Krāsas dažādām virsmām
Lai krāsojums būtu kvalitatīvs, turētos ilgi un izskatītos labi, rūpīgi jāpievēršas ne tikai pašam krāsošanas procesam, svarīga ir arī piemērotākās, konkrētai vietai atbilstošākās krāsas izvēle.
Lai krāsojums būtu kvalitatīvs, turētos ilgi un izskatītos labi, rūpīgi jāpievēršas ne tikai pašam krāsošanas procesam, svarīga ir arī piemērotākās, konkrētai vietai atbilstošākās krāsas izvēle. Protams, ieteicams konsultēties ar pārdevējiem, bet ir arī dažas vispārīgas lietas, ko atcerēties vēl pirms ķeršanās pie otas.
Krāsas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem. Visupirms jau parasti tiek pamanīts ražotāja vārds. Zināmākie tirgus dalībnieki šajā jomā Latvijas tirgū ir Vivacolor, Caparol, Sadolin, RLKR, Ralston, Dufa, Beckers u.c. Katra ražotāja krāsām ir savas īpatnības, savi fani un savi pretinieki. Tomēr visu ražotāju krāsām ir arī kopīgas lietas, kopīgi dalījumi. Ja agrāk lielākoties viena krāsa tika izmantota praktiski visu celtniecības darbu veikšanai, šobrīd ražotāji ir izstrādājuši katra veida virsmai atbilstošāko.
Krāsu iedalījums pēc sastāva
Izšķir krāsas uz ūdens bāzes jeb emulsijas krāsas un krāsas uz šķīdinātāja bāzes jeb alkīda un eļļas krāsas. Kā noprotams jau pēc apzīmējuma, emulsijas krāsas tiek ražotas uz ūdens bāzes, kas nozīmē, ka tās ir videi un veselībai salīdzinoši draudzīgākas, smarža nav tik izteikta. Bez tam krāsas uz ūdens bāzes ir viegli klājamas, tās ātri žūst, vēlāk gatavā virsma ir izturīga un to ir iespējams mazgāt – pateicoties visām minētajām pozitīvām īpašībām, ūdens bāzes krāsas iekšdarbos ir kļuvušas ļoti pieprasītas un to popularitāte arvien pieaug.
Tradicionāli jau pavisam ierastas ir ūdens bāzes krāsas sienām un griestiem, sastopamas arī koka un metāla virsmu krāsošanai paredzētas krāsas.
Krāsas uz šķīdinātāja bāzes agrāk tika atpazītas kā eļļas krāsas vai alkīda emalja un tolaik tās bija plašāk pielietotās un līdz ar to arī populārākās krāsas. Krāsas uz šķīdinātāja bāzes var atpazīt ļoti vienkārši – pēc spēcīgā aromāta, kas nozīmē, ka krāsas sastāvā ir organiskie šķīdinātāji, kas piedod krāsai šķidru konsistenci un palīdz sacietēt, veidojot stingru plēvveida segumu. Visbiežāk šīm krāsām par saistvielu tiek izmantoti alkīda sveķi. Kaut arī funkcionāli šīs krāsas ir ērti lietojamas, tomēr tās nevar uzskatīt par veselībai draudzīgām. Jāatceras krāsu iegādes brīdī aplūkot iepakojumu – saskaņā ar likumdošanu par īpašu produkta bīstamību uz iepakojuma norāda melns attēls uz oranža fona. Alkīda un eļļas krāsas ir neelpojošas.
Iespējams, daudzi pat nezina, bet iespējams iegādāties arī dabiskās krāsas, tiesa, tās nav vienkārši atrodamas jebkura būvmateriālu veikala plauktos un to popularitāte diemžēl ir ievērojami zemāka nekā abiem augstākminētajiem veidiem. Dabiskās krāsas gadu simtiem ilgi bija pazīstamas mūsu senčiem, tomēr mūsdienās, attīstoties ķīmiskajai rūpniecībai, tās ir aizmirstas. Būtiskākā šo krāsu priekšrocība – tās nesatur sintētiskus materiālus, darbs ar tām ir veselībai draudzīgs un nav iespējams saindēties, krāsas ir tvaika caurlaidīgas, viegli notīrāmas un nomazgājamas, kas būtībā ir arī mīnuss, jo norāda, ka šādas krāsas nav pietiekami izturīgas. Biežāk sastopamās dabiskās krāsas ir lineļļas, zviedru (ūdens, milti, dzelzs, vitriols, pigments), kokdarvas un kaļķa krāsas.
Protams, ideālas nav arī šīs krāsas, to trūkums ir neērtums – krāsas lēni žūst, ne vienmēr ir mitruma noturīgas, dažkārt smērējas un visbeidzot – tās ir samērā dārgas un nepopulāras, līdz ar to būs jāiegulda ne mazums laika un enerģijas, lai atrastu, kur tās iegādāties.
Katrai krāsai ir sava piemērotākā virsma. Būtiskākais ir krāsu dalījums ārdarbiem un iekšdarbiem paredzētajās, tām ir atšķirīga noturība pret saules stariem. Arī uz iepakojuma atsevišķi ražotāji norāda krāsas pielietojumu. Fasāžu krāsošanai vairāk izmanto neorganiskos pigmentus (krāsu nemaina), bet iekštelpu krāsošanai — organiskos (krāsa ar laiku izbalē). Iekšdarbiem paredzētās krāsas piemērotas dzīvojamām telpām, kur ir normāls mitruma un temperatūras režīms. Iekšdarbiem un ārdarbiem paredzētās krāsas atšķiras ar noturību pret atmosfēras iedarbību, tai skaitā UV un saules stariem.
Speciālisti pieļauj, ka iekštelpās var izmantot ārdarbiem paredzētas krāsas, taču nekādā gadījumā neiesaka ārdarbos izmantot iekštelpām paredzētās krāsas.
Katrai telpai ir sava noskaņa, sava atmosfēra, ko nosaka tās iemītnieki, iekārtojums un krāsas. Idejas krāsu toņu izvēlē atrodamas visapkārt- draugu, radu un kaimiņu mājās, dažādos salonos, speciālos bukletos, arī dabā u.t.t. Protams, būtiskākais kritērijs, izvēloties krāsas savām telpām, ir pašu gaume. Katrai krāsai un krāsu salikumam ir sava noskaņa, atmosfēra, līdz ar to, meklējot krāsas, jāapsver, kādu noskaņu vēlaties radīt telpā – siltu, piesātinātu, spilgtu un atsvaidzinošu, maigu u.c.
Ar krāsu un rakstu palīdzību telpu iespējams padarīt plašāku, īsāku, garāku, mazāku, zemāku, augstāku. Tāpat krāsas izvēlē jāņem vērā dzīvesveids, kopējās interjera tendences, lai vēlāk krāsojumu saskaņotu ar mēbelēm un citiem interjera priekšmetiem.
Matētas un spīdīgas krāsas
Pēc spīduma krāsas iedala pilnīgi matētās, matētās, pusmatētās, pusspīdīgās, spīdīgās un pilnīgi spīdīgās. Jāatceras, jo vairāk matēta ir krāsa, jo zemāka ir tās izturība, tāpat matētās krāsas vieglāk smērējas un ir grūtāk tīrāmas. Atkarībā no krāsas spīduma mainās virsmas reljefs, tāpēc katrai vietai piemērotas ir citāda spīduma krāsas, piemēram, griestiem piemērotāka ir matēta krāsa, jo tā neatstarojas, bet grīdām labāk izvēlēties spīdīgas krāsas, jo tās būs izturīgākas un vieglāk kopjamas.
Tāpat atsevišķām virsmām ir paredzētas speciālas krāsas, kas norādīts arī uz krāsas etiķetes, piemēram, speciāla krāsa betona grīdām, dēļu grīdai u.c.
Krāsu tonēšana
Agrāk krāsu iegāde bija salīdzinoši vienkāršāka – uz krāsas kārbas bija norādīts tās tonis, un pēc tā pircējs izvēlējās krāsu, vismaz aptuveni. Šobrīd, kad prasības pret krāsu kā dizaina elementu ir palielinājušās, veikalos tiek izmantotas tonēšanas sistēmas, kas ļauj krāsu toni izvēlēties niansētāk un precīzāk piemērot vēlamajam. Krāsu tonēšanas process būtībā ir vienkāršs – tiek ņemta pamatkrāsa, kurai pievieno koncentrētu krāsas pigmentu jeb toņpastu. Tonēšanas mašīnas šobrīd ir visos lielākajos būvmateriālu veikalos, kuros atrodas krāsu stendi.
Tonēšanu iespējams veikt arī mājas apstākļos – veikalā jāiegādājas krāsu un pigmentu, ko mājas apstākļos, rūpīgi ievērojot instrukcijas, var sajaukt, tomēr pēc šādas tonēšanas krāsa var būt neviendabīga un nebūs iespējams atkārtoti iegūt tieši tādu pašu krāsas toni.
Parasti veikalos izstādīta virkne dažādu toņu šablonu, pēc kuriem varat izvēlēties sev tīkamāko, un pārdevēji veiks tonēšanu. Atsevišķi ražotāji piedāvā tonēšanu arī pēc individuālām krāsām, respektīvi – veikalā varat ierasties ar savu krāsas paraugu (tapetes gabalu vai tml.) un tiek atrasts atbilstošs tonis un veikta tonēšana. Šāda tonēšana pircējam garantē, ka arī turpmāk, ja radīsies nepieciešamība pēc tieši tāda paša krāsas toņa (lai veiktu remontdarbus, aizkrāsotu skrambas), veikalā to varēs iegādāties. Katram krāsu ražotājam ir sava toņu palete un tonēšanas mašīna, tiek piedāvāti pat vairāki desmiti dažādu krāsu toņi, no kuriem izvēlēties. Parasti visi gaišie un pasteļa toņi tiek veidoti uz baltās krāsas pamata (to var izmantot arī kā baltu krāsu).
Tumšo un intensīvāko toņu pamatā ir bezkrāsaina krāsa. Tonējot veikalā, visdārgāk maksā spilgta, piesātināta krāsa, īpaši oranžā un dzeltenā – tonēšanas izmaksas var sasniegt līdz pat 3,50 latus par litru košajiem toņiem. Savukārt gaiša pasteļtoņa izmaksas būs vairākkārt zemākas.
Daži padomi krāsošanā
Kaut arī krāsošana ir šķietami vienkāršs darbs, kuru apgūstam jau bērnībā, izjūtot prieku par baltās lapas "atdzīvināšanu" ar krāsu palīdzību, veicot ēku krāsošanu nepieciešams atcerēties dažas pamata lietas, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un ilglaicīgs.
Krāsošanai būs nepieciešama ne tikai pati krāsa, bet arī ota un rullītis, kā arī vanniņa krāsai. Tāpat, iespējams, noderēs auduma vai papīra gabali grīdas un citu elementu/priekšmetu pārklāšanai, kurus nav nepieciešams krāsot, lai pasargātu tos no krāsas traipiem.
Ja krāsojums būs tieši uz apmetuma, tas iepriekš jāapstrādā un jāaizrīvē visas plaisas. Pēc tam virsma jāgruntē. Svarīgi pirms virsmas krāsošanas to pareizi apstrādāt, lai materiālu patēriņš būtu pēc iespējas mazāks. Vispirms koka virsmas jāslīpē ar rupjāku, – piemēram, 80. vai 100. numura smilšpapīru, pēc tam lieto smalkāku – 180. numura smilšpapīru.
Kad virsma sagatavota, tā jāšpaktelē. Durvis un logus špaktelē ar smalkajām masām. Smalkās špakteļmasas parasti ātri sacietē, jo gatavotas uz ūdens pamata. Tās viegli slīpēt.
Pēc špaktelēšanas virsmu vēlreiz slīpē ar smalko – 180. numura smilšpapīru. Nākamais solis – virsmas attīrīšana no putekļiem, taukvielām un netīrumiem.
Pirms krāsas ieliešanas vanniņā bundžu noteikti labi jāsamaisa, lai nebūtu nogulsnes. Otu vai rullīti nav ieteicams pārlieku piesūcināt ar krāsu (labāk pārkrāsot divas reizes), jo pārlieku biezā slānī uzklāta krāsa ilgāk žūs un vēlāk tā var atlēkt no virsmas. Jāsāk ar problemātisko vietu nokrāsošanu ar otu (gar durvīm, logiem, istabas stūros u.c.), pēc tam ar rullīti noklāj lielākās platības. Lai noklātu krāsu līdzenāk, izmantojiet krusteniskus triepienus.
Pārāk augsta temperatūra telpās var apgrūtināt krāsas izlīdzināšanos. Krāsošanai piemērota temperatūra ir +15...18 °С. Siltā laikā darba procesā logus var atvērt.
Ar krāsu pildītus aerosolus lielākoties izmanto atsevišķu detaļu, mēbeļu krāsošanai, piešķirtot īpašu faktūru. Noteikti jāizlasa konkrētā balona lietošanas instrukciju, krāsot ieteicams viegliem triepieniem ar vairākām starppauzēm. Vienā piegājienā krāsojiet lielas platības, citādi krāsas slānis būs pārlieku biezs, var veidoties burbuļi un neglīti notecējumi. Krāsojot ar aerosolu, noteikti jāizmanto aizsargmaska.
Foto: Krāsas dažādām virsmām; autors: Krāsas dažādām virsmām
Krāsas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem. Visupirms jau parasti tiek pamanīts ražotāja vārds. Zināmākie tirgus dalībnieki šajā jomā Latvijas tirgū ir Vivacolor, Caparol, Sadolin, RLKR, Ralston, Dufa, Beckers u.c. Katra ražotāja krāsām ir savas īpatnības, savi fani un savi pretinieki. Tomēr visu ražotāju krāsām ir arī kopīgas lietas, kopīgi dalījumi. Ja agrāk lielākoties viena krāsa tika izmantota praktiski visu celtniecības darbu veikšanai, šobrīd ražotāji ir izstrādājuši katra veida virsmai atbilstošāko.
Krāsu iedalījums pēc sastāva
Izšķir krāsas uz ūdens bāzes jeb emulsijas krāsas un krāsas uz šķīdinātāja bāzes jeb alkīda un eļļas krāsas. Kā noprotams jau pēc apzīmējuma, emulsijas krāsas tiek ražotas uz ūdens bāzes, kas nozīmē, ka tās ir videi un veselībai salīdzinoši draudzīgākas, smarža nav tik izteikta. Bez tam krāsas uz ūdens bāzes ir viegli klājamas, tās ātri žūst, vēlāk gatavā virsma ir izturīga un to ir iespējams mazgāt – pateicoties visām minētajām pozitīvām īpašībām, ūdens bāzes krāsas iekšdarbos ir kļuvušas ļoti pieprasītas un to popularitāte arvien pieaug.
Tradicionāli jau pavisam ierastas ir ūdens bāzes krāsas sienām un griestiem, sastopamas arī koka un metāla virsmu krāsošanai paredzētas krāsas.
Krāsas uz šķīdinātāja bāzes agrāk tika atpazītas kā eļļas krāsas vai alkīda emalja un tolaik tās bija plašāk pielietotās un līdz ar to arī populārākās krāsas. Krāsas uz šķīdinātāja bāzes var atpazīt ļoti vienkārši – pēc spēcīgā aromāta, kas nozīmē, ka krāsas sastāvā ir organiskie šķīdinātāji, kas piedod krāsai šķidru konsistenci un palīdz sacietēt, veidojot stingru plēvveida segumu. Visbiežāk šīm krāsām par saistvielu tiek izmantoti alkīda sveķi. Kaut arī funkcionāli šīs krāsas ir ērti lietojamas, tomēr tās nevar uzskatīt par veselībai draudzīgām. Jāatceras krāsu iegādes brīdī aplūkot iepakojumu – saskaņā ar likumdošanu par īpašu produkta bīstamību uz iepakojuma norāda melns attēls uz oranža fona. Alkīda un eļļas krāsas ir neelpojošas.
Iespējams, daudzi pat nezina, bet iespējams iegādāties arī dabiskās krāsas, tiesa, tās nav vienkārši atrodamas jebkura būvmateriālu veikala plauktos un to popularitāte diemžēl ir ievērojami zemāka nekā abiem augstākminētajiem veidiem. Dabiskās krāsas gadu simtiem ilgi bija pazīstamas mūsu senčiem, tomēr mūsdienās, attīstoties ķīmiskajai rūpniecībai, tās ir aizmirstas. Būtiskākā šo krāsu priekšrocība – tās nesatur sintētiskus materiālus, darbs ar tām ir veselībai draudzīgs un nav iespējams saindēties, krāsas ir tvaika caurlaidīgas, viegli notīrāmas un nomazgājamas, kas būtībā ir arī mīnuss, jo norāda, ka šādas krāsas nav pietiekami izturīgas. Biežāk sastopamās dabiskās krāsas ir lineļļas, zviedru (ūdens, milti, dzelzs, vitriols, pigments), kokdarvas un kaļķa krāsas.
Protams, ideālas nav arī šīs krāsas, to trūkums ir neērtums – krāsas lēni žūst, ne vienmēr ir mitruma noturīgas, dažkārt smērējas un visbeidzot – tās ir samērā dārgas un nepopulāras, līdz ar to būs jāiegulda ne mazums laika un enerģijas, lai atrastu, kur tās iegādāties.
Foto: Krāsas dažādām virsmām; autors: Krāsas dažādām virsmāmKrāsas iekšdarbiem un ārdarbiem
Katrai krāsai ir sava piemērotākā virsma. Būtiskākais ir krāsu dalījums ārdarbiem un iekšdarbiem paredzētajās, tām ir atšķirīga noturība pret saules stariem. Arī uz iepakojuma atsevišķi ražotāji norāda krāsas pielietojumu. Fasāžu krāsošanai vairāk izmanto neorganiskos pigmentus (krāsu nemaina), bet iekštelpu krāsošanai — organiskos (krāsa ar laiku izbalē). Iekšdarbiem paredzētās krāsas piemērotas dzīvojamām telpām, kur ir normāls mitruma un temperatūras režīms. Iekšdarbiem un ārdarbiem paredzētās krāsas atšķiras ar noturību pret atmosfēras iedarbību, tai skaitā UV un saules stariem.
Speciālisti pieļauj, ka iekštelpās var izmantot ārdarbiem paredzētas krāsas, taču nekādā gadījumā neiesaka ārdarbos izmantot iekštelpām paredzētās krāsas.
Katrai telpai ir sava noskaņa, sava atmosfēra, ko nosaka tās iemītnieki, iekārtojums un krāsas. Idejas krāsu toņu izvēlē atrodamas visapkārt- draugu, radu un kaimiņu mājās, dažādos salonos, speciālos bukletos, arī dabā u.t.t. Protams, būtiskākais kritērijs, izvēloties krāsas savām telpām, ir pašu gaume. Katrai krāsai un krāsu salikumam ir sava noskaņa, atmosfēra, līdz ar to, meklējot krāsas, jāapsver, kādu noskaņu vēlaties radīt telpā – siltu, piesātinātu, spilgtu un atsvaidzinošu, maigu u.c.
Ar krāsu un rakstu palīdzību telpu iespējams padarīt plašāku, īsāku, garāku, mazāku, zemāku, augstāku. Tāpat krāsas izvēlē jāņem vērā dzīvesveids, kopējās interjera tendences, lai vēlāk krāsojumu saskaņotu ar mēbelēm un citiem interjera priekšmetiem.
Matētas un spīdīgas krāsas
Pēc spīduma krāsas iedala pilnīgi matētās, matētās, pusmatētās, pusspīdīgās, spīdīgās un pilnīgi spīdīgās. Jāatceras, jo vairāk matēta ir krāsa, jo zemāka ir tās izturība, tāpat matētās krāsas vieglāk smērējas un ir grūtāk tīrāmas. Atkarībā no krāsas spīduma mainās virsmas reljefs, tāpēc katrai vietai piemērotas ir citāda spīduma krāsas, piemēram, griestiem piemērotāka ir matēta krāsa, jo tā neatstarojas, bet grīdām labāk izvēlēties spīdīgas krāsas, jo tās būs izturīgākas un vieglāk kopjamas.
Tāpat atsevišķām virsmām ir paredzētas speciālas krāsas, kas norādīts arī uz krāsas etiķetes, piemēram, speciāla krāsa betona grīdām, dēļu grīdai u.c.
Krāsu tonēšana
Agrāk krāsu iegāde bija salīdzinoši vienkāršāka – uz krāsas kārbas bija norādīts tās tonis, un pēc tā pircējs izvēlējās krāsu, vismaz aptuveni. Šobrīd, kad prasības pret krāsu kā dizaina elementu ir palielinājušās, veikalos tiek izmantotas tonēšanas sistēmas, kas ļauj krāsu toni izvēlēties niansētāk un precīzāk piemērot vēlamajam. Krāsu tonēšanas process būtībā ir vienkāršs – tiek ņemta pamatkrāsa, kurai pievieno koncentrētu krāsas pigmentu jeb toņpastu. Tonēšanas mašīnas šobrīd ir visos lielākajos būvmateriālu veikalos, kuros atrodas krāsu stendi.
Tonēšanu iespējams veikt arī mājas apstākļos – veikalā jāiegādājas krāsu un pigmentu, ko mājas apstākļos, rūpīgi ievērojot instrukcijas, var sajaukt, tomēr pēc šādas tonēšanas krāsa var būt neviendabīga un nebūs iespējams atkārtoti iegūt tieši tādu pašu krāsas toni.
Parasti veikalos izstādīta virkne dažādu toņu šablonu, pēc kuriem varat izvēlēties sev tīkamāko, un pārdevēji veiks tonēšanu. Atsevišķi ražotāji piedāvā tonēšanu arī pēc individuālām krāsām, respektīvi – veikalā varat ierasties ar savu krāsas paraugu (tapetes gabalu vai tml.) un tiek atrasts atbilstošs tonis un veikta tonēšana. Šāda tonēšana pircējam garantē, ka arī turpmāk, ja radīsies nepieciešamība pēc tieši tāda paša krāsas toņa (lai veiktu remontdarbus, aizkrāsotu skrambas), veikalā to varēs iegādāties. Katram krāsu ražotājam ir sava toņu palete un tonēšanas mašīna, tiek piedāvāti pat vairāki desmiti dažādu krāsu toņi, no kuriem izvēlēties. Parasti visi gaišie un pasteļa toņi tiek veidoti uz baltās krāsas pamata (to var izmantot arī kā baltu krāsu).
Tumšo un intensīvāko toņu pamatā ir bezkrāsaina krāsa. Tonējot veikalā, visdārgāk maksā spilgta, piesātināta krāsa, īpaši oranžā un dzeltenā – tonēšanas izmaksas var sasniegt līdz pat 3,50 latus par litru košajiem toņiem. Savukārt gaiša pasteļtoņa izmaksas būs vairākkārt zemākas.
Daži padomi krāsošanā
Kaut arī krāsošana ir šķietami vienkāršs darbs, kuru apgūstam jau bērnībā, izjūtot prieku par baltās lapas "atdzīvināšanu" ar krāsu palīdzību, veicot ēku krāsošanu nepieciešams atcerēties dažas pamata lietas, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un ilglaicīgs.
Krāsošanai būs nepieciešama ne tikai pati krāsa, bet arī ota un rullītis, kā arī vanniņa krāsai. Tāpat, iespējams, noderēs auduma vai papīra gabali grīdas un citu elementu/priekšmetu pārklāšanai, kurus nav nepieciešams krāsot, lai pasargātu tos no krāsas traipiem.
Ja krāsojums būs tieši uz apmetuma, tas iepriekš jāapstrādā un jāaizrīvē visas plaisas. Pēc tam virsma jāgruntē. Svarīgi pirms virsmas krāsošanas to pareizi apstrādāt, lai materiālu patēriņš būtu pēc iespējas mazāks. Vispirms koka virsmas jāslīpē ar rupjāku, – piemēram, 80. vai 100. numura smilšpapīru, pēc tam lieto smalkāku – 180. numura smilšpapīru.
Kad virsma sagatavota, tā jāšpaktelē. Durvis un logus špaktelē ar smalkajām masām. Smalkās špakteļmasas parasti ātri sacietē, jo gatavotas uz ūdens pamata. Tās viegli slīpēt.
Pēc špaktelēšanas virsmu vēlreiz slīpē ar smalko – 180. numura smilšpapīru. Nākamais solis – virsmas attīrīšana no putekļiem, taukvielām un netīrumiem.
Pirms krāsas ieliešanas vanniņā bundžu noteikti labi jāsamaisa, lai nebūtu nogulsnes. Otu vai rullīti nav ieteicams pārlieku piesūcināt ar krāsu (labāk pārkrāsot divas reizes), jo pārlieku biezā slānī uzklāta krāsa ilgāk žūs un vēlāk tā var atlēkt no virsmas. Jāsāk ar problemātisko vietu nokrāsošanu ar otu (gar durvīm, logiem, istabas stūros u.c.), pēc tam ar rullīti noklāj lielākās platības. Lai noklātu krāsu līdzenāk, izmantojiet krusteniskus triepienus.
Pārāk augsta temperatūra telpās var apgrūtināt krāsas izlīdzināšanos. Krāsošanai piemērota temperatūra ir +15...18 °С. Siltā laikā darba procesā logus var atvērt.
Ar krāsu pildītus aerosolus lielākoties izmanto atsevišķu detaļu, mēbeļu krāsošanai, piešķirtot īpašu faktūru. Noteikti jāizlasa konkrētā balona lietošanas instrukciju, krāsot ieteicams viegliem triepieniem ar vairākām starppauzēm. Vienā piegājienā krāsojiet lielas platības, citādi krāsas slānis būs pārlieku biezs, var veidoties burbuļi un neglīti notecējumi. Krāsojot ar aerosolu, noteikti jāizmanto aizsargmaska.