Kultūras ministrija gaida VKPAI priekšlikumus Rīgas Doma renovācijas uzsākšanai
Kultūras ministrija lūgusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam (RVKM) iespējami drīzā termiņā sniegt priekšlikumus par turpmākajiem Rīgas Doma renovācijas pasākumiem un izmaksām, aģentūru LETA informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne.
Kultūras ministrija lūgusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam (RVKM) iespējami drīzā termiņā sniegt priekšlikumus par turpmākajiem Rīgas Doma renovācijas pasākumiem un izmaksām, aģentūru LETA informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne.
"Esam viņiem nosūtījuši vēstuli un patlaban viņi arī iepazīstas ar arhitekta Bruno Deslandesa pārskatu par Rīgas Doma ēkas stāvokli," teica Ignatāne.
Doma ēkas rekonstrukcijas izmaksas, kas pēc Valsts būvinspekcijas vadītāja Leonīda Jākobsona aplēsēm var sasniegt ap 8,5 miljonus latu, Kultūras ministrija plāno segt, izmantojot vairākus finanšu avotus - ministrijas šā gada budžetā Rīgas Doma remontam paredzētos 9100 latu, iesniegts arī 2004.gada budžeta grozījumu priekšlikums, kurā Doma remontam pieprasīti 110 900 lati. Apspriešanā Saeimai izvirzīts Rīgas Doma likumprojekts, kuš paredz astoņus miljonus latu lielu summu ēkas rekonstrukcijai, kā arī iespēju pašvaldībām piedalīties Doma remonta atbalstīšanā.
"Ceram, ka likumu rudenī varētu pieņemt tieši šādu, jo no Rīgas domes jau esam saņēmuši apstiprinājumu vēlmei palīdzēt Rīgas Doma remontēšanā. Dainis Īvāns (LSDSP) pirms mēneša runāja par aptuveni vienu miljonu latu, ko dome būtu gatava ieguldīt šajā projektā," stāsta Ignatāne.
LETA jau ziņoja, ka iepazīstoties ar franču arhitekta Deslandesa pārskatu par Rīgas Doma struktūras ekspertīzi, Valsts būvinspekcija secinājusi, ka steidzami jāuzsāk celtnes rekonstrukcija.
Lēmums par celtnes slēgšanu vai atvēršanu paliekot tās īpašnieku ziņā, un pašreizējā īpašniece Kultūras ministrija ir nolēmusi baznīcu slēgt.
"Iesniegtais materiāls dod pilnīgu priekšstatu par rekonstrukcijas nepieciešamību," iepriekš teica Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons.
Pēc Valsts būvinspekcijas vadītāja teiktā nākamais solis ir izveidot darba grupu, kas veiktu Rīgas Doma tehnisko apsekošanu. Darba grupai, kurā vajadzētu darboties vadošajiem Latvijas speciālistiem, jāizveido tehniskās apsekošanas uzdevumi un jānosaka deformēto konstrukciju nespēja.
Šīs darba grupas izveide saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkojumu iepriekš uzdota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Kā skaidroja Jākobsons, 10.janvārī baznīcai uzliktas apmēram desmit markas, pēc kuru virzības iespējams noteikt, vai notiek celtnes deformācija. Ja markas parāda, ka Rīgas Doms pavasara un vasaras periodā deformējies, nekavējoties jāuzsāk deformēto konstrukciju pārbaude.
Viņš sacīja, ka, pēc pirmajiem aprēķiniem, tehniskajai apsekošanai nepieciešamie līdzekļi sasniegs 60 000-150 000 latu, bet visa rekonstrukcija izmaksās ap 8,5 miljoniem latu.
Jākobsons norādīja, ka Valsts būvinspekcija rakstveida atzinumu par Deslandesa iesniegto papildu materiālu nesniegs, jo tas Kultūras ministrijai iesniegts jau iepriekš. Savu vērtējumu rakstveidā izteikt šoreiz esot vēlējusies Latvijas Būvinženieru savienība.
Kā jau ziņots, iepriekš Valsts būvinspekcijas eksperti, iepazīstoties ar Deslandesa sākotnēji iesniegtajiem materiāliem un veicot būves apsekošanu, neguva pārliecību, ka baznīca ir avārijas situācijā un to nepieciešams slēgt apmeklētājiem. Vienlaikus Valsts būvinspekcija atzina, ka baznīcas konstrukcijas ir bojātas un ēkai nepieciešama rekonstrukcija.
Kā ziņots, kultūras ministre Helēna Demakova (TP) 8.jūnijā uzdeva slēgt Rīgas Domu, jo dievnama ēka kļuvusi pārāk bīstama cilvēkiem. Pēc Demakovas sniegtās informācijas, baznīcas ēkas izpētē konstatēts, ka jebkurā brīdī varot krist Doma vidējā kolonna.
Lēmumu slēgt Rīgas Domu Demakova pieņēma pēc tikšanās ar Rīgas Doma inženiertehniskā stāvokļa pētījumu koordinatoru Deslandesu, pamatojoties uz jaunākajiem ģeoloģisko pētījumu rezultātiem.
"Esam viņiem nosūtījuši vēstuli un patlaban viņi arī iepazīstas ar arhitekta Bruno Deslandesa pārskatu par Rīgas Doma ēkas stāvokli," teica Ignatāne.
Doma ēkas rekonstrukcijas izmaksas, kas pēc Valsts būvinspekcijas vadītāja Leonīda Jākobsona aplēsēm var sasniegt ap 8,5 miljonus latu, Kultūras ministrija plāno segt, izmantojot vairākus finanšu avotus - ministrijas šā gada budžetā Rīgas Doma remontam paredzētos 9100 latu, iesniegts arī 2004.gada budžeta grozījumu priekšlikums, kurā Doma remontam pieprasīti 110 900 lati. Apspriešanā Saeimai izvirzīts Rīgas Doma likumprojekts, kuš paredz astoņus miljonus latu lielu summu ēkas rekonstrukcijai, kā arī iespēju pašvaldībām piedalīties Doma remonta atbalstīšanā.
"Ceram, ka likumu rudenī varētu pieņemt tieši šādu, jo no Rīgas domes jau esam saņēmuši apstiprinājumu vēlmei palīdzēt Rīgas Doma remontēšanā. Dainis Īvāns (LSDSP) pirms mēneša runāja par aptuveni vienu miljonu latu, ko dome būtu gatava ieguldīt šajā projektā," stāsta Ignatāne.
LETA jau ziņoja, ka iepazīstoties ar franču arhitekta Deslandesa pārskatu par Rīgas Doma struktūras ekspertīzi, Valsts būvinspekcija secinājusi, ka steidzami jāuzsāk celtnes rekonstrukcija.
Lēmums par celtnes slēgšanu vai atvēršanu paliekot tās īpašnieku ziņā, un pašreizējā īpašniece Kultūras ministrija ir nolēmusi baznīcu slēgt.
"Iesniegtais materiāls dod pilnīgu priekšstatu par rekonstrukcijas nepieciešamību," iepriekš teica Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons.
Pēc Valsts būvinspekcijas vadītāja teiktā nākamais solis ir izveidot darba grupu, kas veiktu Rīgas Doma tehnisko apsekošanu. Darba grupai, kurā vajadzētu darboties vadošajiem Latvijas speciālistiem, jāizveido tehniskās apsekošanas uzdevumi un jānosaka deformēto konstrukciju nespēja.
Šīs darba grupas izveide saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkojumu iepriekš uzdota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Kā skaidroja Jākobsons, 10.janvārī baznīcai uzliktas apmēram desmit markas, pēc kuru virzības iespējams noteikt, vai notiek celtnes deformācija. Ja markas parāda, ka Rīgas Doms pavasara un vasaras periodā deformējies, nekavējoties jāuzsāk deformēto konstrukciju pārbaude.
Viņš sacīja, ka, pēc pirmajiem aprēķiniem, tehniskajai apsekošanai nepieciešamie līdzekļi sasniegs 60 000-150 000 latu, bet visa rekonstrukcija izmaksās ap 8,5 miljoniem latu.
Jākobsons norādīja, ka Valsts būvinspekcija rakstveida atzinumu par Deslandesa iesniegto papildu materiālu nesniegs, jo tas Kultūras ministrijai iesniegts jau iepriekš. Savu vērtējumu rakstveidā izteikt šoreiz esot vēlējusies Latvijas Būvinženieru savienība.
Kā jau ziņots, iepriekš Valsts būvinspekcijas eksperti, iepazīstoties ar Deslandesa sākotnēji iesniegtajiem materiāliem un veicot būves apsekošanu, neguva pārliecību, ka baznīca ir avārijas situācijā un to nepieciešams slēgt apmeklētājiem. Vienlaikus Valsts būvinspekcija atzina, ka baznīcas konstrukcijas ir bojātas un ēkai nepieciešama rekonstrukcija.
Kā ziņots, kultūras ministre Helēna Demakova (TP) 8.jūnijā uzdeva slēgt Rīgas Domu, jo dievnama ēka kļuvusi pārāk bīstama cilvēkiem. Pēc Demakovas sniegtās informācijas, baznīcas ēkas izpētē konstatēts, ka jebkurā brīdī varot krist Doma vidējā kolonna.
Lēmumu slēgt Rīgas Domu Demakova pieņēma pēc tikšanās ar Rīgas Doma inženiertehniskā stāvokļa pētījumu koordinatoru Deslandesu, pamatojoties uz jaunākajiem ģeoloģisko pētījumu rezultātiem.