Kūdras faktors būvniecībā un "cīņa" ar to
Latvijā viena no nozīmīgākajām dabas bagātībām ir kūdra. Tā atrodama purvos un purvainās teritorijās, kuru kopplatība Latvijā ir ievērojama, sasniedzot 6401 km2 jeb 9,9% no valsts teritorijas. Interesanti, ka saskaņā ar USGS Mineral Resources Program pētījumiem, Latvija 2006. gadā ir ieguvusi 2,5% no visas pasaules kūdras apjoma, bet kopējais pieejamais kūdras daudzums mūsu valstī ir 1,1% no visām pasaules rezervēm.
Kūdras faktors būvniecībā un "cīņa" ar to |
|||
Latvijā viena
no nozīmīgākajām dabas bagātībām ir kūdra. Tā atrodama purvos un
purvainās teritorijās, kuru kopplatība Latvijā ir ievērojama,
sasniedzot 6401 km2 jeb 9,9% no valsts teritorijas. Interesanti, ka
saskaņā ar USGS Mineral Resources Program pētījumiem, Latvija 2006.
gadā ir ieguvusi 2,5% no visas pasaules kūdras apjoma, bet kopējais
pieejamais kūdras daudzums mūsu valstī ir 1,1% no visām pasaules
rezervēm.
Latvijas būvnormatīvs LBN 207-01 nosaka, ka ēku un inženierbūvju pamatu un pamatņu projektēšanai (izņemot pagaidu būvēm un mazākām būvēm lauku apvidū) nepieciešama inženierizpēte, un viena no tās sastāvdaļām ir ģeotehniskā izpēte. Bez stabila pamata nav iespējama kārtīga, izturīga būve, tādēļ ģeotehniskā pārbaude ir īpaši nozīmīgs būvniecības procesa sākumposms. Ģeotehniskā izpēte noteikti nepieciešama, lai būtu iespējams precizēt un konkrēti noteikt tehniskā projekta izstrādei vajadzīgo ģeotehnisko un hidroģeoloģisko informāciju, konstatēt nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu varbūtēju esamību būvlaukuma apkārtnē, pazemes ūdeņu agresivitāti pret betonu un tēraudu, kā arī ieplānot nepieciešamos pasākumus tuvumā esošo būvju bojājumu novēršanai, ja pastāv iespēja tādiem rasties būvdarbu laikā. Lai izvairītos no kļūdām un nepilnībām, LBN 005-99 noteikts, ka pirms inženierizpētes uzsākšanas pasūtītājam jāsagatavo tehniskais uzdevums, ietverot informāciju par iepriekš veiktu inženierizpēti būvvietā, pievienojot topogrāfiskos plānus, kartes vai shēmas ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu, kā arī būvju tehnisko raksturojumu, kurā vēlams atspoguļot maksimālās pieļaujamās kopējās un diferenciālās sēšanās lielumu. Šī informācija ir būtiska izstrādņu dziļuma noteikšanai un izpētes metodes izvēlei. Zem pieliktas slodzes grunts saspiežas, tās daļiņām pārvietojoties ciešākā sakārtojumā un tukšumu apjomam sarūkot. Augstā tukšumu apjoma un viegli deformējamo daļiņu dēļ kūdras saspiešanās zem konkrētas slodzes ir daudz lielāka nekā smiltīm un mālam (skat. attēlu). Kūdras tāpat kā smilšu un mālu saspiešanos zem slodzes iespējams prognozēt ar procentuāli līdzīgu precizitāti. Atšķirība starp prognozēto un reālo kūdras sēšanos tomēr var būt stipri lielāka nekā mazāk saspiežamās gruntīs, jo kūdru, kā iepriekš jau minēts, iespējams daudz ciešāk saspiest. Nepieciešamais rādītājs kūdras saspiežamībasnoteikšanai ir dabiskais mitruma saturs, izteikts kā parauga saturētā ūdens svara un sauso daļiņu svara dalījums, kuru zem gruntsūdens līmeņa, savukārt, regulē kūdras tukšumu apjoms. Kūdrai raksturīgs ilgs saspiešanās process - tas pakāpeniski kļūst lēnāks, bet pavisam neapstājas. Organisko vielu sadalīšanās pakāpe saspiežamību, kas atkarīga tikai no mitruma satura, neietekmē, bet tās ietekme vērojama kūdras stiprībā. Uzbērumu slodzes iespaidā komunikācijas nosēdīsies, un vietās, kur tās piekļaujas ēkai, nāksies veikt īpašus pasākumus, lai novērstu komunikācijām radušos bojājumus. Arī komunikācijas, protams, var balstīt uz pāļiem, tomēr jāņem vērā, ka, apkārtējai kūdrai saspiežoties, virs komunikācijām radīsies "gulošajiem policistiem" līdzīgi izciļņi. Tādas būves kā, piemēram, ceļu uzbērumus, kam pieļaujamais nevienmērīgas sēšanās apjoms ir lielāks nekā ēkām, iespējams būvēt virs kūdras iegulumiem, un tad izmantojami šādi paņēmieni: * Kūdras izrakšana. Kūdru izrok līdz ieguluma dibenam un zem gruntsūdens aizvieto ar rupju smilti, granti vai oļiem. Ja kūdras atstātā bedre ir sausa, kūdru aizvieto ar sablīvētu grunti. Ja izrakuma dziļums nepārsniedz 1,5 m, var izmantot praktiski jebkuru izrakšanas metodi, ja jārok zem šī dziļuma, izrakšanas darbi stingri jākontrolē, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Kūdras iegulumiem, kas sniedzas dziļāk par 3 m, var būt izdevīgi izmantot izspiešanas metodi, uzbērumu veidojot līdz pilnam augstumam vai augstāk, vienlaicīgi tam priekšā izrokot kūdru pietiekamā dziļumā, lai, uzbērumam šķērsojot kūdras iegulumu, tas izspiestu kūdru uz priekšu, pats iegrimstot līdz kūdras ieguluma pamatnei. Vienīgi jānodrošina, ka uzbēruma slodze nepārsniedz zem kūdras iegulošo grunšu nestspēju. * Pieslodze. Kūdras saspiešanos pēc būvdarbu beigām iespējams samazināt, uzberot pagaidu pieslodzi pirms komunikāciju būves vai ceļa segas ieklāšanas. Jāpārliecinās, ka izvēlētā pieslodze nepārsniedz kūdras nestspēju. Ja nestspēja ir nepietiekama, uzbēruma būvei var izmantot stadiālo metodi, ļaujot kūdrai saspiesties un kļūt stiprākai zem vienas uzbēruma stadijas, tikai pēc tam uzberot nākamo. * Kūdras balstīts uzbērums. Zemus uzbērumus bieži iespējams balstīt pat uz samērā dziļas kūdras, ja nav augstu prasību attiecībā uz virsmas vienmērību un pieliktā satiksmes slodze nav liela. Lai sasniegtu vislabāko iespējamo iznākumu, jānosaka kūdras stiprība, jāaprēķina nepieciešamā uzbēruma konstrukcija (parasti iekļaujot ģeotekstilu) un jāprecizē būvdarbu secība. * Kūdras stabilizācija. Nesen Somijā konstruēta iekārta kūdras stabilizācijai dabiskajā iegulumā, sajaucot to ar cementu (parasti 200 kg uz kubikmetru kūdras), un izstrādāta šī procesa metode. Maksimālais kūdras dziļums, kādu pašlaik iespējams stabilizēt, ir 5 m. Kūdru no katra objekta, kurā iecerēta stabilizācija, pēta laboratorijā, nosakot nepieciešamo cementa saturu un sagaidāmo stabilizētās masas stiprību. Kā piedevas izmanto arī kaļķi, izmešu pelnus, domnu sārņus. Rezultāti bijuši labāki ar vāji sadalījušos nekā ar labi sadalījušos kūdru. A. Šnore. |
|||
|
|||
|
Sēšanās
laika grafiku salīdzinājums būvēm virs smiltīm, māla un kūdras.
|
|||