Kuras vīnogu šķirnes audzēt laukā

Foto: Kuras vīnogu šķirnes audzēt laukā; autors: Kuras vīnogu šķirnes audzēt laukā

Latvijas vīnogu šķirņu klāstā pēdējos desmit gados nācis klāt vairāk nekā 100 jaunu šķirņu un hibrīdu. Izvēle ir, tikai, pirms izraudzīties sev noderīgāko šķirni, jābūt skaidrībā, vai audzēsim vīnogas ēšanai, sulas un vīna iegūšanai vai apzaļumošanai. Jāsaprot, cik laika varēsim ziedot vīnogu kopšanai – pavasarī segt ar agrotīklu, lai pasargātu no naktssalnām, vasarā miglot pret slimībām, rudenī rūpīgi ieziemot.

Raksta autori izpētījuši vairāk nekā 250 vīnogu šķirnes un hibrīdus visā Latvijā un labprāt dalās savā pieredzē.

Pirmā grupa*

Vīnogu šķirnes, kuras audzē bez ķīmisko preparātu lietošanas (bez miglošanas) un no trešā gada – bez piesegšanas ziemā (nolaiž no špaleras, sasien kūlī un uzliek kādu zaru ar skujām).

Īpašības:
* augstas kvalitātes ogas, degustācijas vērtējums vairāk par 4,5 ballēm;
* īss veģetācijas periods, agrās šķirnes, ienākas augustā;
* izturīgas pret neīsto miltrasu Plasmopara viticola u.c. slimībām (2 un 2,5 balles). Uz inficētām lapām parādās sīki, mazi punktiņi bez apsarmes lapas apakšpusē (2 balles) vai mazas starpdzīslu nekrozes ar niecīgu apsarmi lapas apakšpusē (2,5 balles);
* labi viengadīgie dzinumi, kas ātri (septembra sākumā) nobriest (60–90% no dzinumu garuma (1 un 2 balles);
*sala izturība mīnuss 22–25 °C, kad saglabājas vairāk nekā 75% galveno pumpuru.

Šķirnes: ‘Hasanskij Sladkij’, ‘Liepājas Dzintars’, ‘Liepājas Agrā’, ‘Dovga’, ‘Cīravas Agrā’, ‘Agrā’, ‘Silva’ (Vēsmiņa).

Otrā grupa

Vīnogu šķirnes, kuras obligāti jāmiglo pirms ziedēšanas un pēc ziedēšanas, bet epifitotijas gados – vēl divas trīs reizes ar 7–12 dienu intervālu. No trešā gada bez piesegšanas ziemā.

Īpašības:
* labas kvalitātes ogas, degustācijas vērtējums virs 4 ballēm;
* vidējs veģetācijas periods. Ogas nogatavojas līdz 20. septembrim;
* ātra un laba viengadīgo dzinumu nobriešana, 60–90% (1 un 2 balles);
* sala izturība mīnus 21–25 °C;
* neizturīgas pret neīsto milt­rasu. Uz inficētām lapām dzelteni plankumi ar baltu apsarmi lapu apakšpusē, inficēts līdz 50% lapas virsmas (4 balles), lapas nenobirst vai inficēts vairāk nekā 50% lapas virsmas ar stipru apsarmi lapas apakšpusē (5 balles), lapas nobirst.

Šķirnes: ‘Supaga’, ‘Sukribe’, ‘Guna’, ‘Skujiņa 675’, ‘Zilga’, ‘Jadviga’, ‘Brat Vostorga’, ‘Tambovskij Belij’, ‘Šasla Gaiļuna’, ‘Ēzops’, ‘Krimas Pērle’ u.c.

Trešā grupa

Vīnogu šķirnes, kuras obligāti jāmiglo un ziemā rūpīgi jāpiesedz.

Īpašības:
*augstas un labas kvalitātes ogas, degustācijas vērtējums virs 4 ballēm;
*vidējs veģetācijas periods. Ogas nogatavojas līdz 20. septembrim;
*vidēji laba viengadīgo dzinumu nobriešana, ap 40% (3 balles);
*zema sala izturība, līdz mīnus 18–20 °C;
*neizturīgas pret neīsto miltrasu. Inficēšanās – 4 un 5 balles.

Šķirnes: ‘Aļošenkin’, ‘Raņņij Magarača’, ‘Veldze’, ‘Olga’, ‘Kosmonavt’, ‘Muskat Moskovskij’, ‘Tambovskij Belij’, ‘Kišmiš 342’, ‘Žemčug Belij’, ‘Avgustovskij Fioļetovij’, ‘Kijevskij Belij’, ‘Madlen Royal’, ‘Zīda Ķekars’ un citas V. vinifera šķirnes.

Ceturtā grupa

Vīnogu šķirnes, kuras nepieciešams miglot pirms un pēc ziedēšanas. Pēc trešā gada ziemā var nesegt.

Īpašības:
*vidējas kvalitātes ogas, degustācijas vērtējums – virs 3,5 ballēm;
*vidēji izturīgas pret neīsto miltrasu (3–3,5 balles);
* laba un vidēja sala izturība (mīnus 20–25 °C);
*vidēji laba viengadīgo dzinumu nobriešana (30–40%);
* vidējs vai pavēls veģetācijas periods. Ogas nogatavojas septembrī.


Šķirnes: ‘Kuzminskij Siņij’, ‘Svensona Red’, ‘Russkij Jantarj’, ‘Fenikss’, ‘Zilga Sēklaudzis’, ‘Vidzemes Skaistule’, ‘Toldi’, ‘Jodkrante’, ‘Iļja Muromec’, ‘Muromec’, ‘Plamja‘, ‘Solovjova 58‘, ‘Silva‘ (Gaiļuna), ‘Jubilejas 203‘, ‘Sēle‘, ‘Līga‘, ‘Dange‘, ‘Agne‘, ‘Sukate‘, ‘Agat Donskoj’, ‘Rondo’, ‘Tērvetes Zilā’, ‘Jubiļei Novgoroda’, ‘Moldovaja’. Bezsēklu: ‘ČBZ’, ‘Rilains Pink Seedless’, ‘Einset Seedless’, ‘Kišmiš Uņikaļnij’, ‘Korinka Russkaja’ u.c.

Piektā grupa

Vīnogu šķirnes, kuras nepieciešams miglot pirms un pēc ziedēšanas. Ziemā var nepiesegt. Piemērotas apzaļumošanai. Var pamēģināt sulas un vīna iegūšanai kupāžās.

Īpašības:
*zemas kvalitātes ogas, degustācijas vērtējums – zem 3,5 ballēm;
*vidējs vai pavēls veģetācijas periods. Ogas nogatavojas septembrī;
*vidēja vai laba sala izturība (mīnus 20–23 °C);
*vidēji laba viengadīgo dzinumu nobriešana, 30–40%;
* vidēja izturība pret neīsto miltrasu (3–3,5 balles).

Šķirnes: ‘Jodupe’, ‘Vārnava 1’, ‘Vārnava 2’, ‘Vārnava 3’, ‘Krasavec’, ‘Palanga’, ‘Širvintas‘, ‘Amūras 1‘, ‘Amūras 2‘, ‘Amūras 3‘, ‘Bufalo‘, ‘Inkognito’, ‘Meda’, ‘Spulga’, ‘Severjaņec’, ‘Dvietes Zilās’, ‘Krievu Konkords’, ‘Gražina’, ‘Sojudis’, ‘Samanta’, ‘Skaiste’, ‘Fochs’, ‘Žalzve’, ‘Smugļanka’, ‘Serbente’, ‘Aļfa’, ‘Belgradskij Raņņij’, ‘Oriente’, ‘Stella’, ‘Vino Nordica’, ‘Tambovskij Rozovij’, ‘Muskat Ņini’, ‘Zellilot’, ‘Veina’, ‘Glenora’ u.c.

Sestā grupa

Jaunās lielaugļu vīnogu šķirnes. Var miglot pirms un pēc ziedēšanas (sausā vasarā – bez miglošanas). Ziemā rūpīgi jāpiesedz.

Īpašības:
*audzējot laukā, vidējas vai zemas kvalitātes ogas;
*laba vai vidēja izturība pret neīsto miltrasu;
*slikta viengadīgo dzinumu nobriešana;
*zema sala izturība (-15 °C);
*ļoti vēls veģetācijas periods. Ogas nogatavojas pēc 10.–15. oktobra.

Šķirnes: ‘Vostorg’, ‘Vostorgi Krasnij’, ‘Vostorg Ideaļnij’, ‘Vostorg Muskatnij’, ‘Vostorg Čornij’, ‘Arkādija’, ‘Novoje Stoļetije, ‘Serafimovskij’, ‘Super Bež’, ‘Podarok Ukraini’, ‘Taļisman’, ‘PZA-8-11’, T’imur Rozovij (Krasnij)’, ‘Rišelje’, ‘Karmakod’, ‘Belaja Magija’, ‘Denal’, ‘Lora’, ‘FVR 7-9’, ‘Natālija’, ‘Kostja’, ‘Tip Stoļetija’, ‘Elegant Sverhraņņij’, ‘Rusven’, ‘Kišmiš Zaporožskij’, ‘Sašenka’, ‘Galbena Nov’, ‘Kodrjanka’, ‘Rusbol’, ‘Demetra’, ‘Voskovoj’, ‘Beloje Čudo’, ‘Podarok Zaporožju’, ‘Novij Podarok Zaporožju’, ‘Himrod’ u.c.

Visām šīm jaunajām šķirnēm ir ļoti skaisti, lieli ķekari un ogas. Tās piemērotas audzēšanai siltumnīcās, kur nogatavojas septembra vidū. Tad arī iegūst labas kvalitātes ogas, labi nobriest viengadīgie dzinumi un paaugstinās sala izturība.

Tā kā dažas vīnogu šķirnes auga tikai vienā vietā, dažas stādītas 2005.–2007. gadā, bet neīstā miltrasa parādījās 2008. gada septembrī, vīnogu stādījumos nepieciešams turpināt slimību, sala izturības un ogu kvalitātes novērtēšanu.

Autori izsaka pateicību G. Dobelim par vērtīgiem padomiem un raksta recenzēšanu.

* Nosacītais grupējums veidots, vadoties no šķirņu agrobioloģiskajām īpašībām.


Autors: 'GUNVALDIS VĒSMIŅŠ, Dr.biol., ALEKSANDRS SIMČENKO, asistents

Avots: www.saimnieks.lv