Kur ārzemnieki pērk dzīvojamās platības?
Foto: Kur ārzemnieki pērk dzīvojamās platības?
Svarīgākā informācija:– 2012. gada pēdējā ceturksnī 8% no visiem Rīgā noslēgtajiem dzīvokļu pirkuma darījumiem, pircēji bija nerezidenti.– 2012. gada oktobrī-decembrī nerezidenti reģistrēja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā. – 65% darījumu Rīgā ar ārzemju pircējiem tika noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. - Ļoti reti nerezidenti iegādājās privātmājas un zemes gabalus apbūvei Jūrmalā.
Nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā un Rīgas rajonā pēdējos gados pieaug. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, 2012. gada otrajā pusē Latvijas galvaspilsētā tika reģistrēts par 11% vairāk pirkuma-pārdevuma līgumu nekā 2012. gada pirmajā pusē, Rīgas rajonā – par 18%, bet Jūrmalā – par 23%. Pozitīva dinamika veidojas gan pateicoties vietējiem, gan ārzemju pircējiem. Par to liecina situācija dzīvokļu segmentā, kas nodrošina darījumu pamatapjomu Rīgā. 2012. gada pēdējos mēnešos darījumu skaits ar nerezidentiem pieauga un veidoja 8% no visiem darījumiem ar dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā.
«Zemesgrāmatas dati norāda, ka sarunas par nerezidentu īpatsvaru pašos prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas. Kā piemērs: ja izpēta piecus lielākos Zemesgrāmatā reģistrētos dzīvokļu iegādes līgumus oktobrī, novembrī un decembrī, tad Rīgā rezidenti, vai tiem piederoši uzņēmumi, piedalās septiņos darījumos, Jūrmalā - sešos. Pirkuma-pārdevuma līgumi ar ārvalstu pircēju piedalīšanos rāda, ka ievērojami paplašināšanās nerezidentu nekustamā īpašuma atrašanās vietas izvēle», – atzīmē NIRA Fonda valdes locekle Jevgēnija Markova.
2012. gada oktobrī ar nerezidentiem Jūrmalā noslēgti 38% no visiem darījumiem, novembrī – 21%, decembrī – 37%. Šie skaitļi ir daudz pozitīvāki, nekā Rīgā, taču absolūtos skaitļos rādītāji ir ievērojami mazāki. 2012. gada pēdējā ceturksnī Jūrmalā ārzemnieki kļuva par 22 (oktobris), 18 (novembris) un 15 (decembris) apartamentu īpašniekiem. Rīgā – 53 (oktobris), 63 (novembris) un nedaudz mazāk par 60 darījumiem (decembris). Tas nozīmē, ka 2012. gada dažādos mēnešos galvaspilsētā nerezidenti iegādājās 2.5 līdz 4 reizes vairāk dzīvokļu nekā kūrortpilsētā.
Rīga. Rīgas dzīvokļu tirgus 2012. gada otrās puses galvenā tendence – ārzemnieku intereses pieaugums par tālo centru un mikrorajoniem. Vecrīgā, Klusajā centrā un to tiešā tuvumā oktobrī tika reģistrēti 10 darījumi ar nerezidentiem, novembrī – 19, decembrī – 24. Tas parāda, ka 55-65% gadījumu ārzemnieki iegādājās dzīvokļus centra nomalē un mikrorajonos gan jaunceltnēs, gan sērijveida mājās.
«Lielākā daļa ārzemju klientu darījumos ar nekustamo īpašumu iekļaujas summā, kas tikai nedaudz pārsniedz 143 000 eiro – tas ir minimums, kas saskaņā ar likumu "Par imigrāciju" ļauj tiem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Prestižajā centrā par šo pirkuma maksu ne vienmēr var atrast savām vēlmēm atbilstošu objektu (skat. Tabula 1). Tāpēc nerezidenti ar strikti ierobežotu budžetu sāka meklēt dzīvokļus tādās ielās, kā Katoļu, Lugažu, Tallinas, Eksporta, ko pieņemts uzskatīt par tālo centru. Mikrorajonos nerezidenti pērk vai nu divus trīs dzīvokļus jaunceltnē – vienu pašu vajadzībām, otru - iznomāšanai, vai arī vairākus sērijveida dzīvokļus, kuri pēc tam tiek izīrēti, nodrošinot regulāru naudas plūsmu. Pēc 2012. gada pēdējā ceturkšņa darījumiem varam redzēt, ka liela daļa dzīvokļu, kurus iegādājās nerezidenti, maksā mazāk nekā 100 000 latu. Iespējams, tas ir saistīts ar vēlmi diversificēt riskus», – pamatojoties uz kompānijas NIRA Fonds tirgus analīzes rezultātiem, stāsta Jevgēnija Markova.
Par tirgus līderiem, pēc 2012. gada otrajā pusē nerezidentiem pārdoto dzīvokļu skaita, kļuva jaunie projekti Antonijas ielā 16a un Alaukstas ielā 9.
Jūrmala. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai. Tāpēc daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, bet, lielākoties, pērk tos reti. Procentuāli tas izskatās pievilcīgi: oktobrī nerezidenti iegādājās 19% no visām Jūrmalā pārdotajām mājām, novembrī – 46%, bet decembrī – 26%. Absolūtie skaitļi pēc Zemesgrāmatas datiem liecina, ka 2012. gada pēdējā ceturksnī kūrortā tika pārdotas tikai nedaudz vairāk kā 90 privātmājas, un ārzemnieki kļuva par īpašniekiem 26 no tām.
Tajā pašā periodā Jūrmalā tika fiksēti 13 zemes gabalu pirkuma darījumi ar nerezidentiem. Šis skaitlis arī neļauj spriest par viņu vērā ņemamu aktivitāti šajā segmentā.
Pēdējos mēnešos daudz raksta par sadārdzinātajām cenām dzīvokļiem Jūrmalā, kā arī par to, ka tām jākrītas. Kompānijas NIRA Fonds viedoklis šajā jautājumā ir sekojošs: tās daudzdzīvokļu mājas, kuras tiek celtas Lielupē - Dubultos, un kuras būs gatavas šajā vasarā, lielākoties atbilst klientu pieprasījumam. Klienti meklē divu – trīs guļamistabu dzīvokļus cenu amplitūdā no 250 000-400 000 eiro, ar pilnu vai balto apdari, labā vietā. Un šogad šādi projekti tiks nodoti ekspluatācijā. Tie var būt jaunie projekti aiz dzelzceļa, taču gājiena attālumā no jūras.
Kas attiecas uz projektiem kāpu zonā, tad paši pircēji saprot, ka perfekta atrašanās vieta vienmēr rod savu atspoguļojumu cenā. Apartamenti šādās mājās nevar būt lēti, jo Jūrmalā šodien ir ne vairāk kā trīs-četri patiešām ekskluzīvi projekti.
«Vēl pagājušajā gadā Jūrmalā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos vērtībā līdz 300 000 eiro gandrīz nebija pieejams. Šobrīd šādi piedāvājumi parādās. Skaidrs, ka Bulgārijas un dažos Spānijas kūrortos cenas ir krietni lētākas un Jūrmalai ar tām ir grūti konkurēt. Taču tas arī nav mērķis. Latvijai piemīt savas priekšrocības. Ārzemju pircēji izvēlas Jūrmalu tās atrašanās vietas (tikai vienas stundas lidojuma attālumā no Maskavas vai Sanktpēterburgas), jūras svaigā gaisa un tā dziedniecisko īpašību, kā arī Jūrmalas nu jau prestižā zīmola dēļ», - ir pārliecināta Jevgēnija Markova.
Kompānijas NIRA Fonds pārstāvji pieļauj, ka tie daži ekskluzīvie dzīvojamie projekti, kas izvietoti kāpu zonā, visticamāk šogad tā arī paliks iepriekšējā cenu līmenī. Tajā pašā laikā tiks būvēti un nodoti ekspluatācijā daudzdzīvokļu kompleksi gājiena attālumā līdz jūrai, cenas robežās no 2 500-3 500 eiro par kv.m.
Rīgas rajons. 2012. gada oktobrī-novembrī Rīgas rajonā nerezidenti iegādājās 8-11% no visiem reģistrētajiem darījumiem ar privātmājām. Privātās apbūves zemes segmentā viņu aktivitāte bija minimāla – 1-3%.
Ir vērts atzīmēt, ka cenas, kas tiek prasītas par zemes gabaliem un privātmājām Rīgas rajonā (skat. Tabula 2) stipri atšķīrās. Iemesls tam ir dažādās atrašanās vietas, piedāvājumā esošo īpašumu apkārtējās infrastruktūras attīstības līmenis, ūdenstilpņu klātbūtne, ciematu gatavības stadijas u.c. Jo labāki ir visi šie kritēriji, jo augstākas ir piedāvājumu un līdz ar to arī darījumu cenas.