Kūdras ieguve nesolas būt lēta
Foto: Kūdras ieguve nesolas būt lēta
Valsts mežu apsaimniekotājs nav gatavs iznomāt purvus potenciālajiem interesentiem kūdras ieguvei par zemāku nomas maksu kā 121 Ls/ha gadā, ziņo "Dienas Bizness".
Tā situāciju, kad potenciālajiem interesentiem par kāda purva iznomāšanu kūdras ieguvei tiek atteikts, skaidro a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Nekustamie īpašumi direktors Artūrs Jansons.
«Uzņēmuma īpašniekiem ir liela interese par kūdras ieguvi, un viņi ir gatavi iegādāties kūdras tehniku un darboties vismaz divos purvos 200 ha platībā, taču valsts struktūra - LVM - neizrāda nekādu interesi par purvu iznomāšanu un atbild ar atteikumu,» Dienas biznesa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonu ietvaros norādīja SIA Local properties projektu vadītājs Gatis Liniņš. Viņš neizprot LVM rīcību, kura pārvalda ievērojamas Latvijas dabas bagātības, neizrāda ekonomisku ieinteresētību iegūt papildu līdzekļus valstij, it īpaši situācijā, kad kūdra ir Eiropā pieprasīta eksporta prece un ir izmantojama elektroenerģijas ražošanai.
Apjomi sarūk
A. Jansons uzsver, ka, neraugoties uz daudzajām runām par bioloģiskā kurināmā izmantošanu enerģētikā, kūdras ieguve Latvijā ir samazinājusies. «2006. gadā tika iegūts nedaudz vairāk par 1 milj. t kūdras, kamēr 2007. gadā vairs tikai 0.54 milj. t, bet šogad šis apjoms varētu būt vēl mazāks, jo LVM pārziņā esošo kūdras purvu vairāki nomnieki atteikušies no konkrētām platībām,» stāsta A. Jansons. LVM apsaimniekošanā ir apmēram 50 % no visām kūdras purvu platībām, jo kopumā LVM iznomājusi kūdras purvus 11 286 ha apmērā, kamēr visā valstī tādi ir 23 760 ha. «Pie pašreizējiem kūdras ieguves apjomiem esošajos kūdras purvos to ieguvi var turpināt vēl 143 gadus,» secina A. Jansons.
Rīkos divas izsoles
«2009. gadā ir plānots konkursā - izsoles ceļā meklēt nomniekus diviem kūdras purviem, kuriem pašlaik tiek mainīts zemes izmantošanas mērķis uz rūpniecisko kūdras ieguvi,» stāsta A. Jansons. Viņš gan atgādina, ka tādā gadījumā, ja pretendentu piedāvātā nomas cena būs mazāka par 121 Ls/ha gadā, šie konkursi tiks izbeigti bez rezultāta. Kopumā LVM pārziņā bez jau divām minētajām ir vēl aptuveni 18 kūdras ieguves vietas, kur varētu notikt šī derīgā izrakteņa iegūšana. «Tās visas ir padomju ēras pēdējos gados sāktās izstrādes, kur dažiem ir pat izveidots meliorācijas tīkls, ceļi, dažviet pat nostumta augsnes virskārta, taču pašreizējos apstākļos nav ekonomiski racionāla pamata to apgūšanai,» norāda A. Jansons. Viņš arī atzīst, ka kūdras purva nomniekam nav kā agrāk - jāmaina attiecīgās teritorijas zemes izmantošanas mērķis, tad jāiegūst pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums.
Pamatā vecie līgumi
Vairumu - 98 % - līgumu par kūdras purvu iznomāšanu LVM pārņēma no Valsts meža dienesta, kas šos līgumus bija slēdzis deviņdesmito gadu sākumā. «Sākotnēji šajos līgumos bija paredzēta nomas maksa 5 % apmērā no iznomāto purvu kadastrālās vērtības, vēlāk, atbilstoši MK noteikumu prasībām, tika noteikta vēl zemāka cena - 1.5 % to vērtības privatizācijas vajadzībām,» skaidro A. Jansons. Viņš arī atzīst, ka nomas maksa gadā 121 Ls/ha savulaik ir iegūta kūdras purva nomas tiesību izsolē, bet nākamajās izsolēs šī cena nokritusies līdz nepilniem 30 Ls/ha. «Vairums esošo kūdras ieguvēju, protams, par 121 Ls/ha nomas maksas lielumu izsakās negatīvi, tomēr, ja daļa ārvalstu uzņēmēji to uzskata par pieņemamu cenu, tad kāpēc lai to samazinātu, turklāt šī cena šķiet pieņemama tiem, kuri pie kūdras purviem ir izveidojuši substrāta ražotnes, to fasē maisos un eksportē uz Eiropu un pat Āziju, nevis tikai pārdod vienkāršu kūdru,» secina A. Jansons. «Lai arī agrāk līgumi par kūdras purvu iznomāšanu tikuši noslēgti pat uz 99 gadiem, tomēr lielākā daļa no tiem ir pārslēgti atbilstoši normatīvu prasībām - termiņš par zemes dzīļu izmantošanu nevar būt garāks par 25 gadiem,» skaidro A. Jansons. Viņš atzīst, ka lielākā vienai personai iznomātā kūdras purva platība ir 1 663 ha, bet mazākā 32 ha
«Uzņēmuma īpašniekiem ir liela interese par kūdras ieguvi, un viņi ir gatavi iegādāties kūdras tehniku un darboties vismaz divos purvos 200 ha platībā, taču valsts struktūra - LVM - neizrāda nekādu interesi par purvu iznomāšanu un atbild ar atteikumu,» Dienas biznesa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonu ietvaros norādīja SIA Local properties projektu vadītājs Gatis Liniņš. Viņš neizprot LVM rīcību, kura pārvalda ievērojamas Latvijas dabas bagātības, neizrāda ekonomisku ieinteresētību iegūt papildu līdzekļus valstij, it īpaši situācijā, kad kūdra ir Eiropā pieprasīta eksporta prece un ir izmantojama elektroenerģijas ražošanai.
Apjomi sarūk
A. Jansons uzsver, ka, neraugoties uz daudzajām runām par bioloģiskā kurināmā izmantošanu enerģētikā, kūdras ieguve Latvijā ir samazinājusies. «2006. gadā tika iegūts nedaudz vairāk par 1 milj. t kūdras, kamēr 2007. gadā vairs tikai 0.54 milj. t, bet šogad šis apjoms varētu būt vēl mazāks, jo LVM pārziņā esošo kūdras purvu vairāki nomnieki atteikušies no konkrētām platībām,» stāsta A. Jansons. LVM apsaimniekošanā ir apmēram 50 % no visām kūdras purvu platībām, jo kopumā LVM iznomājusi kūdras purvus 11 286 ha apmērā, kamēr visā valstī tādi ir 23 760 ha. «Pie pašreizējiem kūdras ieguves apjomiem esošajos kūdras purvos to ieguvi var turpināt vēl 143 gadus,» secina A. Jansons.
Rīkos divas izsoles
«2009. gadā ir plānots konkursā - izsoles ceļā meklēt nomniekus diviem kūdras purviem, kuriem pašlaik tiek mainīts zemes izmantošanas mērķis uz rūpniecisko kūdras ieguvi,» stāsta A. Jansons. Viņš gan atgādina, ka tādā gadījumā, ja pretendentu piedāvātā nomas cena būs mazāka par 121 Ls/ha gadā, šie konkursi tiks izbeigti bez rezultāta. Kopumā LVM pārziņā bez jau divām minētajām ir vēl aptuveni 18 kūdras ieguves vietas, kur varētu notikt šī derīgā izrakteņa iegūšana. «Tās visas ir padomju ēras pēdējos gados sāktās izstrādes, kur dažiem ir pat izveidots meliorācijas tīkls, ceļi, dažviet pat nostumta augsnes virskārta, taču pašreizējos apstākļos nav ekonomiski racionāla pamata to apgūšanai,» norāda A. Jansons. Viņš arī atzīst, ka kūdras purva nomniekam nav kā agrāk - jāmaina attiecīgās teritorijas zemes izmantošanas mērķis, tad jāiegūst pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums.
Pamatā vecie līgumi
Vairumu - 98 % - līgumu par kūdras purvu iznomāšanu LVM pārņēma no Valsts meža dienesta, kas šos līgumus bija slēdzis deviņdesmito gadu sākumā. «Sākotnēji šajos līgumos bija paredzēta nomas maksa 5 % apmērā no iznomāto purvu kadastrālās vērtības, vēlāk, atbilstoši MK noteikumu prasībām, tika noteikta vēl zemāka cena - 1.5 % to vērtības privatizācijas vajadzībām,» skaidro A. Jansons. Viņš arī atzīst, ka nomas maksa gadā 121 Ls/ha savulaik ir iegūta kūdras purva nomas tiesību izsolē, bet nākamajās izsolēs šī cena nokritusies līdz nepilniem 30 Ls/ha. «Vairums esošo kūdras ieguvēju, protams, par 121 Ls/ha nomas maksas lielumu izsakās negatīvi, tomēr, ja daļa ārvalstu uzņēmēji to uzskata par pieņemamu cenu, tad kāpēc lai to samazinātu, turklāt šī cena šķiet pieņemama tiem, kuri pie kūdras purviem ir izveidojuši substrāta ražotnes, to fasē maisos un eksportē uz Eiropu un pat Āziju, nevis tikai pārdod vienkāršu kūdru,» secina A. Jansons. «Lai arī agrāk līgumi par kūdras purvu iznomāšanu tikuši noslēgti pat uz 99 gadiem, tomēr lielākā daļa no tiem ir pārslēgti atbilstoši normatīvu prasībām - termiņš par zemes dzīļu izmantošanu nevar būt garāks par 25 gadiem,» skaidro A. Jansons. Viņš atzīst, ka lielākā vienai personai iznomātā kūdras purva platība ir 1 663 ha, bet mazākā 32 ha