LCB un SM iezīmē sadarbības stūrakmeņus ceļu tīkla sakārtošanai
Autoceļu fonds jau 11 gadus ir likvidēts, bet budžeta programmu ar šādu nosaukumu Finanšu ministrija ir saglabājusi, šķiet, sabiedrības dezinformēšanai, jo gandrīz 80% no ceļu lietotājiem nodokļos iekasētās naudas netiek novirzīti autoceļu būvei un remontiem.
Tam vakar, 7.maijā, tiekoties ar biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, bija spiests piekrist satiksmes ministrs Anrijs Matīss.Satiksmes ministrs solīja līdz 2019.gadam panākt, lai 80% no iekasētajiem ceļu nodokļiem tiek izlietoti ceļiem. Savukārt A.Bērziņš pauda viedokli, ka Autoceļu fonda reālu funkcionēšanu ir nepieciešams atjaunot ātrāk, jau sākot no nākamā gada, jo ar katru gadu Latvijas ceļu stāvoklis dramatiski pasliktinās un, kamēr ceļiem netiks atvēlēts atbilstošs finansējums, situāciju mainīt nav iespējams.
Biedrība LCB pauda satraukumu par 2015. gada valsts budžeta projekta sastādīšanas gaitu. Satiksmes ministrijai sākotnēji iezīmētie valsts budžeta skaitļi ir par gandrīz 40 miljoniem eiro mazāki nekā Saeimas apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā, vispār nav iekļauti nepieciešamie līdzekļi katastrofālā stāvoklī valsts pārziņā esošo tiltu sakārtošanai.
5.martā LCB nosūtīja Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli, kurā aicināja Ministru prezidenti izvērtēt nepieciešamību izveidot speciālu darba grupu vienotas politikas ceļu nozarē izstrādei. Gan iepriekš rakstiski, gan klātienē satiksmes ministrs apsolīja atjaunot Autoceļu nozares padomi, pieaicinot tās darbā ieinteresētos pārstāvjus, tai skaitā no Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un sabiedriskajām organizācijām. Arī premjere savā vēstulē apstiprināja, ka Autoceļu nozares padome tiks atjaunota.
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka, lai pieņemtu lēmumu par vietējo autoceļu nodošanu pašvaldībām, ir jāizstrādā "Vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcija", kurai ir jābalstās uz reorganizācijas variantu izstrādāšanu un to tehniski ekonomisko salīdzinājumu. Šo koncepciju līdz 2016.gada 31.decembrim plānots izstrādāt pēc VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pasūtījuma. Tikšanās laikā ministrs uzdeva koncepcijas izstrādei pieaicināt zinātniekus un izvērtēt, kā Autoceļu fonda faktiskā likvidēšana ir ietekmējusi ceļu stāvokli Latvijā.
Tikšanās laikā tika analizēta situācija, kad notiek smago automašīnu, kuru svars pārsniedz pieļaujamo, nekontrolēta pārvietošanās pa autoceļiem, tā būtiski pasliktinot ceļu stāvokli. "Iekšlietu ministrija nekontrolē un nepietiekami sver smagās automašīnas uz ceļiem," sarunā uzsvēra Bērziņš. "Tādēļ, nenovēršot šādu ceļu bojāšanu, ir absurdi pieprasīt ceļu garantiju no ceļu būvētājiem."
Būvnieki piedāvāja atbrīvot Iekšlietu ministriju no šīs funkcijas un uzticēt tās izpildi Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vai kādai citai institūcijai. A.Matīss apstiprināja, ka ir devis uzdevumu izskatīt šādu iespēju iegādāties modernus svara radarus, kuri var noteikt mašīnas svaru gaitā, to neapstādinot, un līdzīgi kā ar ātruma fotoradariem izstādīt rēķinus par pārkāpumiem. Ministrs apstiprināja, ka skaidrībai būtu jābūt līdz šī gada rudenim, kad arī varētu pieņemt lēmumu par to izvēli un iegādi. Ministrs piekrita, ka ir arī nepieciešams izvērtēt palielinātās kravas atļauju izsniegšanas praksi un lemt, vai atsevišķas kravas nav iespējams vest, izmantojot dzelzceļu.
Saruna, kurā tika apspriestas arī citas samilzušās problēmas ceļu administrēšanā un pārrunāta virkne nozarei svarīgu jautājumu noritēja konstruktīvā gaisotnē, un tajā piedalījās arī VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Edgars Strods.