Kultūras ministrija sola mēneša laikā sagatavot Koncertzāļu būvniecības likumu
Koncertzāļu būvniecības likumu KM vēlas izstrādāt, "lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu rezultātā tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā".
Kultūras ministrija (KM) sāk darbu pie Koncertzāļu būvniecības likuma, kas tiks virzīts izskatīšanai valdībā un Saeimā divu līdz četru nedēļu laikā, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.
Koncertzāļu būvniecības likumu KM vēlas izstrādāt, "lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu rezultātā tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā".
KM ir iecerējusi īstenot jaunu koncertzāļu celtniecību ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kā arī esošās koncertdzīves infrastruktūras renovēšanu citviet Latvijā. Šo programmu paredzēts īstenot ar valsts, Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļiem. Koncertzāļu būvniecības programmu nostiprinot Saeimas pieņemtā likumā, tās īstenošana tiktu padarīta neatgriezeniskāka un mazāk pakļauta jebkādiem politiskiem riskiem, uzskata KM.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis aģentūrai LETA teica, ka "Saeima, protams, var pieņemt šādu likumu, taču Saeimai tad arī ir jāuzņemas politiska atbildība gan par likuma saturu un tā īstenošanas sekām, gan par to, ka tā samazina pašvaldības kompetenci, uzņemoties pašvaldības vietā risināt jautājumu, kas nav Saeimas kompetencē." Pūķis piebilda, ka Saeimai būs arī jāpaskaidro, kāpēc šis gadījums ir kvalificējams kā tik ārkārtējs, ka Saeimai ir jāiet uz konfrontāciju ar pašvaldību.
Kā LETA jau ziņoja, 2006.gada 30.maijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nevirzīt turpmākai izskatīšanai Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likuma projektu, jo, kā atzina toreizējais komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, "lai uzceltu kādu ēku, nav jāpieņem atsevišķs likums".
Rīgas dome vakar, 23.janvārī neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens.
Balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti. Lai būvniecības iecere tiktu atbalstīta, par koncertzāles būvniecību bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.
Koncertzāle uz AB dambja bija iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Iecerēts, ka lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.
Pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" publiskotajiem aprēķiniem, koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 62,3 miljoni latu. Koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcija izmaksātu 14,05 miljonus latu, infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā, ielu un celiņu izbūve - 3,895 miljonus latu, inženierkomunikāciju izbūve - 1,35 miljonus latu, četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 4 728 076 latus, bet gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1 185 626 latus.
Koncertzāļu būvniecības likumu KM vēlas izstrādāt, "lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu rezultātā tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā".
KM ir iecerējusi īstenot jaunu koncertzāļu celtniecību ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kā arī esošās koncertdzīves infrastruktūras renovēšanu citviet Latvijā. Šo programmu paredzēts īstenot ar valsts, Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļiem. Koncertzāļu būvniecības programmu nostiprinot Saeimas pieņemtā likumā, tās īstenošana tiktu padarīta neatgriezeniskāka un mazāk pakļauta jebkādiem politiskiem riskiem, uzskata KM.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis aģentūrai LETA teica, ka "Saeima, protams, var pieņemt šādu likumu, taču Saeimai tad arī ir jāuzņemas politiska atbildība gan par likuma saturu un tā īstenošanas sekām, gan par to, ka tā samazina pašvaldības kompetenci, uzņemoties pašvaldības vietā risināt jautājumu, kas nav Saeimas kompetencē." Pūķis piebilda, ka Saeimai būs arī jāpaskaidro, kāpēc šis gadījums ir kvalificējams kā tik ārkārtējs, ka Saeimai ir jāiet uz konfrontāciju ar pašvaldību.
Kā LETA jau ziņoja, 2006.gada 30.maijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nevirzīt turpmākai izskatīšanai Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likuma projektu, jo, kā atzina toreizējais komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, "lai uzceltu kādu ēku, nav jāpieņem atsevišķs likums".
Rīgas dome vakar, 23.janvārī neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens.
Balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti. Lai būvniecības iecere tiktu atbalstīta, par koncertzāles būvniecību bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.
Koncertzāle uz AB dambja bija iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Iecerēts, ka lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.
Pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" publiskotajiem aprēķiniem, koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 62,3 miljoni latu. Koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcija izmaksātu 14,05 miljonus latu, infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā, ielu un celiņu izbūve - 3,895 miljonus latu, inženierkomunikāciju izbūve - 1,35 miljonus latu, četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 4 728 076 latus, bet gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1 185 626 latus.