Kultūras darbinieki iebilst pret naftas termināla celtniecību Daugavgrīvā
285 kultūras darbinieki un Bolderājas iedzīvotāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim un Rīgas domei, kurā iebilst pret naftas termināla celtniecību Daugavgrīvā.
285 kultūras darbinieki un Bolderājas iedzīvotāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim un Rīgas domei, kurā iebilst pret naftas termināla celtniecību Daugavgrīvā.
Vēstules autori aicina izvērtēt šī projekta ietekmi uz kultūrvidi, jo patlaban "izšķiras jautājums par Rīgas attīstības perspektīvu - dabas un kultūras pieminekļiem bagāta vai naftas tranzīta biznesa interesēm pakārtota piekrastes pilsēta".
Vēstulē atzīmēts, ka "ūdens ceļš uz UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru ved caur Daugavas grīvu". To no abām pusēm iekļauj Daugavgrīvas cietokšņa piekrastes fortifikāciju komplekss Komētforts. 2002.gada 8.jūnijā Rīgas brīvosta uz 30 gadiem Daugavas kreisā krasta zemi iznomājusi SIA "Baltic Oil Terminal" naftas termināla celtniecībai.
Pašlaik šos plānus kavē likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, jo pērn 24.oktobrī VKPAI piešķīrusi jaunatklātā kultūras pieminekļa statusu Komētfortam Daugavgrīvā. Saskaņā ar likumdošanu šis statuss sešus mēnešus nodrošina objekta aizsardzību, atgādināts vēstulē, piebilstot, ka nākamais solis - oficiāla statusa piešķiršana - ir kultūras ministra ziņā.
Pēdējā gada laikā izdarītās izmaiņas likumdošanā, pēc vēstules autoru vārdiem, ļauj ignorēt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargoslas, ievērojot trīs nosacījumus - ja saņemts pozitīvs atzinums no Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma biroja, ja apbūvei paredzētā vieta atrodas Rīgas ostas teritorijā un ja attiecīgais darbības veids paredzēts teritorijas detaļplānojumā. Kaut arī formāli šie nosacījumi ir pielāgojami, tomēr naftas termināls Rīgas līcī nozīmētu zaudēt vēsturiski veidojušos pilsētas vārtus, turklāt padarītu bezjēdzīgu naudas ieguldījumu Piejūras dabas parka izveidē, teikts vēstulē.
Tiekoties ar Rīgas domes atbildīgām amatpersonām, vēstules autoriem nācies secināt, ka viņu profesionālās kompetences un pat informētības līmenis neesot pietiekams. Tādēļ vēstulē tiek apšaubīts, ka pilsētas attīstībai būtiski lēmumi tiks pieņemti godprātīgi.
Vēstules autori lūdz nepieļaut kultūras pieminekļu iznīcināšanu Daugavgrīvā un sekmēt valsts kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Komētfortam, jo līdz ar to rastos dibināts iemesls ierosināt izmaiņas Rīgas pilsētas attīstības plānā, mainot rūpniecisko un rekreācijas zonējumu attiecību ap Daugavas grīvu par labu humānai pilsētvidei.
Vēstules parakstītāju vidū ir tēlnieki Pauls Jaunzems, Gļebs Panteļejevs, Olga Šilova, Solveiga Vasiļjeva, rakstnieki Andrejs Dripe, Zigmunds Skujiņš, Pauls Putniņš, Kārlis Sebris un vairāki Jaunā Rīgas teātra aktieri, gleznotājas Aija Zariņa, Anita Meldere, folkloristi Helmi un Dainis Stalti un citi pazīstami kultūras darbinieki.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Vēstules autori aicina izvērtēt šī projekta ietekmi uz kultūrvidi, jo patlaban "izšķiras jautājums par Rīgas attīstības perspektīvu - dabas un kultūras pieminekļiem bagāta vai naftas tranzīta biznesa interesēm pakārtota piekrastes pilsēta".
Vēstulē atzīmēts, ka "ūdens ceļš uz UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru ved caur Daugavas grīvu". To no abām pusēm iekļauj Daugavgrīvas cietokšņa piekrastes fortifikāciju komplekss Komētforts. 2002.gada 8.jūnijā Rīgas brīvosta uz 30 gadiem Daugavas kreisā krasta zemi iznomājusi SIA "Baltic Oil Terminal" naftas termināla celtniecībai.
Pašlaik šos plānus kavē likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, jo pērn 24.oktobrī VKPAI piešķīrusi jaunatklātā kultūras pieminekļa statusu Komētfortam Daugavgrīvā. Saskaņā ar likumdošanu šis statuss sešus mēnešus nodrošina objekta aizsardzību, atgādināts vēstulē, piebilstot, ka nākamais solis - oficiāla statusa piešķiršana - ir kultūras ministra ziņā.
Pēdējā gada laikā izdarītās izmaiņas likumdošanā, pēc vēstules autoru vārdiem, ļauj ignorēt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargoslas, ievērojot trīs nosacījumus - ja saņemts pozitīvs atzinums no Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma biroja, ja apbūvei paredzētā vieta atrodas Rīgas ostas teritorijā un ja attiecīgais darbības veids paredzēts teritorijas detaļplānojumā. Kaut arī formāli šie nosacījumi ir pielāgojami, tomēr naftas termināls Rīgas līcī nozīmētu zaudēt vēsturiski veidojušos pilsētas vārtus, turklāt padarītu bezjēdzīgu naudas ieguldījumu Piejūras dabas parka izveidē, teikts vēstulē.
Tiekoties ar Rīgas domes atbildīgām amatpersonām, vēstules autoriem nācies secināt, ka viņu profesionālās kompetences un pat informētības līmenis neesot pietiekams. Tādēļ vēstulē tiek apšaubīts, ka pilsētas attīstībai būtiski lēmumi tiks pieņemti godprātīgi.
Vēstules autori lūdz nepieļaut kultūras pieminekļu iznīcināšanu Daugavgrīvā un sekmēt valsts kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Komētfortam, jo līdz ar to rastos dibināts iemesls ierosināt izmaiņas Rīgas pilsētas attīstības plānā, mainot rūpniecisko un rekreācijas zonējumu attiecību ap Daugavas grīvu par labu humānai pilsētvidei.
Vēstules parakstītāju vidū ir tēlnieki Pauls Jaunzems, Gļebs Panteļejevs, Olga Šilova, Solveiga Vasiļjeva, rakstnieki Andrejs Dripe, Zigmunds Skujiņš, Pauls Putniņš, Kārlis Sebris un vairāki Jaunā Rīgas teātra aktieri, gleznotājas Aija Zariņa, Anita Meldere, folkloristi Helmi un Dainis Stalti un citi pazīstami kultūras darbinieki.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
