LB: Augsti būvniecības attīstības tempi gaidāmi arī nākotnē
Saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu augsti būvniecības attīstības tempi sagaidāmi arī nākotnē, Latvijas Bankas (LB) izdevumā "Averss un Reverss" norāda centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Daina Pelēce.
Saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu augsti būvniecības attīstības tempi sagaidāmi arī nākotnē, Latvijas Bankas (LB) izdevumā "Averss un Reverss" norāda centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Daina Pelēce.
Būvniecības attīstība pēdējos gados - no 2000.gada līdz 2004.gadam - bijusi īpaši strauja: vidēji par 10,6% gadā, pagājušā gada deviņos mēnešos: par 15,9%. Turklāt pieauguma temps bijis straujāks nekā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps. Nozares pievienotās vērtības īpatsvars IKP struktūrā nav liels - tikai aptuveni 6%.
Attīstoties būvniecībai, pieaug pieprasījums arī pēc gatavo metālu izstrādājumiem.
Būvniecības izaugsme, kā liecina statistika, pēdējā laikā balstās uz darbaspēka piesaistīšanu, bet produktivitāte stagnē vai samazinās, uzsver eksperte. Nodarbinātība būvniecībā no 2000.gada līdz 2004.gadam vidēji pieauga par 9,3% un kāpums turpinājās arī pērn.
Nozares produktivitātes pieauguma tempu kritumu iespējams skaidrot ar vairākiem iemesliem - nekvalificētu strādnieku iesaistīšanu, kvalificēta darbaspēka aizplūšanu un arī ēnu ekonomikas samazināšanos, turklāt būvniecībā notiek būtiska darbinieku legalizācija. Šis fakts arī liecina par kritisko situāciju darba tirgū - darbinieku trūkuma dēļ darba ņēmējiem rodas iespēja pieprasīt no darba devējiem sociālas garantijas, tādējādi piespiežot reģistrēt nodarbinātos.
Tieši darbaspēka trūkums būvniecības nozari pakļauj pārkaršanas riskam un var kļūt par galveno attīstību ierobežojošo faktoru. Jāņem vērā, ka būvniecības izaugsmi visvairāk nodrošina augošais iekšzemes patēriņš, par ko liecina dzīvojamo ēku, nevis jaunu ražošanas uzņēmumu celtniecība. Tomēr tas nodrošina tikai īstermiņa attīstību, nevis stabilus izaugsmes tempus ilgākā laika periodā, uzsver Pelēce.
Augsti būvniecības attīstības tempi gaidāmi arī nākotnē un tas saistīts ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu.
Tomēr būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus ir vienas no jutīgākajām nozarēm gan uz iekšējiem, gan ārējiem šokiem. Tādējādi šo nozaru attīstība palielina risku, kas var apdraudēt tālāku tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi. Arī nekustamā īpašuma tirgus tālākā attīstība ir atkarīga no hipotekāro kredītu tirgus pieauguma un nekustamo īpašumu cenu kāpuma.
Ja būvniecībā un apstrādes rūpniecībā netiks piesaistīti darbinieki, ražošanas uzņēmumi var tikt pārcelti uz citām valstīm, kur ir pieejams darbaspēks, vai arī tas tiks ievests.
Būvniecības attīstība pēdējos gados - no 2000.gada līdz 2004.gadam - bijusi īpaši strauja: vidēji par 10,6% gadā, pagājušā gada deviņos mēnešos: par 15,9%. Turklāt pieauguma temps bijis straujāks nekā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps. Nozares pievienotās vērtības īpatsvars IKP struktūrā nav liels - tikai aptuveni 6%.
Attīstoties būvniecībai, pieaug pieprasījums arī pēc gatavo metālu izstrādājumiem.
Būvniecības izaugsme, kā liecina statistika, pēdējā laikā balstās uz darbaspēka piesaistīšanu, bet produktivitāte stagnē vai samazinās, uzsver eksperte. Nodarbinātība būvniecībā no 2000.gada līdz 2004.gadam vidēji pieauga par 9,3% un kāpums turpinājās arī pērn.
Nozares produktivitātes pieauguma tempu kritumu iespējams skaidrot ar vairākiem iemesliem - nekvalificētu strādnieku iesaistīšanu, kvalificēta darbaspēka aizplūšanu un arī ēnu ekonomikas samazināšanos, turklāt būvniecībā notiek būtiska darbinieku legalizācija. Šis fakts arī liecina par kritisko situāciju darba tirgū - darbinieku trūkuma dēļ darba ņēmējiem rodas iespēja pieprasīt no darba devējiem sociālas garantijas, tādējādi piespiežot reģistrēt nodarbinātos.
Tieši darbaspēka trūkums būvniecības nozari pakļauj pārkaršanas riskam un var kļūt par galveno attīstību ierobežojošo faktoru. Jāņem vērā, ka būvniecības izaugsmi visvairāk nodrošina augošais iekšzemes patēriņš, par ko liecina dzīvojamo ēku, nevis jaunu ražošanas uzņēmumu celtniecība. Tomēr tas nodrošina tikai īstermiņa attīstību, nevis stabilus izaugsmes tempus ilgākā laika periodā, uzsver Pelēce.
Augsti būvniecības attīstības tempi gaidāmi arī nākotnē un tas saistīts ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu.
Tomēr būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus ir vienas no jutīgākajām nozarēm gan uz iekšējiem, gan ārējiem šokiem. Tādējādi šo nozaru attīstība palielina risku, kas var apdraudēt tālāku tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi. Arī nekustamā īpašuma tirgus tālākā attīstība ir atkarīga no hipotekāro kredītu tirgus pieauguma un nekustamo īpašumu cenu kāpuma.
Ja būvniecībā un apstrādes rūpniecībā netiks piesaistīti darbinieki, ražošanas uzņēmumi var tikt pārcelti uz citām valstīm, kur ir pieejams darbaspēks, vai arī tas tiks ievests.