Kuldīgā notiek konference par Kuldīgas veco ķieģeļu tiltu
Šodien Kuldīgā notiek konference "Laiki mainās, tilti paliek" par Kuldīgas veco ķieģeļu tiltu, aģentūru LETA informēja Kuldīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Henriete Ludvika-Brazovska.
Šodien Kuldīgā notiek konference "Laiki mainās, tilti paliek" par Kuldīgas veco ķieģeļu tiltu, aģentūru LETA informēja Kuldīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Henriete Ludvika-Brazovska.
Konferencē piedalīsies arī kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
LETA jau informēja, ka konference "Laiki mainās, tilti paliek" tiek rīkota ar mērķi pievērst plašāku sabiedrības uzmanību Kuldīgas ķieģeļu tiltam un nepieciešamībai to saglabāt un atjaunot.
Konferencē piedalīsies arī Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Neiburga, kura referēs par tēmu "Tilts kā kultūrvēsturisks mārketinga instruments reģionālajā attīstībā", savukārt Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš pievērsīs uzmanību tiltam kā kultūrvēsturiskam tūrisma objektam.
SIA "Inženierbūve" valdes priekšsēdētājs Ainars Paeglītis runās par tilta unikalitāti inženiertehniskā skatījumā, bet mākslinieks Valdis Līcītis stāstīs par tiltu kā mākslas radīšanas impulsu. Konferencē piedalīsies arī Kuldīgas muzeja speciālisti, Kuldīgas domes speciālisti, citu pilsētu pārstāvji un mediju pārstāvji.
Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir neatdalāms vecpilsētas elements, garākais šāda veida tilts ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tilts ir viens no Kuldīgas simboliem. To sāka celt 1873.gadā, pabeidza - 1874.gadā.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915.gada augustā, krievu armija, atkāpjoties no Kuldīgas, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja 1926.gadā ne vairs no ķieģeļiem, bet no betona. 1958.gadā tilta akmens bruģis pārklāts ar asfaltu, bet senatnīgais lukturu apgaismojums 1972. un 2005.gadā atjaunots.
Kuldīga ir vienīgā Latvijas mazpilsēta, kurā gadsimtu gaitā ir saglabājies vienots vecpilsētas ansamblis. Tā ir vērtība, ko atzīst un novērtē ne tikai paši kuldīdznieki, bet arī pilsētas viesi, kas ik gadu apmeklē Kuldīgu. Lai saglabātu vecpilsētu, Kuldīgas dome jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie dažādiem projektiem, no kuriem lielākais ir Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušana UNESCO Pasaules Kultūras mantojuma sarakstā.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA
Konferencē piedalīsies arī kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
LETA jau informēja, ka konference "Laiki mainās, tilti paliek" tiek rīkota ar mērķi pievērst plašāku sabiedrības uzmanību Kuldīgas ķieģeļu tiltam un nepieciešamībai to saglabāt un atjaunot.
Konferencē piedalīsies arī Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Neiburga, kura referēs par tēmu "Tilts kā kultūrvēsturisks mārketinga instruments reģionālajā attīstībā", savukārt Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš pievērsīs uzmanību tiltam kā kultūrvēsturiskam tūrisma objektam.
SIA "Inženierbūve" valdes priekšsēdētājs Ainars Paeglītis runās par tilta unikalitāti inženiertehniskā skatījumā, bet mākslinieks Valdis Līcītis stāstīs par tiltu kā mākslas radīšanas impulsu. Konferencē piedalīsies arī Kuldīgas muzeja speciālisti, Kuldīgas domes speciālisti, citu pilsētu pārstāvji un mediju pārstāvji.
Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir neatdalāms vecpilsētas elements, garākais šāda veida tilts ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tilts ir viens no Kuldīgas simboliem. To sāka celt 1873.gadā, pabeidza - 1874.gadā.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915.gada augustā, krievu armija, atkāpjoties no Kuldīgas, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja 1926.gadā ne vairs no ķieģeļiem, bet no betona. 1958.gadā tilta akmens bruģis pārklāts ar asfaltu, bet senatnīgais lukturu apgaismojums 1972. un 2005.gadā atjaunots.
Kuldīga ir vienīgā Latvijas mazpilsēta, kurā gadsimtu gaitā ir saglabājies vienots vecpilsētas ansamblis. Tā ir vērtība, ko atzīst un novērtē ne tikai paši kuldīdznieki, bet arī pilsētas viesi, kas ik gadu apmeklē Kuldīgu. Lai saglabātu vecpilsētu, Kuldīgas dome jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie dažādiem projektiem, no kuriem lielākais ir Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušana UNESCO Pasaules Kultūras mantojuma sarakstā.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA