Kur, kad un kādu ekspertu?

Foto: Kur, kad un kādu ekspertu?; autors: Kur, kad un kādu ekspertu?

Vai likumdošana noveco?

"Būvniecības likums paredz, ka darbojas Būvniecības padome un tā ir valdības palīgs celtniecības jautājumu risināšanā. Šobrīd Būvniecības padome ir nulles vērtībā. Tajā ir 25 cilvēki, no kuriem lielai daļai ar celtniecību nav nekāda sakara. Pašreizējā versijā Būvniecības padome ir pilnīga lieka. Pusotru gadu tur biju. Aizgāju tikai tāpēc, ka visus izstrādātos priekšlikumus iemeta taisni atkritumu spainī. Tos nekad neizskatīja. Tātad Padome tika radīta, lai izliktos - papīram. Sanāk, ka Valsts neievēro pieņemtos likumus. Tieši tāpēc nekas nav uzlabojies arī pieminētajā mājokļa jautājumā. Taču Būvniecības padome ir nepieciešama un tā ir jāreorganizē. Tajā pietiek ar 10 profesionāliem būvniekiem. Ja padome pieņem lēmumus vai iesniedz priekšlikumus, tad tie ir jāizskata. Tos var likt papildināt, var atraidīt, bet tie ir jāizskata!" Jānis Lancers

2006. gada 19. decembrī Ministru kabinets pieņēma trīs gadus tapušo LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība", kas vienādotu un palīdzētu kontrolēt konkursu sagatavošanu, izsludināšanu un norises uzraudzību iestādēm un organizācijām, uz kurām attiecas Publisko iepirkumu likums. Taču Satiksmes ministrija paziņoja, ka ir izņēmums un strādās pēc saviem kritērijiem.

Kur, kad un kādu ekspertu?

2006. gada augustā Vispārējos būvnoteikumos (MKN 12) tika definēts jēdziens: "sabiedriski nozīmīga būve" ar obligātu prasību veikt tādām būvēm ekspertīzi. Līdz šim nopietnākās ekspertīzes veica Valsts būvinspekcijas speciālisti, kuri bija pieredzējuši šajā jomā, taču pašreizējais likuma grozījumu projekts paredz atļaut šo uzdevumu uzticēt jebkuram, kurš ir "sertificēts speciālists" bez jebkādas jomas konkretizācijas. Šādas rīcības sekas varbūt neprognozējamas.

"Nopietniem objektiem ekspertīzi nevar veikt viens cilvēks, lai kāds arī nebūtu viņa sertifikāts. Es pieaicinu gan elektriķi, gan santehniķi un pārējos speciālistus. Jo īpaši aktuāli ir konstruktori. Tas saistīts ar drošību", tā Rodrigo Pelsis
"Valsts interesēs ir ugunsdrošība, skaņas izolācija, siltumenerģijas taupīšana, tāpēc šajās lietās kompetenti eksperti ir nepieciešama no valsts puses. Piemēram, Vācijā svarīgākās konstrukcijas pārbauda un pieņem valsts eksperts. Viņi īpašu akcentu liek uz statisko noturību. Mums ir likums, ir Eiropas Savienības prasības, bet kas tās realizēs?" Ivars Ulmanis
"Latvijā pašreiz ne tikai likumi tiek pārkāpti, bet ir lietas, kas bīstamas dzīvībai. Tikko kā Latvijas Būvinženieru savienības Tehniskā komiteja skatījās divas mājas Rīgas centrā, jo saņēmām lūgumu izvērtēt situāciju. Mājas saplaisājušas, konstrukcijas avārijas stāvoklī. Tur ekspertīze vispār nav bijusi. Tagad lūdz, lai Latvijas Būvinženieru savienība ir arbitrs. Taču tā ir valsts funkcija. Sabiedriski nozīmīgiem objektiem noteikti jābūt valsts ekspertam", Alberts Krols

Speciāli sarežģītās struktūras

"Rīgas domes struktūra ir tā samudžināta, ka līdz celtniecības uzsākšanai paiet vismaz divi gadi. Ja objekts ir neliels un to var uzbūvēt trīs mēnešos, bet divus gadus jāgaida, līdz katrā gaitenī vai kabinetā ko izlems, tad kāds vienmēr meklēs iespēju būvniecību uzsākt ātrāk.
Katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ir pieņemts, ka apbūves intensitāte nedrīkst būt lielāka par 100%, bet tajā pat laikā ierēdņi saskaņo projektus ar 300 % intensitāti un nesaskaņo ar 90% intensitāti.
Pie mūsu bāzes Ulbrokas ielā bija jāizbūvē 200 m garš gāzes vads. Būvniecības laiks – viena nedēļa. Saskaņošana ilga 20 nedēļas. Šis absurds pierāda, cik ļoti nepieciešama ir normāla sakārtota struktūra, kurā strādātu cilvēki, kas spēj lemt un spēj uzņemties atbildību. Nesakārtota sistēma rada korupciju. Ierēdnis visu traktē tā, kā viņam vajag. Pašreizējā situācijā no valsts pasūtījumiem jāturas pa gabalu", Jānis Lancers

Secinājumi:

Šeit ieskicētas tikai dažas aktualitātes, piemēri un nepieciešamības konkrētai rīcībai. Ja valsts arī turpmāk nereaģēs uz sabiedrisko organizāciju priekšlikumiem, būvniecības tempi samazināsies, nebūs investoru. Latvijai ES piešķīrusi 4 miljardus latu, kurus varētu izmantot, kaut vai ieguldot ražotnēs. Bet, ja būvniecības nozare netiks sakārtota, Latvija var šo naudu zaudēt. Valstī pašlaik reģistrētas 4000 celtniecības organizācijas. Lielās firmas meklēs ceļus un atradīs, kā attīstīties, bet tas nenozīmē, ka valstī viss būs kārtībā. Kas notiks mazpilsētās?

Nepieciešami risinājumi vai politiski lēmumi :
* par Būvniecības valsts aģentūras izveidošanu, paredzot būvniecības valsts iepirkumus veikt ar "aģentūras" palīdzību;
* par būvniecības valsts funkciju (vienotas politikas) realizāciju vienā struktūrvienībā;
* par izmaiņām (vienkāršojumu) ar būvniecību saistīto tehnisko normatīvu apstiprināšanā, paredzot apstiprināšanu atbildīgajā ministrijā (nevis MK);
* par Inženieru padomes izveidošanu LR Būvniecības Padomes ietvaros;
* par zinātniski tehniska Institūta izveidošanu (Ekonomikas ministrijas pārraudzībā);
* par būvniecības izmaksu uzskaites sistēmas sakārtošanu un būvniecības pārejošo Līgumu izmaksu indeksēšanu;
* par būvniecības izmaksu prognozēšanu Būvniecības ieceres stadijā;
* par FIDIC Būvniecības līgumnoteikumu un LR būvniecības likumdošanas aktu harmonizēšanu.

Vajadzīgi precizējumi dokumentos, lai nerastos neprognozējamas situācijas:
* Nepieciešams paplašināt Reglamentētās būvniecības tehnisko speciālistu sertificējamās jomas, piemēram, ar būvprojektu vadītājiem, būvprojektu ekspertiem, būvju, t. sk., ēku tehniskajiem apsekotājiem, būvprojektu ekonomisko daļu t. sk. tāmju izstrādātājiem u. c.
Pēdējais laiks "2003. gada 8. jūlija MK noteikumus Nr. 383 - " Noteikumi par
būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un
anulēšanu" sakārtot atbilstoši Būvniecības likumam un citiem saistošajiem
likumdošanas dokumentiem.

* Jāizdara precizējumus 2005. gada 28. jūnija MK noteikumos Nr. 453 – "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" ar mērķi sakārtot būvniecības pakalpojumu sniedzēju - juridisko personu statusu.

* "Publisko iepirkumu likumā", kurš ir spēkā kopš 2006. gada 9. maija, nepieciešami labojumi. 22. pantā jāparedz, ka iepirkumu komisijai būvniecības iepirkumiem ar izmaksām virs 500 000 Ls obligāti ir jāpiesaista atbilstošu sertificētu būvniecības ekspertu, paredzot ekspertam "VETO" tiesības un adekvātu samaksu par padarīto darbu.

* Būvniecības valsts iepirkumus ar izmaksām virs 5 000 000 Ls lietderīgi uzticēt veikt un vadīt valsts "Būvniecības un mājokļa" aģentūrai.

* Jāveic izmaiņas 1996. gada 25. jūnija nolikumā - "Latvijas Būvniecības Padomes nolikums", paredzot iestrādāt reālu varu BP lēmumu realizācijā.


Latvijas Būvinženieru savienība tic, ka beidzot iestāsies stabilitāte un ar būvniecību saistītās sabiedriskās organizācijas strādās roku rokā ar valsts institūcijām, lai nozare un līdz ar to valsts attīstītos pēc iespējas efektīvāk.

Mārīte Šperberga
Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla "BŪVinženieris" redaktore