Kultūras ministre ar Okupācijas muzeja vadību pārrunā muzeja nākotni
Šodien kultūras ministre Ingūna Rībena, tiekoties ar Okupācijas muzeja vadību, pārrunāja muzeja ēkas nākotni, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga.
Šodien kultūras ministre Ingūna Rībena, tiekoties ar Okupācijas muzeja vadību, pārrunāja muzeja ēkas nākotni, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga.
Muzeja darbinieki norādīja nepieciešamību tikt skaidrībā par muzeja ēkas nākotni. Pašlaik notiek sarunas ar Rīgas domi, vai ēku varētu iegūt ilgtermiņa nomā, kas dotu pamatu trīspusējam - valsts, pašvaldības un muzeja - līgumam.
Ministre, tiekoties ar muzeja fonda valdes priekšsēdi Valteru Nolendorfu, Okupācijas muzeja izpilddirektori Gundegu Micheli un citiem darbiniekiem, uzsvēra sabiedrības vajadzību sakārtot attiecības ar 20.gadsimta vēsturisko mantojumu, augstu novērtējot muzeja līdzšinējo veikumu un visnotaļ iestājoties par tā pašreizējo atrašanās vietu.
Latvijas 50 gadu okupācijas muzejs, ko dibinājis un pārvalda atklātais sabiedriskais fonds, pēc muzeju likumā noteiktās klasifikācijas ir privāts muzejs. Tā kā 2002.gadā Okupācijas muzejs ir ieguvis valsts atzīta - akreditēta - muzeja statusu, tas var pretendēt uz finansējumu no Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Nacionāli nozīmīgi projekti akreditētajos muzejos".
Muzejs veiksmīgi izmantojis privāto statusu, desmit pastāvēšanas gados piesaistot aptuveni 700 000 latu, galvenokārt ārzemju latviešu individuālos un organizāciju ziedojumus. Līdz šim Okupācijas muzejs regulāri saņēmis arī valsts budžeta dotācijas, bet 2003.gadā valstij svarīgo darbu turpināšanai muzejam būtu vajadzīgi 50 000 latu - tikpat, cik šogad, un tā ir apmēram ceturtā daļa no muzeja gada kopējā budžeta.
Okupācijas muzeju 2002.gadā apmeklējuši 40 000 interesentu, divas trešdaļas no tiem ārzemnieki. Muzejs izveidojis vienu no aktuālākajām izglītojošajām programmām Latvijā. Pa valsts rajoniem ceļo izstāde latviešu, krievu un angļu valodā, ar kuras palīdzību skolēniem māca okupācijas laika vēsturi. Iznākušas trīs zinātniskas gadagrāmatas, bet ceturtā ir sagatavošanā.
Inese Apse LETA
Copyright © LETA
Muzeja darbinieki norādīja nepieciešamību tikt skaidrībā par muzeja ēkas nākotni. Pašlaik notiek sarunas ar Rīgas domi, vai ēku varētu iegūt ilgtermiņa nomā, kas dotu pamatu trīspusējam - valsts, pašvaldības un muzeja - līgumam.
Ministre, tiekoties ar muzeja fonda valdes priekšsēdi Valteru Nolendorfu, Okupācijas muzeja izpilddirektori Gundegu Micheli un citiem darbiniekiem, uzsvēra sabiedrības vajadzību sakārtot attiecības ar 20.gadsimta vēsturisko mantojumu, augstu novērtējot muzeja līdzšinējo veikumu un visnotaļ iestājoties par tā pašreizējo atrašanās vietu.
Latvijas 50 gadu okupācijas muzejs, ko dibinājis un pārvalda atklātais sabiedriskais fonds, pēc muzeju likumā noteiktās klasifikācijas ir privāts muzejs. Tā kā 2002.gadā Okupācijas muzejs ir ieguvis valsts atzīta - akreditēta - muzeja statusu, tas var pretendēt uz finansējumu no Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Nacionāli nozīmīgi projekti akreditētajos muzejos".
Muzejs veiksmīgi izmantojis privāto statusu, desmit pastāvēšanas gados piesaistot aptuveni 700 000 latu, galvenokārt ārzemju latviešu individuālos un organizāciju ziedojumus. Līdz šim Okupācijas muzejs regulāri saņēmis arī valsts budžeta dotācijas, bet 2003.gadā valstij svarīgo darbu turpināšanai muzejam būtu vajadzīgi 50 000 latu - tikpat, cik šogad, un tā ir apmēram ceturtā daļa no muzeja gada kopējā budžeta.
Okupācijas muzeju 2002.gadā apmeklējuši 40 000 interesentu, divas trešdaļas no tiem ārzemnieki. Muzejs izveidojis vienu no aktuālākajām izglītojošajām programmām Latvijā. Pa valsts rajoniem ceļo izstāde latviešu, krievu un angļu valodā, ar kuras palīdzību skolēniem māca okupācijas laika vēsturi. Iznākušas trīs zinātniskas gadagrāmatas, bet ceturtā ir sagatavošanā.
Inese Apse LETA
Copyright © LETA