infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību, uzskata Vides ministrija (VidM). Likumu piemērojot praksē, tāpat problēmas radot arī pašreiz spēkā esošā redakcija attiecībā uz aizsargjoslu attēlošanu teritoriju plānojumos.
Atbilstoši "Vietējas pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā aizsargjoslas nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tādējādi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā netiek attēlotas aizsargjoslas vairāku objektu kategorijām, tostarp objektiem, kuru izraisošās aizsargjoslas nav iespējams attēlot mēroga noteiktības dēļ, un aizsargjoslas, kas rodas, objektam izveidojoties pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Likumā nepieciešams paredzēt kārtību, ka objekta valdītājam ir iespēja iesniegt datus par konkrēta objekta aizsargjoslām, uzskata VidM.
Pēc VidM iniciatīvas 2006.gada nogalē valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skāra virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Plašāku Aizsargjoslu likuma grozījumu nepieciešamību parāda tas, ka Vides ministrija saņēma priekšlikumus ne tikai par izsludināto likumprojektu, bet arī par citām aizsargjoslām: ap ūdens ņemšanas vietām, gar elektronisko sakaru tīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.
Pēc SIA "Lattelecom" ierosinājuma likumā precizētas aizsargjoslas ap elektronisko sakaru līnijām, precizētas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, nosakot aizsargjoslu gar elektrolīnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti, pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma plānots precizēt aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kā arī samazināt aizsargjoslas gar gāzes vadiem.
Pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ierosinājuma likumā bija plānots precizēt aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām, bija plānots veikt grozījumus noteikumos, precizējot un ieviešot jaunas normas attiecībā uz aizsargjoslu izveidošanu, grozīšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu datubāzes uzturēšanu, kā arī veikt citus labojumus.
Tāpat likumā plānots precizēt normas par koku ciršanu, ja pārklājas virszemes ūdens objektu aizsargjosla un ekspluatācijas aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, precizēt pantu, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, tostarp papildinot to ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizējot ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību, kā arī noteikt papildu aprobežojumus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām.
Precizēts likuma 36.pants, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, tostarp papildinot to ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizējot ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību.
Paredzēts noteikt papildu aprobežojumus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām 500 metru platā joslā ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingrā režīma aizsargjoslu gadījumos, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode. Šādi aprobežojumi skar Ādažu un Garkalnes pagastu, ņemot vērā, ka šajās pašvaldībās ir šāda ūdens ņemšanas vieta.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma likums papildināts ar 15.1 un 44.1 pantu, kas nosaka jaunas aizsargjoslas - ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Irbenē un Baldonē.
Pēc Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikuma likuma 48.pants papildināts ar nosacījumu, ka ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi zemi aizsargjoslām izmanto bez atlīdzības. Likuma 45. un 46.pants jau iekļauj normas, ka elektrisko tīklu un siltumtīklu turētāji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības.
Likuma 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības. Tādējādi visā energoapgādē tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi.