Kultūras ministrijas atbilde uz kustības "Nepērc svešu!" atklāto vēstuli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas izvēli
Kultūras ministrija (KM) jau agrāk lūgusi autoruzraugam, ņemot vērā projekta ieceri, tehniskās prasības un vietējā tirgus piedāvājumu, iespēju robežās un uz godīgas konkurences pamata LNB ēkā izmantot Latvijā ražotus materiālus. Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras. Tāpat ir arī jānorāda, ka pēc KM sarunām ar autoruzraugu ir panākts, ka ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes izstrādājumu īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā tiek uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi.
Svarīgi uzsvērt, ka par valsts un pašvaldības līdzekļiem būvētajos objektos ir noteikti jāievēro visas atbilstošās ES regulas un iepirkumu procedūras labā prakse. Tas nozīmē, ka, izsludinot šāda veida iepirkumus, ir jāvērtē visi iepirkuma nolikumam atbilstoši piedāvājumi, tostarp arī no ārvalstīm. Tāpat ir jāatzīmē, ka KM kā pasūtītājs neveic LNB apdares materiālu iepirkumu. To, saskaņā ar projekta prasībām, veic galvenais būvuzņēmējs, kas materiālu iepirkumu saskaņo ar būvuzraugu un autoruzraugu.
Sabiedrības un bibliotēkas pakalpojumu izmantotāju interesēs ir svarīgi panākt to, lai LNB tiek iekārtota, izmantojot kvalitatīvus apdares materiālus, ilgtspējīgai ekspluatācijai paredzētas mēbeles un aprīkojumu. Jāatgādina, ka lēmums par to, ka bibliotēkas grīdas tehniskajā specifikācijā ir jāiekļauj Kanādas kļava, tika publiski apspriests un pieņemts jau 2011. gadā, ņemot vērā šī materiāla tehniskos un vizuālos parametrus. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, tika veikta Latvijas tirgus piedāvājuma izpēte, salīdzinājums ar citiem iespējamiem grīdas seguma materiāliem, novērtējot to cietību, kvalitāti un ilgmūžību, un diskutējot ar būvniecības ekspertiem un ēkas arhitektu Gunāru Birkertu, kurš sabiedrības interesēs ir noteicis augstus bibliotēkas būvniecības un interjera risinājumu standartus.
Ņemot vērā to, ka pasūtītāja pienākums pret sabiedrību ir nodrošināt to, lai visi būvdarbi un interjera darbi tiek veikti piemērojot ļoti augstas kvalitātes standartus, eksperti norādīja, ka Kanādas kļavas cietība ir daudzkārt lielāka nekā citiem grīdu materiāliem. Jāuzsver, ka bibliotēka ir sabiedriska ēka, kurā ir paredzams intensīvs noslogojums, tāpēc tika izvēlēts grīdas materiāls ar augstu nodilumizturību. Par šī materiāla tehniskajām īpašībām liecina arī tas, ka Kanādas kļava tiek izmantota augstas noslodzes objektos, kur nepieciešamas grīdas ar īpašu nodilumizturību. Šāda veida objektos Kanādas kļava ilgtermiņā nodrošina resursu ietaupījumu, jo nav nepieciešama regulāra seguma atjaunošana. Tāpat eksperti norādīja, ka, stingri ievērojot projekta sākotnējo ieceri, ir jāņem vērā arī vietējā tirgus ierobežotās iespējas piegādāt Latvijā ražotās ozolkoka grīdas nepieciešamajā apjomā (faktiski Latvijā reģistrēti piegādātāji nodrošinātu citu valstu izcelsmes ozolkoka grīdu).