Kuldīgas ielas katastrofālā stāvoklī
Mājas lapā www.kurzemnieks.lv Evija Hauka informē, ka ielas Kuldīgā ir katastrofālā stāvoklī. Asfalta sega daudzviet ir izdrupusi, vietām izveidojušās dziļas bedres. Daudzas ielas pēc ziemas ir sabrukušas.
Mājas lapā www.kurzemnieks.lv Evija Hauka informē, ka ielas Kuldīgā ir katastrofālā stāvoklī. Asfalta sega daudzviet ir izdrupusi, vietām izveidojušās dziļas bedres. Daudzas ielas pēc ziemas ir sabrukušas.
Automašīnu vadītāji un pasažieri ceļu meistariem un pašvaldībai velta ne vienu vien skarbu vārdu. Arī kājāmgājēji nav labākā situācijā- nemitīgi jāizvairās no ūdens šaltīm. Kādēļ izveidojusies šāda situācijas, www.kurzemnieks.lv jautājis domes izpilddirektoram Viktoram Gotfridsonam un pilsēta sgalvenajam arhitektam Aldim Orniņam.
Ielu stāvokli nosaka grunts slāņi. Ir atšķirība, vai iela būvēta uz melnzemes pamata, citiem slāņiem vai smiltīm, kā, piemēram, Ventspilī, stāsta A.Orniņš. Smiltis ir drenējošs slānis, tāpēc grunstūdeņi tik stipri neapdraud ielas segu. Kuldīgas ceļu un ielu struktūra ir sena. Sākotnēji ielas netika būvētas tā, lai pa tām varētu braukt smagie transporta līdzekļi. Apakšzemē atsevišķi slāņi - tā sauktais pamatojums - ir nolietojies vai izjaukts, būvējot apakšzemju komunikācijas. Kādreiz tranšejas aizbēra nevērīgi - sajauca kārtu secību un degradēja pamatni. Tā bija lētāk, un padomju gados nevienu neinteresēja, kas notiks vēlāk. Pēdējā laikā zemi blietē. Ielu stāvokli ietekmē arī apakšējie slāņi.
Piemēram, ap Rātslaukumu ir vairāk nekā metru biezs kultūras slānis. Tas ir elastīgs un labi uzņem vibrācijas. Kultūras slānis kā galerts vibrē, un līdz ar to cieš ne tikai iela un tās segums, bet arī mājas, kas rezultātā plaisā. Situācija pilsētā uzlabojās, kad uzbūvēja jauno tiltu un transporta plūsmu novirzīja pa to. Līdz ar to vibrācija pilsētā samazinājās. Asfalta slānis Kuldīgas ielās ir nolietojies. Tas sastāv no pildvielas, šķembām un dažādu frakciju bitumena, kas ir gaistoša viela. Laika gaitā tā iztvaiko, līdz ar to asfalts kļūst irstošs. Sevišķi tādos laika apstākļos kā šoziem, kad sals mijās ar atkusni, sairuma process paātrinās. Nedaudz to ietekmē arī riepas ar radzēm. Padomju gadu sākumā Kuldīgas ielas bija bruģētas. Transporta kustībai kļūstot intensīvākai, tas sagādāja neērtības, jo vibrēja un radīja troksni. Lai to novērstu, visērtāk bija uzlikt asfalta plāksteri. Diemžēl tas kalpoja neilgi.
Mērķdotācijās no valsts ceļu uzturēšanai pērn piešķirti apmēram 80 tūkstoši latu, no tiem 20 tūkstoši uzkrāti šim gadam, skaidro V.Gotfridsons. Ap 20 tūkstošiem izlietoti ziemas dienestiem, 1,5 tūkstoši -ikdienas uzturēšanai, algots ceļu uzraugs. Ja akcīzes nodoklis tiktu izpildīts kā plānots, Kuldīga šogad saņemtu apmēram 110 tūkstošus latu. Varam rēķināties ar 90 tūkstošiem latu, lēš V.Gotfridsons.
Ceļu seguma audits notiek katru gadu, pēc tā rezultātiem raksta defektu aktus. Šogad dome pieprasījusi padziļinātu auditu. Virsmas stāvokli novērtēs būvinženieris Uldis Antoniškis, bet apakšzemi - domes un ūdensvadu un kanalizācijas saimniecības speciālisti. Ielas tiks dalītas trīs kategorijās. Vienā būs tās, kurās tuvākajā laikā nav jāveic apakšzemes rekonstrukcija un var likt asfaltbetona segumu. Šai kategorijai plānots tērēt 50-60 tūktošus latu no autoceļu uzturēšanai paredzētās naudas.
Ja ielas kļūs neizbraucamas, varbūt kāda tiks slēgta. Pašvaldība plānos ielu remontus tad, kad precīzi būs zināms līdzekļu apjoms. Audita rezultāti būs pēc divām nedēļām
Būvinženieris Uldis Antoniškis skaidro, ka bedres tiek pildītas ar ķieģeļiem pēc Autoceļu direkcijas Kuldīgas nodaļas darbinieku ieteikuma, jo tas ir vienīgais dziļai bedrei piemērotais materiāls, kas saglabājas ilgāk. Savukārt ar bitumaku lāpīt bedres ir pārāk dārgi un neefektīvi.
Automašīnu vadītāji un pasažieri ceļu meistariem un pašvaldībai velta ne vienu vien skarbu vārdu. Arī kājāmgājēji nav labākā situācijā- nemitīgi jāizvairās no ūdens šaltīm. Kādēļ izveidojusies šāda situācijas, www.kurzemnieks.lv jautājis domes izpilddirektoram Viktoram Gotfridsonam un pilsēta sgalvenajam arhitektam Aldim Orniņam.
Ielu stāvokli nosaka grunts slāņi. Ir atšķirība, vai iela būvēta uz melnzemes pamata, citiem slāņiem vai smiltīm, kā, piemēram, Ventspilī, stāsta A.Orniņš. Smiltis ir drenējošs slānis, tāpēc grunstūdeņi tik stipri neapdraud ielas segu. Kuldīgas ceļu un ielu struktūra ir sena. Sākotnēji ielas netika būvētas tā, lai pa tām varētu braukt smagie transporta līdzekļi. Apakšzemē atsevišķi slāņi - tā sauktais pamatojums - ir nolietojies vai izjaukts, būvējot apakšzemju komunikācijas. Kādreiz tranšejas aizbēra nevērīgi - sajauca kārtu secību un degradēja pamatni. Tā bija lētāk, un padomju gados nevienu neinteresēja, kas notiks vēlāk. Pēdējā laikā zemi blietē. Ielu stāvokli ietekmē arī apakšējie slāņi.
Piemēram, ap Rātslaukumu ir vairāk nekā metru biezs kultūras slānis. Tas ir elastīgs un labi uzņem vibrācijas. Kultūras slānis kā galerts vibrē, un līdz ar to cieš ne tikai iela un tās segums, bet arī mājas, kas rezultātā plaisā. Situācija pilsētā uzlabojās, kad uzbūvēja jauno tiltu un transporta plūsmu novirzīja pa to. Līdz ar to vibrācija pilsētā samazinājās. Asfalta slānis Kuldīgas ielās ir nolietojies. Tas sastāv no pildvielas, šķembām un dažādu frakciju bitumena, kas ir gaistoša viela. Laika gaitā tā iztvaiko, līdz ar to asfalts kļūst irstošs. Sevišķi tādos laika apstākļos kā šoziem, kad sals mijās ar atkusni, sairuma process paātrinās. Nedaudz to ietekmē arī riepas ar radzēm. Padomju gadu sākumā Kuldīgas ielas bija bruģētas. Transporta kustībai kļūstot intensīvākai, tas sagādāja neērtības, jo vibrēja un radīja troksni. Lai to novērstu, visērtāk bija uzlikt asfalta plāksteri. Diemžēl tas kalpoja neilgi.
Mērķdotācijās no valsts ceļu uzturēšanai pērn piešķirti apmēram 80 tūkstoši latu, no tiem 20 tūkstoši uzkrāti šim gadam, skaidro V.Gotfridsons. Ap 20 tūkstošiem izlietoti ziemas dienestiem, 1,5 tūkstoši -ikdienas uzturēšanai, algots ceļu uzraugs. Ja akcīzes nodoklis tiktu izpildīts kā plānots, Kuldīga šogad saņemtu apmēram 110 tūkstošus latu. Varam rēķināties ar 90 tūkstošiem latu, lēš V.Gotfridsons.
Ceļu seguma audits notiek katru gadu, pēc tā rezultātiem raksta defektu aktus. Šogad dome pieprasījusi padziļinātu auditu. Virsmas stāvokli novērtēs būvinženieris Uldis Antoniškis, bet apakšzemi - domes un ūdensvadu un kanalizācijas saimniecības speciālisti. Ielas tiks dalītas trīs kategorijās. Vienā būs tās, kurās tuvākajā laikā nav jāveic apakšzemes rekonstrukcija un var likt asfaltbetona segumu. Šai kategorijai plānots tērēt 50-60 tūktošus latu no autoceļu uzturēšanai paredzētās naudas.
Ja ielas kļūs neizbraucamas, varbūt kāda tiks slēgta. Pašvaldība plānos ielu remontus tad, kad precīzi būs zināms līdzekļu apjoms. Audita rezultāti būs pēc divām nedēļām
Būvinženieris Uldis Antoniškis skaidro, ka bedres tiek pildītas ar ķieģeļiem pēc Autoceļu direkcijas Kuldīgas nodaļas darbinieku ieteikuma, jo tas ir vienīgais dziļai bedrei piemērotais materiāls, kas saglabājas ilgāk. Savukārt ar bitumaku lāpīt bedres ir pārāk dārgi un neefektīvi.
