Kuldīgā ugunsgrēkā nav cietis uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā pretendējošais vēsturiskais centrs
Kuldīgā ugunsgrēkā nav cietis pilsētas vēsturiskais centrs, kas pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, aģentūru LETA informēja Valsts Kultūras pieminekļa aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kuldīgas rajona galvenā valsts inspektore Alise Volanska.
Kuldīgā ugunsgrēkā nav cietis pilsētas vēsturiskais centrs, kas pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, aģentūru LETA informēja Valsts Kultūras pieminekļa aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kuldīgas rajona galvenā valsts inspektore Alise Volanska.
Ugunsgrēkā cietušas ēkas, kas atrodas vēsturiskā centra perifērijā jeb simts metru aizsardzības zonā. Ņemot vērā to, ka celtnes atradušās šajā zonā, VKPAI pārstāvji šodien devušies uz Kuldīgu, lai precīzi apzinātu bojāto, aģentūru LETA informēja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Volanska uzsvēra, ka lielākā daļa no ugunsgrēka skartajām mājām ir vecākas par 70 gadiem un tām ir kultūrvēsturiska vērtība, jo ir sava laika tipiskas celtnes, taču tām nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
Volanska pieļāva iespēju, ka ugunsgrēks varētu aizkavēt Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, jo pašvaldībai saspringta budžeta apstākļos būs priekšroka jādod jautājumu risināšanai par pabalstu un pajumtes piešķiršanu ugunsgrēkā bez pajumtes palikušajiem iedzīvotājiem un ugunsgrēka seku likvidēšanai.
LETA jau informēja, ka Kuldīgas vēsturiskais centrs pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā,. Ziņojumu šā gada beigās bija paredzēts iesniegt UNESCO Latvijas Nacionālai komisijai.
Jau ziņots, ka vakar pulsētas centrā izcēlās ugunsgrēks, kurā cieta deviņas būves.
Šodien sasaukta Kuldīgas domes ārkārtas sēde, kurā plānots spriest par uguns skartā pašvaldības īpašuma, vecās slimnīcas, jumta remontu.
Ugunsgrēkā cietušas ēkas, kas atrodas vēsturiskā centra perifērijā jeb simts metru aizsardzības zonā. Ņemot vērā to, ka celtnes atradušās šajā zonā, VKPAI pārstāvji šodien devušies uz Kuldīgu, lai precīzi apzinātu bojāto, aģentūru LETA informēja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Volanska uzsvēra, ka lielākā daļa no ugunsgrēka skartajām mājām ir vecākas par 70 gadiem un tām ir kultūrvēsturiska vērtība, jo ir sava laika tipiskas celtnes, taču tām nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
Volanska pieļāva iespēju, ka ugunsgrēks varētu aizkavēt Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, jo pašvaldībai saspringta budžeta apstākļos būs priekšroka jādod jautājumu risināšanai par pabalstu un pajumtes piešķiršanu ugunsgrēkā bez pajumtes palikušajiem iedzīvotājiem un ugunsgrēka seku likvidēšanai.
LETA jau informēja, ka Kuldīgas vēsturiskais centrs pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā,. Ziņojumu šā gada beigās bija paredzēts iesniegt UNESCO Latvijas Nacionālai komisijai.
Jau ziņots, ka vakar pulsētas centrā izcēlās ugunsgrēks, kurā cieta deviņas būves.
Šodien sasaukta Kuldīgas domes ārkārtas sēde, kurā plānots spriest par uguns skartā pašvaldības īpašuma, vecās slimnīcas, jumta remontu.
