Kā veicināt graustu sakārtošanu Ogres novadā?
22. janvārī Ogres novada avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisijas locekļi tikās ar Rīgas domes Īpašuma departamenta un Būvniecības pārvaldes vadību, lai pārrunātu jautājumus, kā veicināt graustu sakārtošanu.
Ogres novada pašvaldībā bija ieradies Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un Rīgas domes Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins. Tikšanos organizēja Ogres novada avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisijas vadītājs Egils Helmanis.
Rīgas dome ir izstrādājusi un ieviesusi kārtību, kādā notiek darbs ar graustu sakārtošanu. O.Burovs informēja, ka ir izstrādāta kārtībā, ko šajā jautājumā dara iesaistītās institūcijas un ir izveidota īpaša komisija, kas tieši ar šiem jautājumiem nodarbojas.
Sākumā tiekot apzināti un pēc noteiktas sistēmas četrās kategorijās klasificēti visi grausti: A (ēkas, kas ir bīstamas un var sabrukt), B (ēkas, kas nav sabrukšanas stadijā, bet tajās var iekļūt cilvēki), C (ēka ir konservēta, bet degradē apkārtējo vidi), D (monitoringa dati - sakārtotie un potenciālie grausti). Par prioritārām tiekot uzskatītas tādas ēkas, kas atrodas sabiedrisko vietu (veikalu, skolu) tiešā tuvumā. O.Burovs atgādināja, ka likuma ietvaros pašvaldībai ir tiesības noteikt paaugstinātu nodokļu likmi 3 % apmērā tām ēkām, kas degradē apkārtējo vidi, kas Rīgas domē arī tiek piemērots. Visām ēkām tiekot veikts apsekošanas akts. Komisija raksta vēstuli īpašniekam un lūdz sniegt informāciju par īpašnieka rīcību attiecībā uz ēkas sakārtošanu. Ja īpašnieks atsaucas un viņam ir konkrēts rīcības plāns, komisija nepiemēro paaugstinātu nodokļu likmi. Ja neliekas ne zinis, komisija sagatavo dokumentus un dome pieņem lēmumu piemērot paaugstinātu nodokļu likmi šim īpašumam un ēkas piespiedu sakārtošanu noteiktā termiņā.
O. Burovs atklāja, ka daudzi graustu īpašnieki pārsūdz domes lēmumu administratīvajā tiesā vai raksta sūdzību priekšsēdētājam, bet lielākoties šīs sūdzības ir nepamatotas, tādēļ tiek noraidītas. Jā arī pēc domes lēmuma neseko nekādā rīcība, pašvaldība pati veic ēkas sakārtošanu, izdevumu tāmi piestādot īpašniekam. Pašvaldības budžetā gadā šādiem darbiem plānoti Ls 150 000. O.Burovs atzīst, ka lielākoties īpašnieki tomēr izrāda interesi un sakārto savus īpašumus, un lepojas, ka pagājušajā gadā sakārtotas 70 ēkas. Rīgas domes pārstāvji arī minēja, ka, attīstot šos jautājumus, tiekot domāts par iespējām, kā ēku īpašniekiem nākt pretī un atbalstīt – piemēram, no iekasētā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa daļēji segt izdevumus koka ēku sakārtošanai, kas ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi vai tml. Par to vēl notiekot diskusijas.
E. Helmanis ierosināja Ogres komisijas locekļiem doties darba vizītē uz Rīgas domi, lai tiktos arī ar citiem speciālistiem, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas. Pārņemot Rīgas daudzo gadu pieredzi, Ogres novadā būtu iespējams ātrāk izstrādāt vietējo normatīvo aktu bāzi, kas veicinātu graustu sakārtošanu.
E. Helmanis skaidro, ka komisija vairāk kā trīs gadu laikā ir panākusi vairāku objektu sakārtošanu – piemēram, nojaukts un sakārtots īpašums Mālkalnes pr.2 (pirts ēka), nojaukts un sakārtots grausts Brīvības ielā 49, Skolas ielā 2, ēkas norobežojošais siets uzklāts ēkai Upes prospektā 8a (bijušais "Bīvzemnieks"), aizvērtas durvis un logi īpašumam Saules pr.16, sakārtots īpašums Druvas ielā 1, žogs uzstādīts ēkai Meža pr.2, Zinību ielā 1, sakārots īpašums Rīgas ielā 15 (vecais tautas nams) – sakārtota fasāde, nomainītas jumta konstrukcijas, īpašnieks ieguldījis apmēram Ls 70 000, lai sakārtotu savu īpašumu. Komisijas dienas kārtībā ir arī jautājumi par graustu sakārtošanu novada pagastos – sakārtota "Līčmuiža" Mazozolos, tas jāpanāk īpašumos "Līču dzirnavas" Mazozolos, "Dāboli" Suntažos un "Zilais zelts" Taurupē. Tomēr ir objekti, kuru sakārtošanu dažādu apstākļu dēļ nav iespējams panākt. Tādi ir Upes pr.10 (ugunsdzēsēju tornītis), Brīvības iela 38 (Parex ēka) un Brīvības iela 18 ("Zelta liepa").